Vecrīgas kaimiņi apvienojas biedrībā

23.februārī Vecrīgas iedzīvotāji un uzņēmēji nodibināja sabiedrisku organizāciju Vecrīgas biedrība. Tās mērķis esot apvienot aktīvus un atbildīgus Vecrīgas iedzīvotājus, uzņēmējus, kultūras iestāžu vadītājus un Vecrīgas patriotus, bet viena no galvenajām tēmām — cīņa par tiesībām uz piekļuvi mājoklim ar automašīnu.

Novembra beigās notikušajā Rīgas apkaimju forumā izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta paustā vēlme, aicinot iedzīvotājus veidot teritorijā bāzētas sabiedriskas organizācijas — apkaimju biedrības, kuru uzdevums būtu kļūt par sava veida starpposmu starp apkaimes iedzīvotājiem un pilsētas pārvaldes institūcijām. Jau vairākus gadus pirms šī aicinājuma dažās Rīgas apkaimēs ir biedrības, kas pārstāv un aizstāv vietas iedzīvotāju intereses — tādas organizācijas ir Mežaparkā, Bolderājā un Kundziņsalā.

Nu arī Vecrīgā. Nevar gan zināt, vai šādu biedrību bija iedomājušies RDPAD. Jo Vecrīgai tomēr ir atšķirīgs statuss. Citāds nekā pilsētas guļamrajoniem un nomalēm, par ko var patētiski sacīt, ka tās ir vietas, kas pieder to iedzīvotājiem un tikai viņiem būs lemt, kādai šai apkaimei būt un kā attīstīties. Par Vecrīgu gan negribētos teikt, ka tā pieder tikai tās iedzīvotājiem vien. Jo pārāk jau nozīmīga tā ir arī daudziem citiem.

Biedrības dibināšanas aktīvisti ir domubiedru grupa — cilvēki, kuri Vecrīgā dzīvo un strādā, tāpēc saredz šīs pilsētas daļas problēmas un trūkumus, un vēlas piedāvāt optimālākos risinājumus to novēršanai. «Vecrīgas biedrības svarīgākais uzdevums ir radīt bāzi draudzīgai saskarsmei un komunikācijas veicināšanai starp Vecrīgas iedzīvotājiem», saka Guntis Stirna, Vecrīgas biedrības Valdes priekšsēdētājs, kurš savulaik jau ir dibinājis investoru apvienība Jaunais Rīgas centrs. Tajā savu biznesa interešu aizstāvībai apvienojās «smagsvara» investori, kuru īpašumi un ieguldījumi koncentrējās Pārdaugavā, Ķīpsalas dienvidu galā.

Vecrīgas biedrības paziņojumā teikts: «Ar savu unikālo viduslaiku pilsētas gaisotni, kultūras krustpunktiem un garīgā laikmeta auru Vecrīga ir izcila vērtība ar fantastiskām radošuma un kvalitatīvas dzīves telpas attīstības iespējām. Taču valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, kā arī UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Vecrīga šodien pārvērtusies par tumšo logu, mirgojošo policijas bākuguņu, sirēnu un nakts uzdzīves vietu. Vecrīgas biedrība vēlas ietekmēt gan satiksmes un ekonomikas, gan drošības, kultūras, tūrisma un informācijas apmaiņas jautājumus, kopīgos centienus vēršot Vecrīgas labklājības, attīstības, drošības, kultūras vērtību atzīšanas, saglabāšanas un cienīšanas virzienā.»

Jaunizveidotās biedrības sastāvā ir aptuveni 30 cilvēki, kuri sapulcē ievēlēja organizācijas valdi. Tajā darbosies arhitekti Stirna un Jānis Alksnis, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks, Autotransporta inspekcijas vadītājs Guntars Viziņš, Latvijas Juristu biedrības ģenerālsekretāre Silvija Līce un viesnīcas Gutenbergs īpašniece Mairita Solima. Organizācija ir atvērta ikviena jauna biedra uzņemšanai. Šobrīd tiek uzsākts darbs pie Vecrīgas biedrības interneta mājas lapas izveides, kas jau ir apskatāma un kas ir ieplānota kā virtuāla Vecrīgas kaimiņu satikšanās, diskusiju un informācijas apmaiņas vietne.

Galvenais drauds — transporta ierobežojumi

RDPAD rīkotajā forumā no visām trim esošajām apkaimju biedrībām izskanēja doma, ka tās radušās brīžos, kad bijis sajūtams kāds apdraudējums, parasti kāds liels attīstības projekts, kas nerēķinās ar vietas iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, kā, piemēram, brīvostas plāni Kundziņsalā. Tādos gadījumos iedzīvotāji saliedējušies un mācījušies savas tiesības aizstāvēt.

Vecrīgas gadījumā šāds apdraudējums izrādījies ilgus gadus kropli funkcionējusī vecpilsētas caurlaižu režīma atcelšana, mainot iebraukšanas kārtību. Kā vēstīja Stirna, patlaban biedrības aktuālākais jautājums ir transports. Vecrīgas iedzīvotāju jaundibinātā biedrība cīnīsies par tiesībām uz piekļuvi mājoklim ar mašīnu.

«Skaidrs, ka, no juridiskās puses, traucēt un neļaut pieeju īpašumam Civillikums nepieļauj, un šiem ierobežojumiem nav īsti nekādas juridiskas bāzes. Tāpat tuvākajā laikā nosūtīsim Rīgas mēram Jānim Birkam vēstuli, kurā aicināsim panākt, lai Vecrīgas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta piekļuve pie saviem mājokļiem,» uzsvēra Stirna. Pēc biedrības domām, jaunā sistēma nav godīga, jo Vecrīgā īpašumam ir visaugstākais nekustamā īpašuma nodoklis, to maksāt ir iedzīvotāju pienākums, bet pretī nekas netiek sniegts. «Tad šo nepiekļuvi mājām būtu nepieciešams kompensēt ar nodokļu samazināšanu,» akcentēja Stirna.

Skaidrs, ka visspraigākās konflikta zonas pilsētā ir vietas, kur krustojas visvairāk interešu. Tās ir vietas, kuras visvairāk paģērē kompromisus un spēju vienoties. Aktīvu cilvēku apvienošanās, lai legalizētu savus centienus, saskaņotu darbību kopējiem mērķiem — tas arī ir solis uz risinājumu. Vēl jo atzīstamāk, ja jaunā organizācija «savas aktivitātes vēlas vērst labklājības, attīstības, drošības, kultūras vērtību atzīšanas, saglabāšanas un cienīšanas virzienā».

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
8 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
konditors

kūku biedrība

Gatis

Lasu un brīnos, vai tiešām es redzu to, ko lasu. Tā vietā lai viņi vēlētos to, lai Vecrīga beidzot būtu brīva no mašīnām un citas labas lietas, viņi grib tieši pretējo – piekļuvi savām Vecrīgas dzīves vietām ar mašīnām? Arti, Tu neesi kaut ko sajaucis??? Tas izklausās aptuveni tāpat, kā ja kāda ierēdņu biedrība atklāti pieprasītu sev tiesības uz kukuļiem.

Runcis

Vecrīgā mašīnas ir labi ja 250-300 iedzīvotājiem, kas paliek pa nakti. Pārējās 3000 pieder valsts, pašvaldību un komercstruktūrām. Tāpēc nevajag vainot Vecrīgas iedzīvotājus par daudzo automašīnu skaitu. Piekļūt ar mašīnu savam mājoklim ir tikai normāla prasība. Savādāk tur paliks tikai pensionāri.

niance

hmm… vecrīgas kaimiņi vai tomēr kaimiņi vecrīgā? 🙂

Gatis

Lasu un brīnos, vai tiešām es redzu to, ko lasu. Tā vietā lai viņi vēlētos to, lai Vecrīga beidzot būtu brīva no mašīnām un citas labas lietas, viņi grib tieši pretējo – piekļuvi savām Vecrīgas dzīves vietām ar mašīnām? Arti, Tu neesi kaut ko sajaucis??? Tas izklausās aptuveni tāpat, kā ja kāda ierēdņu biedrība atklāti pieprasītu sev tiesības uz kukuļiem.

Runcis

Vecrīgā mašīnas ir labi ja 250-300 iedzīvotājiem, kas paliek pa nakti. Pārējās 3000 pieder valsts, pašvaldību un komercstruktūrām. Tāpēc nevajag vainot Vecrīgas iedzīvotājus par daudzo automašīnu skaitu. Piekļūt ar mašīnu savam mājoklim ir tikai normāla prasība. Savādāk tur paliks tikai pensionāri.

niance

hmm… vecrīgas kaimiņi vai tomēr kaimiņi vecrīgā? 🙂

konditors

kūku biedrība

8
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x