Pagājušajā pirmdienā, 25. februārī Rēzeknē notika plenērs koncertzāles metu konkursam, kurā piedalījušies vairāku arhitektu biroju pārstāvji, lai iepazītos ar koncertzāles ideju un būvniecības vietu Rēzeknes upes ielejā.
LETA ziņoja, ka jau pagājušā nedēļā Rēzeknes dome solījusi izsludināt metu konkursu Daudzfunkcionālais centrs — Austrumlatvijas koncertzāle Rēzeknē. Konkursa noslēgums paredzēts 28.maijā.
Savukārt Rēzeknes pašvaldības mājas lapa vēsta, ka minētā plenēra dalībnieki iepazinušies ar Rēzekni un guvuši jaunas idejas dalībai metu konkursā. Plenērā piedalījušies arī ministriju pārstāvji un sadarbības partneri. Radošā plenēra dalībniekiem atklāts Rēzeknes pašvaldības skatījums uz to, kādam jābūt šim daudzfunkcionālajam centram, kā arī stāstīts par Rēzeknes kultūrvidi un redzēto, apmeklējot Eiropas koncertzāles.
Nesen apstiprinātajā pilsētas integrētās attīstības programmā 2007.—2013.gadam Rēzekne par prioritāti izvēlējusies kultūru un izglītību, tāpēc jaunajā koncertzālē akcents tikšot likts uz telpu daudzfunkcionalitāti, lai «pildītu kultūras, sabiedrisko iniciatīvu un mūžizglītības pasākumu, kino demonstrēšanas funkcijas.» Ēkā paredzētas divas akustiskās zāles 900 un 200 vietām, laikmetīgās mākslas un keramikas ekspozīciju izstāžu zāle, ceremoniju — dzimtsarakstu svinību zāle un kafejnīca. Iecerēts, ka jaunā būve kļūs par profesionālā pūtēju orķestra Rēzekne un tradicionālās tautas mākslas kolektīvu pastāvīgu mājvietu, kuriem ēkā būtu arī mēģinājumu telpas.
«Austrumlatvijas koncertzāle Rēzeknē kļūtu par gadsimta būvi pilsētā, kas veicinātu gan jaunu kultūras produktu radīšanu, gan starptautisku pasākumu norisi, kā arī pilsētvides attīstību», apgalvo Attīstības pārvaldes Rēzeknes Biznesa centrs vadītāja Ināra Groce.
Rēzekne, tāpat kā Liepāja un Ventspils, cer projektu īstenošanai saņemt līdzfinansējumu Kultūras ministrijas izstrādātās reģionālo koncertzāļu attīstības programmas ietvaros. Pamatojoties uz šo dokumentu, ministrija savukārt cer uz Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. «Finansējumu 24 miljonu eiro apmērā (Ls 16,8 milj.) mēs izcīnīsim, tomēr ES nostāja ir tāda, ka tiks atbalstītas būves, kas kalpos ne tikai mūzikas vajadzībām, bet arī citām funkcijām — mūžizglītībai, konferencēm, semināriem. Ja visi šie priekšnoteikumi tiks ievēroti, visticamāk, ka trīs celtnes reģionos šo līdzfinansējumu arī saņems,» sacījusi KM Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Dace Vilsone.
Detalizētie kritēriji, pēc kuriem tiks izvēlēti finansējuma saņēmēji, vēl nav apstiprināti valdībā. Ja Rēzekne šajā trijniekā neiekļūs, tā ir gatava meklēt citas iespējas, kā projektu īstenot. Saskaņā ar izstrādāto programmu Latvijā kopumā iecerēts uzcelt piecas reģionālās koncertzāles.
atvērts vai slēgts konkurss ?
nu, izskatās, ka šāds nemaz nedrīkstētu būt slēgts, tam vajadzētu būt atklātam visā EU teritorijā.
Ja nu vienīgi uztaisa it kā atklātu, bet aizmirst atklāti paziņot, tad varbūt kaut kā var apiet.
nu taču ka atklāts!
vai vismaz kultūras centru, katrā ziņā
Mazliet uzjautrina tas teksts par to kā tiek dalīta nenomedītā lāča āda. Manuprāt, Rēzeknei cerības uzcelt koncertzāli ir vēl stipri mazākas, nekā Rīgai. Kas tā par tādu naivu iedomu, ka uzceļot koncertzāli katrā pilsētā, tās sāks ziedēt, plaukt un attīstīties? Kur ta radīsies pēkšņi tie kulturālie cilvēki, kas regulāri aizpildīsies tos vietu simtus visās mazpilsētu koncertzālēs? Ja jau Rīgā filharmonijas zāle tikai pa retam ir pilna, no kurienes cerība, ka tik aizpildīta tā sapņu zāle uz AB dambja? Nerunājot nemaz par mazpilsētām..
Zāķēniņ, kad tu pats pēdējoreiz biji Filharmonijas koncertzālē? Aizej un paskaties, cik pilns vai tukšs tur ir – ir, ir tur pilns!
Bet par Rēzekni… kā ar dakšām ūdenī – tur, varbūt, tev ir taisnība – kas to lai zin’?
Ja Jau nav tās kūltūras ēkas , kāda tad kūltūra var rasties! Arhitektūra tādēļ ir lai iejauktos šajos sabiedrības robos. Būs kūltūras ēkas, attīstīsies un mainīsies kūltūra tieši ietekmējot pāšreizējo un nākamo paaudzi!
vai vismaz kultūras centru, katrā ziņā
Mazliet uzjautrina tas teksts par to kā tiek dalīta nenomedītā lāča āda. Manuprāt, Rēzeknei cerības uzcelt koncertzāli ir vēl stipri mazākas, nekā Rīgai. Kas tā par tādu naivu iedomu, ka uzceļot koncertzāli katrā pilsētā, tās sāks ziedēt, plaukt un attīstīties? Kur ta radīsies pēkšņi tie kulturālie cilvēki, kas regulāri aizpildīsies tos vietu simtus visās mazpilsētu koncertzālēs? Ja jau Rīgā filharmonijas zāle tikai pa retam ir pilna, no kurienes cerība, ka tik aizpildīta tā sapņu zāle uz AB dambja? Nerunājot nemaz par mazpilsētām..
Zāķēniņ, kad tu pats pēdējoreiz biji Filharmonijas koncertzālē? Aizej un paskaties, cik pilns vai tukšs tur ir – ir, ir tur pilns!
Bet par Rēzekni… kā ar dakšām ūdenī – tur, varbūt, tev ir taisnība – kas to lai zin’?
Ja Jau nav tās kūltūras ēkas , kāda tad kūltūra var rasties! Arhitektūra tādēļ ir lai iejauktos šajos sabiedrības robos. Būs kūltūras ēkas, attīstīsies un mainīsies kūltūra tieši ietekmējot pāšreizējo un nākamo paaudzi!
atvērts vai slēgts konkurss ?
nu, izskatās, ka šāds nemaz nedrīkstētu būt slēgts, tam vajadzētu būt atklātam visā EU teritorijā.
Ja nu vienīgi uztaisa it kā atklātu, bet aizmirst atklāti paziņot, tad varbūt kaut kā var apiet.
nu taču ka atklāts!
es jau pamuļķis.
es tik redzēju TV un lasīju avīzē, kā Rīgā vienu koncertzāli būvēs.
ļoti gribēju savu skici arī iesniegt, bet neviens neļāva.