Vakar, 6.novembra vakarā noslēdzās plenērs par Daugavmalas spīķeru kvartāla attīstību. Piedāvājot pārliecinoši labāko priekšlikumu, tajā uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji.
Pirmkārt jāsaka, ka Spīķeru kvartālam ir paveicies ― ar to, ka ticis pie tik inteliģentiem attīstītājiem. Visdrīzāk tieši pilnsabiedrības Spīķeri īpašnieki, tēvs un dēls ― Jānis un Uldis Dinnes ir tie, kas rosinājuši un virzījuši ideju par to, ka kādreizējo tirgus noliktavu nākotne varētu būt cieši saistīta ar kultūru. Viņi patiešām atstāj pilnīgi pretēju iespaidu, kā iepriekšējā dienā pilsētas Arhitekta kolēģijas sēdē sastaptie attīstītāji Guntars Indriksons un Jānis Motte.
Plenērā par Spīķeru attīstību piedalījās 7 komandas: Brisac Gonzalez Architects (Londona), JKMM (Helsinki), Caramel architekten (Vīne), Snøhetta (Oslo), kā arī 3 Rīgas biroji: Postformprojekts, Valeinis & Stepe un ArPlan.
Noskatoties projektu prezentācijas nosacīti varēja izdalīt divus piedāvājumu virzienus. Pirmie ― priekšlikumi, kas paredz radikālu iejaukšanos esošajā kvartālā ― izveidojot kādus apzināti kontrastējošus, nereti arī mērogā visnotaļ neiederīgus objektus vai milzīgas platformas teritorijas organizēšanai vairākos līmeņos. Šādu ceļu bija izvēlējušies lielākā daļa ārzemju komandu un savā ziņā arī Postformprojekts. Otrā grupa ― priekšlikumi, kas tiecas sakārtot teritoriju, vairāk vai mazāk kontekstuāli aizbūvējot tukšās vietas, savedot kārtībā krastmalu, bet nepiedāvājot kādas žilbinošas atrakcijas. Šai grupā iekļaujas Valeinis & Stepe un ArPlan.
Atšķirīgs no pārējiem ir Snøhetta pārstāvju piedāvātais risinājums. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka viņu projekts arī iekļautos otrajā grupā ― kvartāla iekšienē gandrīz nemaz neiejaucoties ― tikai aizpildot divus robus esošajās spīķeru rindās un izveidojot jaunu ēku rindu gar Krasta ielu. Tādejādi kvartāla vidū veidojas telpiski norobežots, ar koku rindu apstādīts, mājīgs publisks laukums. Tomēr Snøhettas projekta atslēga slēpjas citur, vietā ko citi dalībnieki nav apskatījuši nemaz, jo tā faktiski ir ārpus plenērā apskatāmā kvartāla. Tā ir teritorija starp tirgus Zivju paviljonu un Daugavu, vieta ko šobrīd veido ielu krustojumi ― brauktuvju un sliežu haoss.
Snøhettas pārstāvji, trīs jauni arhitekti (Marianne Sætre, Lars Norbye Jørstad,
Mads Emil Garde), sākot prezentāciju, atvainojās, ka nav tik daudz pievērsušies minētajam kvartālam, bet lūkojušies vairāk uz to, kas ir apkārt. Taču tā nebija tikai formāla karšu atrādīšana, ko bieži pieņemts ieraudzīt līdzīgos gadījumos ― kad projekta vieta ar sarkanu rimbuli vai taisnstūri vispirms tiek parādītā Eiropas, Latvijas, pēc tam Rīgas kartē un beigās vēl kādā smalkākā apkārtnes plānā.
Snøhettas priekšlikums patiešām analizē vietu, vispirms jau piedāvājot kanālmalas parku turpināt no bulvāru loka līdz pašai Daugavai ― ideja, kas faktiski bijusi Rīgas centra plānā jau pašā sākumā ― kopš XIX gadsimta vidus. Kā zināms tagadējie Rīgas centra aizsargātāji gan pieļāvuši būtiskas atkāpes, pieļaujot uzbūvēt kanālmalā daudzstāvu autostāvvietas, bet jo īpaši ― Stockmann veikalu pāri kanālam. Snøhetta parāda to, ko latvieši paši jau sen aizmirsuši, ka Rīga tikai iegūtu, ja kanālmalas parks turpinātos līdz pat Daugavai.
Tieši šī spēja palūkoties uz lietām plašākā kontekstā arhitektiem ir ļāvusi piedāvāt teju ģeniālu risinājumu, kas patiešām sakārtotu vietu starp Tirgus paviljoniem un Daugavmalu. «Sakārtošana» šai gadījumā nav domātā tai nievīgajā nozīmē, ko parasti saprotam ar šo vārdu Rīgā ― kad teritorijā ap kādu jaunveidojamu vai rekonstruējamu ēku tiek nocirsti koki, ieklāts betona bruģis, izveidotas autostāvvietas un kāds akmensdārzs. Priekšlikums paredz vietu sakārtot telpiski.
Būtiskākais un radikālākais norvēģu piedāvājumā ir ideja pagriezt Maskavas ielu gar pašu Zivju paviljonu, ielas turpinājumā izveidojot jaunu tiltiņu pāri kanālam un caurlauzumu dzelzceļa uzbērumā. Maskavas ielas pagarinājums iznāktu 13.janvāra ielā tieši pretī Kungu ielai Vecrīgā. Tādejādi gan Spīķeru kvartāls, gan viss apkārtējais rajons iegūtu vēl vienu ― vistuvāko saikni ar Vecrīgu, papildus jau citos priekšlikumos minētajai krastmalas promenādei un sasaistei ar tirgus teritoriju.
Taču tas ir tikai viens ieguvums. Otra, būtiska lieta ― šādi pārkārtojot ielas, teritorijā starp Zivju paviljoniem un Daugavmalu atbrīvojas ievērojama vieta. Šī tad arī, autoruprāt, ir vislabākā vieta iecerētajam muzejam. Patiešām, tieši šajā vietā ― uz vienas ass ar lielajiem tirgus paviljoniem jaunā ēka var atļauties būt monumentāla. Izveidojot šādu ievērojamu objektu tieši šeit, tas kalpotu gan kā magnēts, gan saikne starp Vecrīgu un spīķeru kvartālu. Līdz ar to, nekādi milzīgi pārveidojumi pašā kvartālā nav vairs vajadzīgi ― tas kļūs vērtība par sevi. Atliek vien telpiski savest kārtībā krastmalu un robu kvartālā pret Daugavu, ko, kā jau minēts iepriekš, šis projekts atrisina veiksmīgi.
Loģiska un telpiski veiksmīga šķiet arī piazza starp Spīķeriem un iecerēto muzeju. Tas ir sava veida priekšlaukums ― gan muzejam, gan ieejai vēsturiskajā kvartālā, gan pirms krastmalas ceļā no tirgus puses. Savukārt muzeja apjoms, kopā ar Zivju paviljonu veidotu sava veida vārtus, tuvojoties Vecrīgai pa Maskavas ielu.
Vienīgā projekta vājā vietā varētu būt transporta risinājums ― norvēģi šo vietu skata kā Vecrīgas turpinājumu ― Krasta iela šai vietā paredzēta, nevis kā maģistrāle, bet iela ar palēninātu satiksmi, ar daudzām gājēju pārejām uz krastmalu, kas, protams, ir daudz humānāk, nekā dzīt gājējus tunelī vai likt kāpt pāri pa tiltiņiem. Nav īpaši pievērsta uzmanība autostāvvietām. Tomēr jāatzīst, ka optimistiski skatoties tālākā nākotnē, kad varētu būt uzbūvēti trūkstošie tilti un maģistrālie apvedceļi apkārt Rīgas centram, šis scenārijs varētu būt īstenojams.
Jāatzīst, ka šis ir tas gadījums, kad starptautiski vispazīstamākais birojs, plenērā sniedzis arī vislabāko priekšlikumu. Kā zināms, ievērojamu Snøhettas darbinieku daļu veido ainavu arhitekti (varbūt gan ne gluži tik šaurā nozīmē, kā ainavu arhitekts tiek saprasts šeit) un viņu labākos darbus ― Aleksandrijas bibliotēku un Oslo operu raksturo mūsdienīga pieeja apjomu un ainavu arhitektūras sintēzei. Arī šajā Snøhettas komandā bija viens ainavu arhitekts. Un, iespējams, tieši spēja paskatīties plašāk, kas nereti ir vērojama tur, kur sadarbojas dažādu nozaru speciālisti, ļāvusi viņiem piedāvāt tik vienkāršas, bet vērtīgas idejas.
Jāvēl veiksme ne tikai Spīķeru attīstītājiem, bet jāsaka arī labi vārdi par žūriju, kas spēja novērtēt šo priekšlikumu kā pārliecinoši labāko. Tagad labā griba būtu jāizrāda pilsētai, nepalaižot garām izdevību izveidot šo vietu, ņemot vērā tieši norvēģu biroja piedāvātos priekšlikumu. Plānojamās investīcijas nemaz nebūtu tik milzīgas pret to pozitīvo efektu, ko pilsēta iegūtu. Galvenais būtu apņēmība realizēt idejas, no kurām lielākie ieguvēji būtu visi pilsētnieki. Taču, kā zināms, tas bieži vien ir daudz grūtāk un neiespējamāk, kā privātam investoram uzbūvēt ko lielu.
Pilnībā piekrītu Artim, par šo darbu. Tomēr nepamet sajūtu , ka šis ĻĻĻĻOOOTTTTIIII komplicētais transporta( es domāju arī jautru inženiertehnisko risinājumu) mezgls ir 1.kārt nepārcērtams, 2.kārt arī neatpiņķerējams. Konkrēti. 1. Autoosta, ja paliek kur ir ,jebkurā gadījumā pārgriež ļaužu plūsmu no uz Vecrīgu, jo tai jādabon saikne ar Krasta ielu. 2. Nerunāsim par Rīgas sapņiem pabāzt Krasta ielu pretī Vecrīgai pazemē, iebrauktuves (mega mezgli)pazemē sanāks akurāt ap šejieni. 3. Centrāltirgus jau tagadiņās izjūt problēmas ar autostāvvietām, kuras tagadiņās vispābā nokancelē un vietā rada muzeju, kuram arī ir nepieciešama rūme, gan ļaudīm, gan transportam. Nekur arī neapzudīs tā apgādes zona gar… Lasīt vairāk »
Paldies Arti par aprakstu! Ar nepacietibu gaidishu izverstaku ieskatu Snohetta risinajuma, ka ari ieskatu parejos darbos! Paldies ari WAT par neatlaidigo piesaisti realitatei! Liekas ka konstruktivisms tomer paliek fona. Gribetos to redzet mazliet dominejosa loma. Velejos vel pielikt paris pozitivisma notis, jau ta specigi iedvesmojoshajam aprakstam. Domaju ka nozimigi ir tas, ka Snoheta Riga nav pirmo reizi (labojiet, ja esmu kljudijies) un, la ari visnotal rietumu pasaule iesaknojusies profesionalu grupa, neaizraujas ar kolonialismu dizainaa. Domaju, ka tiesi dizainaa ar izpratni par kontekstu (fizisko,socialo,vesturis ko) ir saskatama nakotne Rigai un citam regiona lielpilsetam. Zel ka nebija iespeja noklausities sis domas klatiene.… Lasīt vairāk »
"uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji"
kapec no Latvijas piedalijas tikai 3 komandas no 7 ??? bedigi
arhitektonika atteicās – daudz darba, un arī apnikusi tā tendence, kad plenērus un konkursus organizē par visu ko, bet pēc tam būvē kaut ko citu vai neko – norvēģiem laikam mazāka noslodze 😉
Ingurds pareizi saka. Jau sen nobriedusi vajadzība izvērst tēmu PLENĒRI. Tik ļoti pilsēta ar tiem lepojas, un nu arī private attīstītāji, bet retais vai neviens no notikušajiem nav pārvērsts par realitāti. Bija plenērs gan par Līvu laukumu, gan krastmalu, to, šito un vēl nezko, bet publiskās telpas dubļus brienam kā tādi sērdieņi joprojām. Snohettas foršajam projektam gan ar to nav sakara, lai jau cilvēki brauc un piedalās!
Apskatot Snohettas projektu, darbdienu steigā neradās vajadzība lasīt komentārus.. Un tad svētdienā izlasīju, un tā sacīt, zaudēju valodu.. kā pamazām var profesionālu diskusiju pārvērst uzbraucienos?
Apvainojumu virkne Ingurdam Lazdiņam un Arhitektonikai bija par skarbu, lai paklusētu.
Nav dūmu bez uguns
Paldies Arti par aprakstu! Ar nepacietibu gaidishu izverstaku ieskatu Snohetta risinajuma, ka ari ieskatu parejos darbos! Paldies ari WAT par neatlaidigo piesaisti realitatei! Liekas ka konstruktivisms tomer paliek fona. Gribetos to redzet mazliet dominejosa loma. Velejos vel pielikt paris pozitivisma notis, jau ta specigi iedvesmojoshajam aprakstam. Domaju ka nozimigi ir tas, ka Snoheta Riga nav pirmo reizi (labojiet, ja esmu kljudijies) un, la ari visnotal rietumu pasaule iesaknojusies profesionalu grupa, neaizraujas ar kolonialismu dizainaa. Domaju, ka tiesi dizainaa ar izpratni par kontekstu (fizisko,socialo,vesturis ko) ir saskatama nakotne Rigai un citam regiona lielpilsetam. Zel ka nebija iespeja noklausities sis domas klatiene.… Lasīt vairāk »
"uzvarēja norvēģu biroja Snøhetta pārstāvji"
kapec no Latvijas piedalijas tikai 3 komandas no 7 ??? bedigi
arhitektonika atteicās – daudz darba, un arī apnikusi tā tendence, kad plenērus un konkursus organizē par visu ko, bet pēc tam būvē kaut ko citu vai neko – norvēģiem laikam mazāka noslodze 😉
Ingurds pareizi saka. Jau sen nobriedusi vajadzība izvērst tēmu PLENĒRI. Tik ļoti pilsēta ar tiem lepojas, un nu arī private attīstītāji, bet retais vai neviens no notikušajiem nav pārvērsts par realitāti. Bija plenērs gan par Līvu laukumu, gan krastmalu, to, šito un vēl nezko, bet publiskās telpas dubļus brienam kā tādi sērdieņi joprojām. Snohettas foršajam projektam gan ar to nav sakara, lai jau cilvēki brauc un piedalās!
Cien. kolegi, Piekritu tam, ka pleneri nebut nav tas optimaalakais veids kaa mekleet idejas pilsetvides dizaina/planosanas meroga. Taja pasa laika, izbrinu mani rada neizpratne par taadiem jautajumiem kaa, kapeec tiesi pleneru formats ir patreiz vispopularakais. Domaju, ka pie taas, vel joprojam samera nestabilas, ekonomikas, ar kadu nakas saskarties ikdiena, nevajadzetu rasties jautajumiem, par to, vai pilseta varetu atlauties maksat $60,000 – $80,000 par priekshlikumu, vai nee. Sie cipari ir samera tipiski rietumu tirgum, un patreiz vel joprojam liekas parak neaizsniedzami sabiedriskajam sektoram. Un velviena lieta. Man LOTI nepatiik tas, ka zirgst tiek mests vienaa maisaa ar kniipstangaam! Nenemos spriest par… Lasīt vairāk »
tieši gribēju teikt, ka pie nopietnākas pasūtītāju attieksmes daudz vērtīgāk būtu dažām, varbūt vienai-divām arh. grupām pasūtīt pamatīgākus ilgtermiņa projektus – ar visām izpētēm un jau precīzāku un atbildīgāku projektēšanas programmu – tos pilnveidot un gatavot realizēšanai, nevis tikai ‘grābt idejas no gaisa’ un it kā spiest uz kreativitāti
…kas parasti atkal beidzas ar to, ka uzbūvē ko vajag, ja vispār ko uzbūvē
– tur jau tā problēma, ka par izpēti un pamatīgāk izstrādātiem PROJEKTIEM pagaidām neviens neko īsti negrib maksāt
– grib tik būvēt …pat žurnāls tā nosaukts 😉
Ingurd…centishos but pec iespejas profesionaalaks, bet…vai jus esat aizbarikadejusi savaa kantorii durvis un atsakaties ielaist saules gaismu?
Un vel viena lieta…juusu attieksmee ir juutama ruugta shovinisma piegarsha. Ticiet man, laiki, kad arhitekta idejas tika izkaltas akmens maketaa ir beigushies. Jaasaak pierast pie "supply-demand" sisteemas. Nav jau vairs 1989 gads.
Veiksmi darbos!
man liekas, ka daudzi cilveeki izlasot vaardus "Ingurds Lazdiņš" taalaak nemaz nelasa – viniem jau ir gatavs viedoklis – vismaz shajaa gadiijumaa taa izklausaas, jo es nekur nesajutu nedz shovinismu, nedz neprofesionalitaati….
Ingurd, reageju es uz jusu idejam, jusu vards ir vienkarshi atskaites punkts. Tas kadu telu jus esat radijis "Ingurdam Lazdinam" nav tik loti atkarigs no manis, bet gan no jusu viedokla, kuru jus publiskojat diezgan regulari. Ne veinmer esmu pretstata jusu teiktajam, bet man ir nopietni iebildumi pret jusu "Arhitekts-Krustteevs bez alternativas" pieeju pilsetvides planosanai/dizainam sadarbiba ar sabiedrisko sektoru.
Attieciba uz jusu profesionalismu man iebildumu nav. Runajot par shovinismu, tas ir vairak jutams jusu idejas un mazak persona.
Veiksmi darbos!
Pirmkaart, Mik K, es NEESMU Ingurds – nepietiek ar to, ka Tu veersies pie konkreetiem cilveekiem un uzrunaa tos, nelietojot liielo burtu – tas jau vien veersa manu uzmaniibu uz Tavu pavirshiibu, otrkaart, Tu nelasi tekstu un Tev laikam nav sajeegas par to, ka visos konkursos Ingurds nespeej piedaliities tiiri fiziski (pagaidaam vinsh ir tikai viens, kaut arii veeleejies mani par Ingurdu pataisiit)un ja veel ir tieshaam situaacija, kad liidz realizeeshanai ir radushies jauni konkursi vai citas idejas … Un par to VAARDU – Tev ir taisniiba, ka tam jau ir IPASHA aura, bet tomeer teksts ir jaalasa un ne… Lasīt vairāk »
Mjam…cieniitais Ingura Ladzdinja parstavi…nezinu kaadi stikji jums padomaa, bet…make sure you do not play yourself.
Veiksmi darbos!
Atvainojos. Velejos teikt "Ingurda Lazdinja parstavi"
Mik, enciklopēdija "šovinismu" skaidro īsi: nacionālisma galējā agresīvā forma. Tavuprāt, kāds tam sakars ar Ingurdu?
Sveiki Indra! Paldies par jautajumu. Megjinashu uz to pec iespejas refinetak atbildeet. Jaasaka godigi, ja zem Ingurda varda tiek publiceti mistiski anonimi viedoklji, tad man gruti bus izversties detalas. Bet nu…pamegjinashu. Par shovinisku…konkreti gribeju runat par Snohetta diikdienibai veltito fraazi, ka ari izveerstak, shis shovinisms visspecigak paradijas raksta par Liepajas pilsetvides situaciju, un atskanjas bija juutamas Ingurda paarstaavja teiktajaa. Snohetta gadijuma, man ir apnikusi daliishana "muuseejos un juuseejos". Ne visi kas ir vieteejie ir pieskaitaami pie "muuseejiem" un ne visi "juuseejie" ir pieskaitaami kolonialistiem. Tas, Indra, par tevis piedavato skaidrojumu. Kas attiecas uz Liepajas gadijumu, tur varda "chauvinism" jeegu gribeetu… Lasīt vairāk »
Es saprotu, ka runa ir par pilseetas vides izpeeti – kas varbuut prasiitu papildus finanseejumu. Un tikai tad, kad ir izpeetiitas vietas specifika, pilseetvides situaacija , tikai tad riiko konkursu, jau ar konkreetaaku uzdevumu un nostaadneem – kaut gan, buutiibaa, jau katra konkursa daliibnieka uzdevums ir iedzilinaaties pilseetvidee- tiesa varbuut tieshaam lielaas noslogotiibas deel, tam netiek pieveersta pietiekosha uzmaniiba …
P.S es gan nesaprotu, kaadeel viedoklis par pilseetvides izpeeti ir neprofesionaals?
Piedod Mik, ka iemaisos! Pēdējā rindkopa(P.S.) man pavisam ,kā reālistam, nepatika. Arhitektūra, vismaz praktizējošiem arhitektiem nav tikai māksla, hobijs,mīļākā sarunu tēma,bet gan paskarbs BIZNESS (lieta ar ko pelna naudu, birojam, sev , lieta uz ko attiecas visi uzņēmējdarbības likumi).Tev kā jeņķiju izglītību guvušajam to vajadzētu saprast daudz nopietnāk pat nekā vietējiem. Tāpēc mani mazliet pārsteidza šī frāze. Jo kāpēc tad attīstītājam jāpelna, celtniekam jāpelna,bankām jāpelna, bet arhitektam jāuzstājas par filantropu? Tikai tāpēc, ka šī profesija ir pietiekoši cēla sabiedrības acīs? p.S. Par "mūsējiem jūsējiem" man protams arī ir kardināli savādāks viedoklis, bet tas nu tiešām ir klaji subjektīva lieta, kurš… Lasīt vairāk »
ja godigi – zb man visa tā pseidonīmu diskusija – šai tēmai esmu pievienojis 2(tikai divus) komentārus – 08.11. un 09.11. – par ko visa šitā ņemšanās?!! kāpēc tik daudz agresijas, Mik?? – es pieņemu, Mik Kārkliņ
arī Liepājas materiālus velti piesaukt – mana koncepcija Pilsētas arhitektūras vadībai acīmredzot nav bijusi pietiekami skaidri izklāstīta, ja reiz tik ievērojami pārprasta(?) – varu tikai uzaicināt uz diskusiju vēlreiz
Agresijas nav. Ir, vienkarshi, ljoti konkreta nostaja. Var jau but, ka cilveks, kas runaja jusu varda nemaz nebija saistits ar jums. Tad mes sho diskusiju varetu norakstit uz izprovoceta parpratuma bilances. Kas attiecas uz Liepaju…ka nompietnam profesionalim, jums ir pienakums pret sevi un visu arhitektu kopienu, uznjemties atbildibu par sevis izteikto viedokli. Ja viedoklis nebija gatavs, nevajadzeja steigties un paluugt izsleegt diktofonu.
P.S. Starp citu, starp mani un Ingurdu Lazdinju nav neka personiga. Ingurdu esmu saticis divas reizes muuzhaa un pirmo reizi neatceros. Otra reize laika mums bija visnotalj patiikama saruna.
Nevajag visai pasaulei savu nemāku lasiit, nemāku skaitiit, atminas truukumu un absolūtu nepieklājību demonstrēt – neviens NEKAD nav parakstījies cita vaardaa, kaa vien savējā.
Paarmainas peec varētu „atsleegties”, ja nesaproti tekstu (nedz citu, nedz savējo), nevis to ieteikt dariit citiem.
Sveiks Renar! Tavs viedoklis vienmer ir gaidits! Paldies par komentaru. Tas butu diezgan diivaini ja divu cilveku domas pilniba sakristu. Tamdel, noverteju savu struktureto kritiku un realismu! Par pirmo teemu…protams, ir ari ta arhitekturas dala. Ja runajam par USA un biznesu, tad dizaineris-makslinieks sheit ir vispaar kljuvis par arhajisku aklo zarnu. Ka smejies, USA ir likums, ka ja ekas platiba neparsniedz zinamu lielumu(viengjimenes dzivojamas ekas izmeros) tad licenzeta arhitekta klatbutne nemaz nav nepiecieshama. Mes vareetu stundaam diskuteet par taadiem uznjeemumiem, ka SOM, HOK, KPF utt,utt. Mans jautajums tev konkreti buutu – kaadu arhitektuuru tu veelies veidot? Ar to es negribu… Lasīt vairāk »
Sveiks Mik! Runājot par sīkprojektiem,(dzīvokļu dažādas apstrādes, dārza mājiņas, mazas privātmājas utt.), pilnīgi piekrītu ASV sistēmai , ja nemaldos, britos ir tā pat. Lai darbaspējas neizķēzītu mazsvarīgām lietām un nopietnās paliek novārtā. Es uzskatu, ka ir vērts sevi ļaut izmantot pa lēto, sistēmā , kur ir iespēja izvilkt lielo lozi, respektīvi, kur abas puses ir ieinteresētas LABĀKAJĀ risinājumā, un pats galvenais ABAS puses ir vienādi ATBILDĪGAS , viena par risinājumu otra par vērtējumu. Lai nesanāk :”Margaritas ante porkos”. Latvija pagaidām tikai retumis ir šis gadījums(pašiem ir iekritusi viena šāda kombinācija), par piemēru, atšķirībā no igauņiem. Tāpēc es šajā gadījumā piekrītu… Lasīt vairāk »
Šai pozīcijai ir pamats, taču es neredzu nekāda pamata priecāties, jo pilsētas ērtības ir zem katras kritikas. Katram savs tramvajs, tā teikt. Jau minētajā Latgales priekšpilsētā ir kāds elegants domāšanas piemērs – pašvaldības ēka, ap kuru i bruģītis, i norādes, taču pārej pāri ielai, un tur – parastā aina. Dodu priekšroku reālu darbu, ne vīziju vērtēšanai.
Taču, lai neviens nepārmestu komentāru "ne par tēmu", ar nepacietību gaidu Spīķeru teritorijas pārtapšanu aka revitalizāciju, transformāciju, reģenerāciju etc. saskaņā ar plenēra idejām!
Apskatot Snohettas projektu, darbdienu steigā neradās vajadzība lasīt komentārus.. Un tad svētdienā izlasīju, un tā sacīt, zaudēju valodu.. kā pamazām var profesionālu diskusiju pārvērst uzbraucienos?
Apvainojumu virkne Ingurdam Lazdiņam un Arhitektonikai bija par skarbu, lai paklusētu.
Nav dūmu bez uguns
Ka jau piemineju agrak…ljoti ceru, ka shie mani aizradijumi, nemaz nav attiecinami uz Ingurdu un Arhitektoniku. Attieciba uz Liepaju…ka jau teicu…reageju uz konkretu nostaju.
Un, velreiz, gribu uzsvert, ka starp mani un Ingurdu un vinja parstaveto Arhitektoniku nav nekadu personigo antipatiju!
varbūt diskusiju par un ap Liepāju var turpināt zem konkrētā raksta, ko var atkal atrast sadaļā Raksti
Cien. Kolegi! Tad tagad, taa no sirds. Laikam patiesi megjinaju nomaleet visu sienu ar vienu triepienu. Parlasiju velreiz visus komentarus un… biju parskatijies. Nu nezinu, nu nepamaniju, ka Ingurda vieta uzradas kaads cits. Laikam biju paaraak noguris no pedeja plenera(ari, starp citu, Latgales Priekshpilseta) un, steidzot padarit darbus, kljuvu pavirsh. Tad nu, tas uz manas sirdzapzinjas paliek. Bet ja taa pavisam atklati, Ingurd…nu nokaitinaaja tas texts par Snohetta. Ka ne, ta ne. Nu neviens taksh pec vakara zinju noskatishanas nerunaa par to, ka laika trukuma delj kautinjaa nepiedalijaas. Varbut ka ari uztveeru to diktdienibas lietu parak personigi. Katra gadijuma, nedomaju,… Lasīt vairāk »
citējot – "ideju apmaiņa, kas notiek šo pleneru laikā(..)" acimredzot nogurdina – sāc kļūt paviršs(?) – arī Tavi vārdi 😉 – bet civilizētā pasaulē par profesionālu piepūli paredzēts atbilstošs atalgojums – tas, tā teikt, kompensācijai.. par norvēģu "dīkdienību" – arī Tevis izdomāts termins – iepriekš pa jokam aizrādīju, ka šiem laikam noslodze mazāka…;) – nu ir tāda parādība attīstītajās zemēs, Vācijā it īpaši, iespējams arī ziemeļvalstīs par Liepāju un pilsētas arhitektūras veidošanas politiku tās intensīvas attīstības periodā – vēl aiz vien esmu atvērts diskusijai – būtu laba tēma A4D RINGAM ! – mana piedāvājuma Liepājai pamatā bija un ir pārliecība,… Lasīt vairāk »
Liepāja, iespējams, ir viena no vissarežģitākajām Latvijas pilsētām attīstības kontekstā. Zinot izaugsmes vēsturisko faktu materiālu (osta kā f-ja Romnu dzelzceļam), šodien ir naivi cerēt, ka arhitektoniskais dresscode ir atslēga sekmīgai pārmēru lielās teritorijas attīstībai.
Artūr, kas ir dresscode?? kāpēc to piemini?
par sarežģītumu gan varētu piekrist – tieši tāpēc žēl, ja attīstīšana notiktu bez atzīstamas koncepcijas
Pilnībā piekrītu Artim, par šo darbu. Tomēr nepamet sajūtu , ka šis ĻĻĻĻOOOTTTTIIII komplicētais transporta( es domāju arī jautru inženiertehnisko risinājumu) mezgls ir 1.kārt nepārcērtams, 2.kārt arī neatpiņķerējams. Konkrēti. 1. Autoosta, ja paliek kur ir ,jebkurā gadījumā pārgriež ļaužu plūsmu no uz Vecrīgu, jo tai jādabon saikne ar Krasta ielu. 2. Nerunāsim par Rīgas sapņiem pabāzt Krasta ielu pretī Vecrīgai pazemē, iebrauktuves (mega mezgli)pazemē sanāks akurāt ap šejieni. 3. Centrāltirgus jau tagadiņās izjūt problēmas ar autostāvvietām, kuras tagadiņās vispābā nokancelē un vietā rada muzeju, kuram arī ir nepieciešama rūme, gan ļaudīm, gan transportam. Nekur arī neapzudīs tā apgādes zona gar… Lasīt vairāk »
Realitātē norealizēsies risinājums tikai ap spīķeriem, ar piazzu un jaunajiem apjomiem ap Krasteni, risinājumi gandrīz 100% nešķērsos krasteni, un neaizies tālāk par pēdējo spīķeri, vismaz gadus 20-25.
šis variants neizklausās nemaz tik slikti. labāk lēnām, toties ar jēdzīgu nākotnes vīziju
Protams, piekrītu, jo 20-25 gadu laikā Rīga atradīs citu veiksmīgāku vietu autoostai,un kompleksais pazemes risinājums Krasta ielai , varētu arī mierīgi iekļaut Centrāltirgus apgādi. Tā ka ilgtermiņā Vecrīgas terase virs krasta ielas trases varētu noturpināties līdz pat spīķeru galam. Kā arī Autoostas vietā varētu parādīties kāda funkcija, kas neprasa tik nozīmīgu transporta savienojumu un plūsmu ,ko var pakļaut kopējam konceptam. BET ir viens BET, ko šī mezgla jautājumā var līdzēt konkrētie spīķeru attīstītāji un kādas izņemot tīri ģeogrāfisko saistību ir viņu attiecības ar šo mezglu? Protams prieks ,ka norvēģi skatās pāri konkrētā areālā robežām(tas liecina par INTERESI), bet ,pēc manām… Lasīt vairāk »
tur jau tā atšķirība starp arhitektiem – citi "čakarējas", citi skatās kontekstu. Un tie otrie dara to, kas tiek prasīts "defaultā".
Neņem ļaunā neiebraucu! Kur funktieris?
Vai "labie" tie, kas daru visu ko citu ,bieži (ne šajā reizē) ignorējot ,atstājot novārtā ,pamatuzdevumu, un "sliktie" tie , kas dara tikai to ,ko lūdz ( un ko realitātē lūdzējs arī var izpildīt).
Kaut šajā gadījumā pastāsts nav par dalībnieku pieeju, bet par vieglprātīgajiem plenēra uzdevuma sastādītājiem, kas neiekļāva problēmzonā SNOHETTAS darba galveno akcentzonu, lai arī tā ir sen un vispārzināma problēma ar daudziem daudziem risinājumiem pēdējās desmitgadēs.
vienkāršāk izsakoties – pārsvarā gadījumu visdažādākie konkursu vai plenēru organizētāji, APU izsniedzēji un pat pilsētplānotāji nav spējīgi aptvert katra attīstības priekšlikuma 100% kontekstu, sekas un iespējamos variantus. Tāpēc tas arī vispārzināms arhitektu uzdevums – skatīties plašāk un piedāvāt izsniegtajām robežām vai uzdevumam loģiskāko risinājumu, pat ja tas reizēm ir pretējs prasītajam.
Par šo vietu Andi, ir priekšlikumi dēti pietiekoši, pilsētai nera pārsteigums par šādas "vēža" vietas eksistence. Tā ka nevajag norakstīt uz nezināšanu. Cita lieta ,ka RD tomēr ir pamatīgs organisms kur neironu saites nebūt nestrādā kā gribētos. Ja jau SNHTT gāja tālāk, tad nevajadzēja kautrēties un kaut kā risināt vai vismaz rēķināties ar Centrāltirgu un Autoostu, kas man domāt ir pamatīgs "vēzis". Bet ne par viņiem stāsts, jo redzot pārējos autordarbus, kļūst skaidrs, humānākā pieeja no visiem, pastāsts ir par organizētājiem arī RD , kas autor kolektīvus varēja arī apgaismot par tuvējo teritoriju nozīmīgumu,problēmām, likumsakarībām, ne tikai veclaiku bildiņas ieskapēt… Lasīt vairāk »