Šodien, 22. martā, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un
dizaina muzejā tiek atklāta mākslinieka-dizainera Valda Celma 70. jubilejai
veltītas personālizstādes Pieskārieni —
unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts, kurā tiks eksponēti
vairāk nekā 60 darbi, kas radīti laika posmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām
līdz mūsdienām. Izstāde skatāma līdz 21. aprīlim.
Jau 20. gadsimta 70. gadu vidū Valdis Celms kļuva par vienu
no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem.
Par to liecina mākslinieka aktīva iesaistīšanās pilsētvides un interjera
projektu izstrādāšanā un īstenošanā, eksperimenti ar krāsu, formu un kustību,
kas viņam deva iespēju pārvērtēt telpas jēdziena izpratni, apzināt mākslas un
vides attiecības. Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju
politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva
par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti
abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi.
Par saviem nozīmīgākajiem darbiem Valdis Celms uzskata 20.
gadsimta 60. gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu
(1971), kinētiskos objektus Rotējošie
cilindri (1972), Daugava (1974), Pozitrons (1976), kinētisko skulptūru Bāka (1978, pēc Gustava Kluča darbu
motīviem, kopā ar Andu un Māri Ārgaļiem). Šo darbu skices, projekti un
fotodokumentācijas pirmo reizi tik plašā apjomā tiek nodotas publiskai
apskatei.
Par savdabīgu mākslinieka Valda Celma daiļrades vizītkarti
kļuvis robežzīmes Rīga risinājums.
Ekspozīcijai atlasītas vairākas skices, tehniskās un fotodokumentācijas, kā arī
speciāli izstādei izgatavots burts R
mērogā 1:2. Tādējādi apmeklētājiem tiek atgādināts par to, ka veiksmīgi dizaina
projekti pārdzīvo savu laiku un ir pieņemami mūsdienās.
Profesionāla dizainera līdzdalībai bija liela nozīme
rūpnieciski ražotu objektu izstrādāšanā un izgatavošanā. To apliecina arī 20.
gadsimta 70. gados mākslinieka izstrādātie plaša patēriņa preču un iepakojuma
paraugi. Turklāt Valda Celma risinājumi bija pietiekami oriģināli, par
vairākiem saviem projektiem autors bija saņēmis autortiesību apliecības. Tomēr,
kā tas nereti notika padomju varas gados, neraugoties uz to māksliniecisko
kvalitāti, Valda Celma piedāvājumi dažādu iemeslu dēļ netika ieviesti tālākā
rūpnieciskā ražošanā. Turpretī tagad tos skatītāji var iepazīt kā savdabīgu
latviešu dizaina vēstures lappusi.
Valdis Celms (1943) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas
Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu
(1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības
biedrs (1994). Sarīkojis kinētiskās mākslas izstādi Forma. Krāsa. Dinamika (1978, kopā ar Anduli Krūmiņu un Artūru
Riņķi) un izstādi Zīme. Telpa. Mīts
(1990, kopā ar Egonu Garklāvu). Strādājis par Latvijas Kara muzeja galveno
mākslinieku. Vienlaikus ar radošo darbību dizaina un kinētiskās mākslas jomās
pētījis latvju rakstu zīmes. Radījis folkloras festivāla Baltica Latvijas karogu un simboliku (1991), līdzdarbojies kā zīmju
simbolikas konsultants vairākos Dziesmu un deju svētkos. Bijis līdzinscenētājs
un strādājis 2008. gada Dziesmu un deju svētku lieluzveduma Izdejot laiku radošajā grupā. Uzaicināts
konsultēt arī šīgada deju svētku uzveduma izveidi. Valdis Celms ir sarakstījis
grāmatu Latvju raksts un zīmes
(2007), kas piedzīvojusi jau trešo izdevumu un ir tulkota arī lietuviešu valodā
(2010).
Pieskārieni —
unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts
Mākslinieka-dizainera Valda Celma 70. jubilejai veltītas
personālizstādes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
Atklāšana — 22. martā plkst. 17.00
Izstāde skatāma līdz
21. aprīlim
Sarunas muzejā
23. martā plkst.
14.00
Tikšanās ar mākslinieku-dizaineru Valdi Celmu un izstādes
kuratori Irēnu Bužinsku. Pasākuma īpašais viesis būs krievu kinētiskās mākslas
pionieris un leģenda Vjačeslavs Koļeičuks (Вячеслав
Колейчук; 1941) — viens no starptautiski pazīstamākajiem Maskavas
māksliniekiem, arhitekts, mākslas teorētiķis un eksperimentālā dizaina, kuru ar
Valdi Celmu saista ilggadēja draudzība gan privātajā, gan profesionālajā
līmenī. Viņš ir speciāli ieradies Rīgā, lai pagodinātu sava kolēģa pirmās personālizstādes
atklāšanu. Vjačeslavs Koļeičuks ir arī Maskavas Arhitektūras institūta (Valsts
akadēmijas) (Московский архитектурный
институт (Государственная академия), МАрхИ) profesors.
20. gadsimta 60. gados Vjačeslavs Koļeičuks iekļāvās
mākslinieku grupā Kustība (Движение), kas attīstīja kinētiskās
mākslas idejas eksperimentālos tēlniecības objektos, vides mākslā un
performancēs. Šai laikā Koļeičuks arī teorētiski pamatoja savas radošās
darbības idejas, kas saistītas ar konstruktīviskiem un vizionāriem principiem,
kuros balstās viņa darbi — paš-nospriegojošās
un paš-paceļošās konstrukcijas, stereografikas, paškolāžas, eksotiskie mūzikas instrumenti u.c.
Vjačeslavs Koļeičuks ir viens no leģendārās filmas Kin-dza-dza! (Кин-дза-дза!, 1986) planētas Pļuk
dīvaino objektu (piemēram, gravicapa
un trankļukators) autoriem. Viņš
sadarbojies un kopīgi uzstājies ar elektroniskās mūzikas komponistu,
radioinženieri un vienu no agrīnāko sintezatoru modeļa ANS autoriem Staņislavu Kreiči. Tandēms Celms–Koļeičuks Sarunai muzejā piešķirs jaunu dimensiju,
apliecinot realitātes robežu bezgalību un radošās domas neizsmeļamo kapacitāti.
Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar unikāliem izgudrojumiem un
eksperimentiem kinētiskās mākslas jomā, kurā apvienojas fizika un estētika,
avangarda tradīcijas un novatorisms, īpašais mākslinieka redzējums un
profesionālā meistarība.
Tikšanās notiks latviešu un krievu valodā. Dalības maksa:
ieejas biļete izstādē
Forma. Krāsa. Dinamika
17. aprīlī plkst.
17.00
- mākslas
zinātnieces Ievas Astahovskas lekcija Kinētiskās
mākslas, vides sintēzes un vizionārie projekti padomju periodā. Rīgas skola - saruna
ar dizaineru Artūru Riņķi
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē
