Latvijas Architektūras 151. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 151 (2020/6)
Numura tēma: Labais koks
Viesredaktore: Antra Viļuma

Tematu LABAIS KOKS žurnālā atklāj viesredaktores Antras Viļumas intervija ar projektu biroja «Grietēns un Kagainis» arhitektu Venti Grietēnu, kura brīvdabas koncertzāle Mītava ir spēcīgs Jelgavas centra akcents un papildina Pasta salas ainavu. Latvijas līmētā koka būvju pārskats ietver  nozīmīgākās sporta būves, kā arī Ekziperī starptautisko skolu Piņķos (birojs «8 A.M.»), katoļu baznīcu Rojā (birojs «Rigers», arh. Juris Paegle), paviljonu Viedais koks Tērvetē (arh. Rūdis Rubenis un Ritvars Krastiņš) un Āraišu ezerpils apmeklētāju centru (arhitektu birojs «Arteks», dizaina birojs H2E). Arhitektu birojs «Jaunromāns un Ābele», atjaunojot koka ēku Rīgas centrā ir devuši priekšroku metāla karkasam, izmantojot arī demontētās ēkas detaļas. Anita Pīra apraksta Vijas Ozolas un Ievas Grustiņas-Mīlbretes radīto plastiskās ķirurģijas klīniku Teikā. Kristīne Budže iepazīstina ar UNESCO ēku Parīzē, kuras analoģija ar LKP CK ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2 nav noliedzama. Sarunu ar nozares profesionāļiem un pedagogiem par Latvijas dizainu pēc pandēmijas vada Dzintra Purviņa.

Redaktora sleja

Noslēdzot trauksmaino 2020. gadu, jāatzīst, ka Latvijā tiek būvētas vairāk koka ēkas. Izmantojot koka konstrukcijas, ir uzbūvēta skola ar dienesta viesnīcu Piņķos, pirmā daudzdzīvokļu koka ēka drīz būs pabeigta Brenguļos, intensīvi norit Centrālās bibliotēkas būvniecība Ogrē, bet Salaspilī ir uzsākta pirmā bērnudārza būvniecība koka konstrukcijās.

Tie visi tiešām ir koka arhitektūras notikumi Latvijā, tomēr analizējot katru projektu, jāsecina, ka tas nav vienotas valsts politikas rezultāts vai pašvaldību stratēģija. Patīkami, ka Salaspilī un Ogrē jaunās kokas būves ir pašvaldības pasūtījumi un, protams, Latvijā ir vēl daži šādi pašvaldības pasūtījumi. Tomēr visos minētajos publisko ēku projektos tā ir bijusi arhitekta iniciatīva un vēlme izmantot koku kā konstruktīvo materiālu, jo viņi koka konstrukcijas bija iepazinuši jau citos projektos un ieguvuši ne tikai pieredzi, bet arī pārliecību. Pētnieki to sauc par analoģijas metodi, norādot, ka projektos visbiežāk tiek izmantoti tie materiāli, kas ir jau iepazīti. Brenguļu gadījuma privāto iniciatīvu varētu saukt par labās prakses pārnesi, jo uzņēmējs, kas būvējis koka ēkas Norvēģijā, izlēma šādu projektu realizēt arī Latvijā.

Koks ir estētisks un patīkams materiāls ar labām tehniskām īpašībām. Tas nodrošina veselīgu vidi telpās un kā liecina pēdējie pētījumi – redzamas koka virsmas pat ietekmē asins spiediena pazemināšanos. Vai Latvijā ir vajadzīga veselīga vide mājokļos, bērnudārzos, skolās un telpās, kur pavadām lielāko dienas daļu? Spriežot pēc pašvaldības pasūtījumiem un nekustamā īpašuma piedāvājuma, pagaidām Latvijā tā nav aktualitāte. Veselīgi ēst un izdarīt citas veselīgas un ekoloģiskas izvēles ir ļoti mūsdienīgi, bet telpas daudzu izpratnē ir tikai fons. Mikroklimats telpās un biofīlijas principi daudziem šķiet vairāk tāda modes lieta, bet izrādās, ka pasaulē satraucas arī par to.

Iespējams, ka ilgtspējas biznesu arhitektūrā un būvniecībā pavisam drīz nomainīs veselīgas apbūves stratēģijas un sertifikācijas. Patīkami, ka Rīgā ir iecerēta pirmā biroja ēka atbilstoši WELL standartam, kurā būs ne tikai priedes imitējošas koka kolonnas vestibilā, bet pārdomāti risinājumi ērtai un veselīgai biroju darbinieku ikdienai. Tradicionālie argumenti — tas ir dārgi, koks deg un citi — šobrīd ir tikai aizbildināšanās un par to varēs pārliecināties, 14. – 16. aprīlī piedaloties 2. Baltijas koka būvniecības forumā Rīgā.

Viesredaktore Antra Viļuma, Mg.Arch.