Sergejs Kruks: Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika

Monogrāfija nav tikai vēstures notikumu apskats, bet tā iztirzā arī tēlniecības semiotiskos modeļus. Darba pamatā ir arhīvu dokumenti par pieminekļu celtniecības politiku, teorētiskās publikācijas estētikas, mākslas zinātnes un politiskās propagandas jomās. Grāmata ne tikai izseko dažu pieminekļu projektu vēsturi un to tapšanas gaitu, atklājot lēmumu pieņemšanas aizkulises, bet konceptualizē padomju ideoloģijas attiecības ar ekonomiku. Tas ir kā sava veida turpinājums autora iepriekšējajam pētījumam par padomju kultūras politiku Par mūziku skaistu un melodisku. Padomju kultūras politika, 1932-1964.

Autors velta uzmanību arī pieminekļu praktiskajai izmantošanai politikā, parādot kā monumentus izmanto sociālo rituālu organizēšanā un kolektīvās identitātes konstruēšanā. Pēdējā nodaļā tiek analizēti pēdējos 20 gados Latvijā tapušie pieminekļi. Izvērtējot pieminekļu veidošanas politiku, autors izstrādā arī mūsdienu latviešu tēlniecības semiotiskos modeļus. 

Monogrāfija ir bagātīgi ilustrēta: autors ir savācis visu demontēto pieminekļu fotogrāfijas, kuru hronoloģiskā prezentācija uzskatāmi demonstrē mākslas stilu un tēlniecības tehnikas evolūciju 20. gadsimta otrajā pusē. Pielikumā atrodami Mākslas savienības, kombināta Māksla, Kultūras ministrijas, kompartijas CK, valdības un vietējo varas iestāžu dokumenti par pieminekļu celtniecību un demontāžu. Autors ir apkopojis informāciju gandrīz par visiem 1945.–1990. gadā uzceltiem pieminekļiem: atklāšanas datums, autors, materiāls. 

 

Māksliniece Anta Pence
528 lpp., mīkstais sējums
ISBN 978-9984-807-84-3

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Miks KārkliņšMiks Kārkliņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Nja…lai atsūtītu šādu vērtību, kas maksā nieka Ls 7, cena dubultojas. Brīžiem šķiet, ka vel joprojām dzīvojam kā Norvēģi. Diez, kur rodas tas mūsu granīts?