Vai Rīgas kanālmala valsts svētkos spīdēs pārdomāti?

28. maijā Rīgas domes Prezidija zālē noslēdzās Īpašuma departamenta izsludinātais metu konkurss par Rīgas kanālmalas teritorijas izgaismošanas konceptuālo risinājumu. Uzvarētāju — pilnsabiedrības Eiromoduls darbā īpaši jaunu risinājumu neesot, taču ir veikta pārdomāta un progresīva plānošana, piedāvāta laba cena un termiņi. Vairāk nekā 10 gadus garajai diskusijai par vienotu Rīgas vēsturiskā centra apgaismojuma koncepciju dzirdīgu domnieku ausu nav.

Par godu valsts 90.jubilejai ar ieceri krāšņi izgaismot Rīgas kanālmalu no Latvijas Nacionālās operas līdz Andrejostai šāgada sākumā klajā nāca Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks, sakot, ka tam no pašvaldības īpašumu privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem varētu atvēlēt divus miljonus latu. Koalīcijas partneri neiebilda, tāpēc marta sākumā Īpašuma departaments izsludināja metu konkursu. Pēc Amerika domām, kanālmalas apgaismojums būtu citā veidā materializēts pašvaldības īpašums, to plānots izveidot kā ilglaicīgu infrastruktūras objektu, un naktīs pieejamākās kanālmalas ievērojami palielinātu galvaspilsētas dārzu un parku vērtību.

Konkurss tika rīkots nolūkā radīt ainaviski un scenogrāfiski pārdomātu Rīgas kanāla un tam piegulošās teritorijas izgaismošanu, iezīmējot pilsētas nakts tēla nostādnes. Būtiski bija izgaismošanas funkcionālie, dekoratīvie un reprezentatīvie aspekti, paredzot ikdienas un svētku režīmu, — gājēju celiņu pārredzamība, emocionāli estētiskais noskaņojums, akcentējot tiltus, skulptūras, strūklakas, reljefu, vērtīgākos kokus un izceļot nozīmīgākos objektus — Operas namu, Bastejkalnu un Brīvības pieminekli kā telpisko dominanti.

Konkursa nolikumu izņēma 18 pretendenti, priekšlikumus iesniedza — septiņi. No tiem viens netika izskatīts aiz dalībnieka anonimitātes pārkāpuma noformējumā, divos trūka visu nepieciešamo dokumentu. Lai piedalītos konkursā, saskaņā ar nolikumu bija nepieciešams, lai pretendents pēdējos piecos gados būtu īstenojis ko līdzīgu.

Lai arī Rīgas mēram Jānim Birkam bija gandarījums par konkursa dalībnieku aktivitāti [?] un no vizuālā viedokļa ļoti interesanti likās vairāki priekšlikumi [?], starp palikušajiem 4 metiem konkursā par kanālmalas teritorijas izgaismošanas konceptuālo risinājumu viņa vadītā žūrijas komisija vienbalsīgi par uzvarētāju atzina PS Eiromoduls [SIA Moduls Rīga + SIA JS & partneri] darbu, otrajā vietu atstājot SIA Sintija Vaivade arhitekte, SIA Baltijas būvnieks un SIA Gaismas stils kopdarbu, kā trešie palika SIA Core projekts. Uzvarētāji, kas piedāvā kanālmalas izgaismošanu par 1.9 miljoniem latu, tiks aicināti uz sarunu procedūru par līguma slēgšanu vērienīgā būvprojekta izstrādei, tostarp — uz kaulēšanos par cenu.

Žūrijas komisija izvērtējusi piedāvājumu arhitektonisko, māksliniecisko un inovatīvo kvalitāti, īpaši vērīgi — tehniskos rādītājus, piemēram, projektu dzīvotspēju, pretvandalisma elementus un moderno tehnoloģiju lietošanu, arī projektēšanas un izbūves izmaksas, realizācijas termiņus, ekspluatācijas un uzturēšanas nosacījumus. Atzinumā minēts, ka vairāki darbi bijuši «nedaudz nereāli», bet darba uzdevumi — pārprasti. Lēmums pieņemts, ņemot vērā žūrijas 15 anketās sniegto vērtējumu punktu sistēmā.

Pēc Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes domām, noteikt uzvarētāju bijis «ļoti komplicēts un sarežģīts uzdevums» [?]. Lai gan par labāko atzītajā darbā īpaši jaunu risinājumu neesot, tajā veikta pārdomāta un progresīva plānošana, piedāvāta laba cena un termiņi.

Līdz šāgada 1.novembrim plānots īstenot projekta 1.kārtu, jau patlaban pietiekami gaišajā rajonā ieguldot aptuveni 980 000 latu, lai izgaismotu Valdemāra ielas tiltu, visu Bastejkalnu, peldošās strūklakas, zaļo zonu pie Jēkaba kazarmām, atjaunotu Brīvības pieminekļa apgaismojumu. Daudz tumšāko daļu no Nacionālā teātra līdz Andrejsalai lemts izgaismot kādā no nākamajām kārtām.

Andra Amerika «dāvana» rīdziniekiem par aptuveni diviem miljoniem latu šogad varētu arī neīstenoties. Tiek minēta naudas taupīšana, izteiktas bažas kā par kārtējo miljonu «norakšanas» projektu, to noēno Īpašuma departamenta izsludinātā Latgales priekšpilsētas multifunkcionālā centra metu konkursa apšaubītais caurspīdīgums. Ameriks pat pieļāvis konkursa beigšanos bez rezultātiem vai projekta realizācijas atlikšanu.

Jānis Dripe jau no paša sākuma [?] uzskatījis par vajadzīgu sākt ar vienotas koncepcijas radīšanu visa centra izgaismojumam. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis jau vairāk nekā 10 gadus par to rīko speciālistu diskusijas, taču domnieku vidū dzirdīgas ausis nav sasniedzis.

Domas dalījušās par konkursa nolikumā noteiktajām esošajām apakšstaciju elektroenerģijas jaudām. Izrādās, bijušas domnieku sarunas ar AS Latvenergo par iespēju jaudas palielināt, kas tādējādi mainītu piedāvājumu saturu, taču pat par palielināšanas nepieciešamību nolikumā nav bijis ne vārda. Pašvaldības SIA Rīgas gaisma vadītājs Ansis Kreicbergs tam paredzamās izmaksas gan izmantotu lietderīgāk — līdz šim neapgaismotu vietu sakārtošanai, piemēram, Jaunciema gatves, Krustpils ielas, Bolderājas šosejas atsevišķiem posmiem.

Rīgas domes deputāts Olafs Pulks šo projektu uzskata par izšķērdību: «Tā vietā, lai «sadedzinātu» miljonus kanālmalas lampiņās, līdzekļi, ja vispār jātērē, tad jāiegulda attīstības projektos, piemēram, infrastruktūras sakārtošanā, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību».

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
7 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
konkursants

Dripem viss vienmēr liekas komplicēts un sarežģīts. Un tāpat beigās balva sanāk lētākajam projektam no drauga kantora.

ik

lai arī cik netveramas tās gaismiņas, tomēr bildi tās atstāj mūsu atmiņā un pietiekami spēcīgu. Tik tālu ideja pareiza, kaut arī pogas pucēs tik dažiem kungiem, un kaut arī tā būtu, tak iespējams pucēt pa smuko. Tik smuko nav. Izrāde bez režisora un aktiera. Skatītājs gan vairs nav muļķojams tik vienkārši, ka viss, kas spīd ir ēdams. Žūrija ar cik tur padsmit direktoriem var izvērtēt savas direktorijas, bet kurš parūpēsies par gaismas direktoriju? Kad pašiem nav ir jāmāk palūgt, ne noslēpt, jo nevar jau noslēpt.

pArt

Kārtējais dižošanās, izrādīšanās projekts.

Par izklaidi ar laivām/kuģīšiem vēl laužas šķēpi, bet būs projekts kanālam ar neizveidotu infrastruktūru (piestātnes, skatu laukumiņi u.c.) izgaismošanai par miljonu.

Nez kāpēc mani vairs nekas šajā valstī neizbrīna. Diez kad beigsies sacensība par neliederīgāk izlietotiem miljoniem?

~

tad, kad rīga būs gatava 🙂

konkursants

Dripem viss vienmēr liekas komplicēts un sarežģīts. Un tāpat beigās balva sanāk lētākajam projektam no drauga kantora.

ik

lai arī cik netveramas tās gaismiņas, tomēr bildi tās atstāj mūsu atmiņā un pietiekami spēcīgu. Tik tālu ideja pareiza, kaut arī pogas pucēs tik dažiem kungiem, un kaut arī tā būtu, tak iespējams pucēt pa smuko. Tik smuko nav. Izrāde bez režisora un aktiera. Skatītājs gan vairs nav muļķojams tik vienkārši, ka viss, kas spīd ir ēdams. Žūrija ar cik tur padsmit direktoriem var izvērtēt savas direktorijas, bet kurš parūpēsies par gaismas direktoriju? Kad pašiem nav ir jāmāk palūgt, ne noslēpt, jo nevar jau noslēpt.

7
0
Lūdzu, komentējietx