Latvijas architektūra Nr. 111(1/14)
Tēma: mājas un apkaimes
Numura tēmu — mājas un apkaimes ilustrē dažādās
versijas par
to, kāds varētu būt Jūrmalas laikmetīgais vaigs. Villas The Home (Uģis Zābers) un Viva Lux (Andris Kronbergs) atgādina par kūrorta vēsturiskajām
būvformām. Intervija ar Zāberu atklāj viņa vēl nerealizēto villu grupa Leģendas, kuras personāžu, tostarp Čērčila
un Dītrihas, raksturam tiek radīta adekvāta telpiskā vīzija, kas saistās ar
noteikta laikmeta stilu un dzīvesveidu. Aplūkota Imanta Eglīša restorāna Jūras pērle gaismas deju grīda, kas
80-tajos bija PSRS mērogā pārsteidzošs interjers. Rīgā atjaunojot Ziemeļblāzmas ēku, Juris Skalbergs ir
papildinājis jūgendstila ansambli ar jaunu skatu torni. Jubileju 1914-2104 piemin Ineta Lipša ar rakstu par Centrāltirgu un cepelīniem, kā arī
Imants Lancmanis- par Rundāli. Viedokli par Strēlnieku
laukumu uzsaka Ausma Skujiņa. Ārzemju sadaļā- Vikingu centrs Norvēģijā un Jūras
muzejs Dānijā (BIG). Par zaļo dzīvesveidu pilsētās Andra Rozes reportāžā no Vobāna
apkaimes Freiburgā,
Vācijā.
Redaktora sleja
Žurnāla numura tēma atklājas caur vairākām apartamentu
ēkām Jūrmalā, kas atrodas tikai dažu desmitu minūšu brauciena attālumā no
lidostas Rīga. Prestižajā Latvijas
kūrortpilsētā jaunbūves tirgo komplektā ar uzturēšanās atļaujām Eiropas
Savienībā. Saprotams, ka piedāvājums orientēts uz Austrumu kaimiņu miljonāriem.
Vietējā sabiedrībā pastāv kolīzija starp ticību tirgus spēkiem un viedokli, ka
Jūrmalai ir jābūt «latviskai». Saprotams, ka bez spēcīga investīciju pieauguma
pilsētai, kura vēlas glābt arī brūkošo trīsdesmito gadu simbolu — Ķemeru
viesnīcu, izaugsmes nebūs.
Pilsētā ienākot jauniem ēku īpašniekiem, mainās apkaimju
sociālais un nacionālais sastāvs. Pēdējam kā pierādījums kalpo pareizticīgo
baznīcas jaunbūve ļoti labi redzamā vietā- galvenās ielas ass noslēgumā. Tās
forma gan izsaukusi vietējās latviešu sabiedrības viļņošanos. Tāda miermīlīga kultūru sadursme, gluži kā vecs kašķis ģimenē — izmest
veco bufeti vai pirkt jaunu. Taisnību sakot, ir jāatzīst, ka
sakrālo ēku, lai gan mazāka apjomā, ortodoksāļi tur uzcēla vēl cariskās
Krievijas laikā, bet padomju vara to nojauca.
Pilsēta izauga 19.gs., pateicoties balneoloģiskā un dūņu ārstniecības
kūrorta viesiem no Krievijas, vēlāk- no PSRS plašās republiku saimes. Šodien
nākas konstatēt, ka kāds noteikts aplis spirālē ir atkal veikts. Varam cerēt,
ka Jūrmala spēs pievilināt viesus arī no plašāka areāla, bet pagaidām festivāla
Jaunais vilnis publika rekrutējas tepat vien no tuvajām ārzemēm. Gluži tāpat kā
padomju laikos, kad jūrmalnieki bija gatavi vasarā pārcelties kaut vai uz
garāžu, lai izīrētu istabas Maskavas viesiem.
The Home, Viva Lux un plānotās villas ir signāls kūrorta uzplaukumam. Šogad plāno atvērt
pilsētas centrālo kultūras mezglu — koncertzāli. Nesen wallpaper ziņoja par prominenta
arhitekta dizainētu muzeju, kas atvēries Meksikā, lai izmitinātu nozīmīgu privāto kolekciju.
Zīmīgi, ka ēka raksturota kā glīti
novietota pilsētas bagātākajā apkaimē. Meklējot kādu sakarību starp tālo zemju publisko muzeju ar
tā privāto izcelsmi, jādomā par mūsu kūrorta apkaimes nākotni. Varam pasapņot,
ka nākotnē ļaudis, kuriem ir villas ne tikai Jūrmalā, bet arī Nicā, Maljorkā un
Maiami, apsverot vietu, kur būvēt muzeju savai kolekcijai, izvēlēsies ne tikai
Baltijas zemi, bet tieši Jūrmalu. Igaunijas un Lietuvas kūrorti arī labprāt
attīstītos.
Jēeeeij, Centrāltirgus dzīvo jau 2104. gadā!!!!!