Janīna Kursīte
Latvieša māja
Izdevniecība Runda, 2014
Klajā nākusi literatūrzinātnieces
un folkloristes Janīnas Kursītes grāmata Latvieša māja, kurā tautas arhitektūra un latviskā
mājas izjūta izzināta un rādīta caur folkloras un mitoloģijas prizmu,
pievēršoties arī ainavai, krāsu un skaitļu simbolikai un citām tēmām. Autore
atzīst, ka viņu kā folkloras un tradīciju pētnieci interesējis, kā latvietis
atklājas caur savu māju
Mājas celšana, tās
uzturēšana, apkārtnes izkopšana ir svarīga daļa no cilvēka patības. Tā raksturo
gan cilvēku kā indivīdu, gan kolektīvu (ģimeni, sabiedrības slāņus, tautu),
kurā indivīds ietilpst. Tautas arhitektūrai ir tāda pati vērtība, kāda ir
latviešu dainām, pasakām, ticējumiem, tāda pati kā tautastērpiem, kā tautas
ēdieniem un dzērieniem to veselumā. Respektējot etnogrāfu, arhitektu,
vēsturnieku skatu punktu, šajā grāmatā pētnieciskais skats pavērsts uz tautas
celtniecības izzināšanu tieši caur folkloras un mitoloģijas prizmu, aplūkojot ne
tikai mājas kā fiziskus objektus, bet arī mājvārdu simbolisko pusi, tāpat
celtniecību ne tikai kā materiālu salikšanas veidu un kārtību, lai taptu ēka,
bet arī celtniecību kā pasauli radošu darbību.
«Man gribējās ieraudzīt latvieša dvēseli, latvieša
«es» caur koka ēkām, caur koka arhitektūru,» stāsta Kursīte. «Es aizrāvos ar
koku un to, kas top no koka, gan kā folkloriste, gan kā tradīciju pētniece,
bet, lai saprastu par māju lietām, man vajadzēja ietiekties arī arhitektūrā,
tāpēc literatūras sarakstā varētu būt starp 300 un 500 grāmatām gan latviski,
gan citās valodās.»
«Rezultātā pirmā grāmatas daļa ir apcerējums ar
folkloristes acīm par latviešu māju, tai skaitā māju aizsargzīmēm, māju
nosaukumiem jeb mājvārdiem (..), un otrā daļa ir koka arhitektūras terminu
vārdnīca jeb, kā es jau ierasti saku, vārdene,» atklāj zinātniece.
