Latvijas Architektūras 154. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 154 (2021/3)
Numura tēma: Elastīgā pilsēta
Viesredaktores: Helēna Gūtmane, Jekaterīna Baļicka

Tematu Elastīgā pilsēta  žurnālā atklāj intervija ar ainavu arhitekti Lindu Zaļo, kuras veidotās ainavas ir pamanāmas ar savu ekscentrisko dabiskumu, arī Grostonas ielas jaunā bērnudārza projektā («AB3D», «ZALA Landscape Architects»). Viesredaktores Helēna Gūtmane un Jekaterīna Baļicka iepazīstina ar pilsētas publiskās ārtelpas pagaidu izmantošanu Latvijā un ārzemēs gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Agnese Čivle analizē grafiti fenomenu no Maiami līdz Rīgai. Ievērību pelna biroja «SAALS» (Rasa Kleina, Agnese Blaubārde) Otto Hotel & Sun jaunbūve Pāvilostā, atjaunotā Krustpils pils Lielā zāle (arh. Ilze Mekša) un Aigas Beinarovičas dizainētais brīvkrāns Uzpildies Saldū. Jolanta Tomševica iepazīstina ar Latvijas Dizaina balvas 2020 laureātiem. Saistošs ir Kristīnes Budžes Igaunijas  mazpilsētu atjaunoto laukumu apskats, kā arī viduslaiku publisko rituālu nemainīgā piekopšana Beļģijā. Par eksperimentālo projektu Rīgas vasara 2021, kas ir pārvērtis pilsētas centra ielas, diskutē politiķi, ierēdņi un arhitekti.

Redaktoru sleja

Franču reliģijas vēsturnieka, filozofa un jezuīta Mišela De Serto eseja “Ikdienas dzīves prakse” kopš 1988. gada, kad tā tika izdota angļu valodā, ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem darbiem kolektīvās apziņas pavērsienā pret ikdienas dzīvi un tās radītāja — vienkāršā cilvēka nozīmi. De Serto grāmatu adresēja tieši viņam – Parastajam cilvēkam, kura ikdienas dzīve tiek atvērta lasītājam ar daudzām šķautnēm — sarunvalodas, populārās kultūra un ēdiena gatavošanas, stāstu un stāstīšanas, runāšanas un lasīšanas, telpiskajām praksēm un ticības veidiem.

Pēc De Serto domām, ikdienas prakses izceļ “populārās domāšanas” lomu, kad domāšanas veids nesaraujami saistīts ar darīšanas veidu, bet kombinēšanas māksla nav atraujama no izmantošanas mākslas. Piedaloties ikdienas dzīves praksē, Speciālists saka De Serto, it bieži ir spiests kļūt arī par Ekspertu, kurš interpretē un tulko savas kompetences citu jomu valodā. Mūsdienu sabiedrībā, pieaugot specializācijas daudzveidībai un līdz ar to savstarpējās komunikācijas nepieciešamībai, palielinās arī Eksperta loma.  Kāda veidā Ekspertiem izdodas savas tehniskās iemaņas un valodu pielāgot saprotamākajai sitas situācijas valodas?

De Serto atbild: “Viņi to dara ar tādas dīvainās operācijas palīdzību kā kompetences konvertācija uz autoritāti. Kompetence tiek apmainīta pret autoritāti. … Autoritāte nav atraujama no “zināšanu ļaunprātīgās izmantošanas” – un šis fakts mums liek atzīt sociālā likuma efektu, kurš atsavina indivīdam viņa kompetences ar mērķi veidot no jauna kolektīvās kompetences vai kolektīvās patiesības kapitālu. ( De Serto, M., ,1992:7,8)

Pārdomas par šīs burtnīcas tēmu “elastīgā pilsēta” mēs uzsākam ar diskusiju ”Daudzbalsīgi par elastību”, sekojot līdzi franču filozofa domai un pasaulē, Latvijā un Rīgā redzamajai daudzkrāsainajai un daudzbalsīgajai ikdienas dzīvei. Tajā tika aicināti piedalīties dažādu jomu un statusa speciālisti un eksperti, gan tie, kuri jau konvertējuši kompetenci autoritātē vai ir šī procesā vidū. Saruna ir par pretrunām starp likumu un eksperimentu, par ikdienas dzīves un profesionālās prakses konfliktiem un izaicinājumiem, par kļūdas pieļaujamību un bailēm no tās, par plānošanu, krāsainām “zebrām” un grafiti. Sarunājoties par ikdienas dzīves praksi, politiķis, arhitekti — ierēdnis un praktiķis, sociālais uzņēmējs, inženieris, plānotājs, urbanists, ainavu arhitekts un jurists, turpina veidot kolektīvas patiesības kapitālu.

Helēna Gūtmane, Jekaterīna Baļicka

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x