Arhitektu savienībā savā mājas lapā publicējusi Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus. Šobrīd iesniegtos darbus izvērtē vietējā žūrija, finālistu saraksts tiks paziņots jūlija pēdējā nedēļā, savukārt Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā.
Var nojaust, ka vispārzināmie pandēmijas apstākļi ietekmējuši arī balvas ražu. Iepriekšējā gada pasākums tika pārcelts uz oktobra beigām, — šī gada periods līdz ar to sanācis īsāks. Droši vien, ka arī daļa arhitektu nepiesaka darbus, jo neuzskata par lietderīgu, — gadu gaitā izveidojies, ka šī vairs nav tā ar skate, kas sākumos, — kad varēja nojaust centienus parādīt arhitektūras norises iespējami detalizēti, bet drīzāk izcilības balva.
Galu galā, — pieteikto darbu klāsts nav pārāk plašs, — tikai nedaudz vairāk par divdesmit, un jāatgādina, ka tās visas pat nav būves, bet arī tas, ko dēvē par procesiem. Neraugoties uz nelielo skaitu, pieteikumi arvien tiek stīvēti iekšā mehāniski veidotajos, mākslīgajos “kategoriju” plauktiņos, un var sagaidīt, ka abas žūrijas, — kā vietējā, ārzemju, būs spiestas tos neievērot un atmest.
Starp balvas kandidātiem, protams, izceļas Mežaparka estrāde. Līdzās tai ir vairākas skolu ēkas, — Daugavpils dizaina un mākslas vidusskola, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, kā arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jaunais korpuss. Iespējams, pārsteigums varētu būt Ogres bibliotēka — projekts, kurā būtiska nozīme inovatīviem ilgtspējas risinājumiem, taču tas “uzrunā” arī ar patīkamām un aicinošām telpām. Atjaunoto, pārbūvēto ēku un restaurāciju vidū ir gan Roche birojs Miera ielā, ēka Hanzas ielā 2a, Rūmenes kūts, kā arī mulsinošās Dobeles pilsdrupas. Vērā ņemamas ir arī vairākas privātmājas.
Visus konkursam pieteiktos darbus iespējams apskatīt LAS mājaslapā: https://www.latarh.lv/gada-balva/pieteiktie-darbi/
Gada balvai pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija — Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori — Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte. Pieteiktos darbus žūrija izvērtē pēc sekojošajiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb viengabalainība, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Nominanti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks paziņoti publiskā pasākumā, jūlija pēdējā nedēļā. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs eksperti no ārvalstīm, kā arī pārstāvis no atlases žūrijas.
Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā. Ikviens interesents tiek aicināts tās tiešraidi vērot tiešsaistē. Savukārt balstoties uz pašreizējām Latvijas Republikas vadlīnijām saistībā ar norišu organizēšanu, klātienē uz ceremoniju tiks aicinātas tikai vakcinētas personas.
Turesu ikskus par Riga X. Kaut mums butu vairak sadas intensitates izpete. Ar tadiem darbiem ka Riga X ir iespejams bruget celu uz pardomatu nakotnes attistibu.
Ari projekti nu ir daznedazadakie. Petiesam interesanti bus redzet kurs uzvares…ja vien nepanems tiri uz svaru.
Veiksmi darbos!
Tas ko var redzēt – ir notikusi paaudžu maiņa, bet ne domāšanas paradigmas maiņa. Mēs faktiski esam dotējams reģions un tam kaut kā vajadzētu atspoguļoties darbos, bet šķiet visi arhitekti ir noticējuši Kariņa vārdiem – nauda ir tik daudz kā vēl nekad. Pasaulē briest pamatīgas ekonomiskas un politiskas pārmaiņas, bet mēs te domājam ka esam pasargāti, jo esam Nato un ES. Bet darbi protams labi, jautājums – ko mēs par tiem domāsim pēc 20 gadiem? Un ja zinàm atbildi, tad spēle ir galā.
P.S. 30 gados nav izveidota vietējā Arhitektūras industrija, kas atbalsta viena otru ar pasūtījumiem, uz vietas neražo pat tik elementāras lietas kā flīzes, vati, plēves utt. Un tā protams ir arhitektu vaina, jo kurš tad industrijā ir galvenais. Viss piķis rātni caur vietējām pārstàvniecībām plūst uz ārzemēm, kamēr vietējie grebj koka karotes un tirgo tās brīvdabas tirdziņos. Jo otrs grāvis protams ir šis: https://m.db.lv/zinas/izstradats-daudzdzivoklu-ekas-buvniecibas-tipveida-projekts-503638