2. septembrī
plkst. 10.00 RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē Āzenes ielā 16/20,
406.telpā notiks Māras Liepas-Zemešas promocijas darba Pilsēttelpas attīstība Rīgā publiskās aizstāvēšanas sēde.
Darbs
izstrādāts arhitektūras doktora grāda iegūšanai. Darba zinātniskā vadītāja ir
asociētā profesore Sandra Treija. Darba oficiālie recenzenti ir profesors Jānis
Krastiņš,VKPAI vadītājs Juris Dambis un asociētais profesors Gintaras Stauskis
(Viļņas Gedimina Tehniskā universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10
un APF Metodiskajā kabinetā.
Visi
interesenti laipni aicināti piedalīties!
Pilsēttelpas
attīstība Rīgā — Māras Liepas-Zemešas promocijas darba kopsavilkums RTU mājas
lapā.
Diezgan baisi, kā APF štancē šādus neko neizsakošus nosaukumus, disertācijas bez praktiska pielietojuma un rezonanses, un doktorus – vienīgi viņiem pašiem un sev par prieku!
Ērti, ko tur vēl sacīt. Škiet, vārdus "pilsēttelpa, Rīga, attīstība, arhitektoniski telpiskā, vide, plānošana, attīstība, reģionāls un digitāls" varētu kombinēt gandrīz jebkādā secībā, un izveidotos atkal jauni un jauni APF "disertāciju" temati.
Tikai – ko no tā iegūst sabiedrība, ko arhitektūras studenti? Vai tas ko maina pašas Rīgas attīstības mehānismos?
Un kāds tam vispār sakars ar reālo praktisko arhitekta darbu objektīvi pastāvošas sociāli-ekonomiski-politiski-birokrātiskas sistēmas ietvaros.
Domāju, šī komentāra autorām personīgi jāpiedālās promocijās darba aizstāvēšanas pasākumā, lai atbildētu uz saviem uzdotiem jautājumiem!
Kopš kura laika akadēmiska grāda iegūšanai ir "sakars ar reālo praktisko arhitekta darbu"?
Komentāra autors varētu par šādu tēmu izstrādāt doktora darbu un dot ‘reālu ieguldījumu’ sabiedrības interesēs:)
Un kāpēc gan nē?! Un kāpēc LV "architektūras zinātnei" ir tik maz saskares punktu ar arhitektu darbu, praksi un mūsdienu arhitektūras teorijām?? Laikam tiešām šeit kāds ir iedomājies un citi kādi tam noticējuši, ka zinātne arhitektūrā ir tikai vēstures pētīšana un, labākajā gadījumā, novērojamo tendenču dokumentēšana. Arhitektūras doktora darba tēma varētu būt, piemēram, Vecrīgas mūsdienu apbūves un rekonstrukcijas vadlīniju izstrādāšana – praktiski apbūve noteikumi, pamatoti situācijas un vēstures piemēru un tradīciju analīzē. Tēma varētu būt arhitekta projektēšanas darba metodes un paņēmieni. Tēma varētu būt Mūsdienu arhitektūras teorija. Arhitekta lomas maiņa un stāvoklis mūsdienu LV sociāli ekonomiskajā struktūrā – ar visām… Lasīt vairāk »
Protams ka varētu būt arī tādas tēmas un arī būs. Bet kāpēc koments rakstīts tādā formā, it kā tieši šim darbam un nevienam citam bija jābūt par praktisku tēmu? Vai arī šis viens darbs pēkšņi iedarbojās kā detonators, lai uzbangotu kādu iekšējo sāpi? Ja ir tik daudz ideju par promocijas darba tēmām – uz priekšu!
Un tas nav nekas neparasts, ka akadēmiskajam grādam ar praktisko darbu ir tikpat liels (mazs) sakars kā praktiskajam darbam ar akadēmisko grādu.
Ai, labs i’, jāiet pačučēt.
Šī gan nebūs tikai Latvijas arhitektūras problēma.
Mainīšu domas, ja "vārds" iedos linkus uz doktora darbiem no ārvalstu universitātēs izstrādātām doktora disertācijām ar šādām praktiskā garā veidotām un praktiskiem projetēšanas instrumentiem piepildītām disertācijām. Un nevis vienu vai divas.
Tad jau viss kārtībā – APF rullē – varam mierīgi doties uz čučumuižu 😉
uzprojektēt to 🙂
Doktora darbs nav un nedrīskt būt "dokumentācija". Pēc būtības tam ir jābūt "argumentam".
Vai pētījums (apkopojums, analīze) par vēsturisku tēmu ir dokumentācija?
vai kads man var paskaidrot ko tas nozime" promocijas darbs". tas izkalusas briesmigi. vienkarshi latviski sakot" fukin redikjelos "unvai autoram ir vismazaka sajega ko tas isti nozime. parangliskojot uz Latvieshu valodu ir visdumjakais ko latvieshi var izdomat. it’s Promotion. kas tulkojas ka sekmet un virirzit pec kaut ka.
es jau saprotu ka visi grib izskatities" cool "un gudri bet tas diemzel nesanak
naudiņu man pēc tam atdosi… (:
http://www.tez…v/?w=promocija
Pilsētplānošana ir interesanta lieta, arī ļoti sarežģīta, tādēļ paldies, ka tēma izlikta diskusijai. RTU man paveicās vienu gadu studēt pilsētplānošanu Sigvarta Gravas vadībā un vienā no pirmajām lekcijām profesors paskaidroja ar ko pilsētplānošana atšķiras no arhitektūras. Proti, pilsētplānošana pašos pamatos balstās uz loģisku stratēģiju (lielos vilcienos tas būtu: informācijas apkopošana – mērķu nospraušana un mērķu hierarhija – instrumentu jeb līdzekļu izvēle mērķu sasniegšanai – risinājumi), savukārt, arhitektūrā risinājumu lielākā mērā ietekmē autora subjektīvais redzējums jeb emocionālie faktori. Tad nu attīstot šo domu, es pamēģināšu piedāvāt savu viedokli. PAR PĒTĪJUMA MĒRĶI Promocijas (lai ko arī tas nozīmē) darba kopsavilkumā (pamatnostādnes, mērķis… Lasīt vairāk »
neesmu lie4ls angļu valodas speciālists, bet – varbūt varētu "urban design" saprast kā "urbāno projektēšanu"??! – vadoties no vismaz vienas angliskā vārda "design" nozīmes latviski tas skanētu kā "pilsētu projektēsana" vai "pilsētvides projektēšana", ja ar vārdu "urban" saprotam ne tikai īpašibas vārdu (kas norādītu dizinēšanas veidu vai piederību jomai), bet arī "visu ar pilsētveidošanos (urbanizāciju) saistīto pilsētveidošanās procesu" projektēšanu – pašu procesu projektēšanu kas attiecas uz subjektīvo vs objektīvo ar arhitektūru saistītos vairāk vai mazķ zināniskos darbos – ši iedalījums par sevi varētu izrādīties viens no fundamentāliem klupšanas akmeņiem darbu vērtējumā – piekrītu Ventim, ka vienā mirklī varam nonākt subjektīvu… Lasīt vairāk »
Labdien! Vai kāds, kas bija klāt šajā pasākumā nevarētu nedaudz padalīties domās par to, kāds tas bija salīdzinājumā ar citām šāda veidā "promocijām". Man šis bija pirmais tāda veida pasākums un iespaids radās (ļoti subjektīvi!!!) nedaudz pārsteidzošs. Prezentācija bija patukša un pateica ļoti maz – kā šķiet, tai bija tikai formāls raksturs tāpēc, ka tas, ka doktora grāds tiks piešķirts tik un tā, bija nolemts un skaidri zināms pirms Māra atvēra muti. Pieņemu, ka viņas darbs četru gadu garumā patiešām ir intereses vērts, bet no šī pasākuma pie šāda slēdziena bija grūti nonākt. Tika nolasīts saturs un dots ļoti īss… Lasīt vairāk »
Nu re – kādreiz šeit gadās arī patiesi komentāri. Nedod dies Krastiņš izlasīs – nav lielāka grēka uz šīs pasaules kā apšaubīt esošās izglītības tradīcijas un to kūrētāju izcilību.
Paldies, Andi. Vai no Tevis teiktā vajadzētu saprast, ka šis nebija nekas ārkārtēji savādāks par to, kā šāda veida pasākumi ir RTU notikuši arī pagātnē? No klātesošo reakcijas (un, jā, Krastiņš bija viena no centrālajām personām) nešķita, ka kaut kas ietu greizi vai tiktu darīts dīvaini. Kā jau minēju, neko tādu nebiju agrāk pieredzējis, tāpēc manī tas viss radīja pārsteigumu. Tas šķita neatbilstoši doktora grāda kandidāta kulminācijas notikumam RTU – kur, kā biju domājis, arhitektūras izglītība ir Latvijā augstākajā līmenī (un varbūt, ka tā arī ir un, ka šis bija tikai izņēmums). Neesmu pazīstams ar esošajām izglītības tradīcijām vai kūrētāju… Lasīt vairāk »
Nu tad izlasi, draugs, vēlreiz pašu pirmo komentāru, un padomā, par ko visa šī diskusija…
Tad, ja vēl netici savām acīm, aizej uz kādu RTU zinātnisko biblioteku, un ieskaties pēdējo 5-10 gadu "doktoru darbos", paskaties, kas ir doktoranti, un ko viņi sasnieguši savā dzīvē.
Tad pareizini redzēto ar "promocijas padomes" personiskajām īpašībām kvadrātā, un, kas zina, būsi sev atklājis Latvijas "arhitektūras zinātnes maģisko izdzīvošanas formulu"… Lai nu veicas!
Paldies – kad iznāks iespēja, noteikti sekošu Tavam ieteikumam apskatīt iepriekšējo gadu doktoru disertācijas, jo būtu interesanti uzzināt kas tieši ir pētīts un pie kādiem secinājumiem doktoranti ir nonākuši. Pēc Tevis teiktā, šķiet, ka ir ļoti skaidrs, ka "šī zivs ir sākusi pūt" un, ka tas notiek no augšas (ja esmu Tevi sapratis pareizi). Vai šis ir tāds vispārēji pieņemts viedoklis, vai arī Tev ir personīgs iemesls nebūt laimīgam ar esošo situāciju? Respektīvi, vai tas ir tāds fakts, ko lielākā daļa (pieņemu, izņemot RTU arhitektūras fakultātes vadību) arhitektūras sabiedrības Latvijā uzskata par pašsaprotamu un skaidri zināmu? Un, ja tas tā… Lasīt vairāk »
vai kads man var paskaidrot ko tas nozime" promocijas darbs". tas izkalusas briesmigi. vienkarshi latviski sakot" fukin redikjelos "unvai autoram ir vismazaka sajega ko tas isti nozime. parangliskojot uz Latvieshu valodu ir visdumjakais ko latvieshi var izdomat. it’s Promotion. kas tulkojas ka sekmet un virirzit pec kaut ka.
es jau saprotu ka visi grib izskatities" cool "un gudri bet tas diemzel nesanak
naudiņu man pēc tam atdosi… (:
http://www.tez…v/?w=promocija
Pilsētplānošana ir interesanta lieta, arī ļoti sarežģīta, tādēļ paldies, ka tēma izlikta diskusijai. RTU man paveicās vienu gadu studēt pilsētplānošanu Sigvarta Gravas vadībā un vienā no pirmajām lekcijām profesors paskaidroja ar ko pilsētplānošana atšķiras no arhitektūras. Proti, pilsētplānošana pašos pamatos balstās uz loģisku stratēģiju (lielos vilcienos tas būtu: informācijas apkopošana – mērķu nospraušana un mērķu hierarhija – instrumentu jeb līdzekļu izvēle mērķu sasniegšanai – risinājumi), savukārt, arhitektūrā risinājumu lielākā mērā ietekmē autora subjektīvais redzējums jeb emocionālie faktori. Tad nu attīstot šo domu, es pamēģināšu piedāvāt savu viedokli. PAR PĒTĪJUMA MĒRĶI Promocijas (lai ko arī tas nozīmē) darba kopsavilkumā (pamatnostādnes, mērķis… Lasīt vairāk »
neesmu lie4ls angļu valodas speciālists, bet – varbūt varētu "urban design" saprast kā "urbāno projektēšanu"??! – vadoties no vismaz vienas angliskā vārda "design" nozīmes latviski tas skanētu kā "pilsētu projektēsana" vai "pilsētvides projektēšana", ja ar vārdu "urban" saprotam ne tikai īpašibas vārdu (kas norādītu dizinēšanas veidu vai piederību jomai), bet arī "visu ar pilsētveidošanos (urbanizāciju) saistīto pilsētveidošanās procesu" projektēšanu – pašu procesu projektēšanu kas attiecas uz subjektīvo vs objektīvo ar arhitektūru saistītos vairāk vai mazķ zināniskos darbos – ši iedalījums par sevi varētu izrādīties viens no fundamentāliem klupšanas akmeņiem darbu vērtējumā – piekrītu Ventim, ka vienā mirklī varam nonākt subjektīvu… Lasīt vairāk »
Labdien! Vai kāds, kas bija klāt šajā pasākumā nevarētu nedaudz padalīties domās par to, kāds tas bija salīdzinājumā ar citām šāda veidā "promocijām". Man šis bija pirmais tāda veida pasākums un iespaids radās (ļoti subjektīvi!!!) nedaudz pārsteidzošs. Prezentācija bija patukša un pateica ļoti maz – kā šķiet, tai bija tikai formāls raksturs tāpēc, ka tas, ka doktora grāds tiks piešķirts tik un tā, bija nolemts un skaidri zināms pirms Māra atvēra muti. Pieņemu, ka viņas darbs četru gadu garumā patiešām ir intereses vērts, bet no šī pasākuma pie šāda slēdziena bija grūti nonākt. Tika nolasīts saturs un dots ļoti īss… Lasīt vairāk »
Nu re – kādreiz šeit gadās arī patiesi komentāri. Nedod dies Krastiņš izlasīs – nav lielāka grēka uz šīs pasaules kā apšaubīt esošās izglītības tradīcijas un to kūrētāju izcilību.
Paldies, Andi. Vai no Tevis teiktā vajadzētu saprast, ka šis nebija nekas ārkārtēji savādāks par to, kā šāda veida pasākumi ir RTU notikuši arī pagātnē? No klātesošo reakcijas (un, jā, Krastiņš bija viena no centrālajām personām) nešķita, ka kaut kas ietu greizi vai tiktu darīts dīvaini. Kā jau minēju, neko tādu nebiju agrāk pieredzējis, tāpēc manī tas viss radīja pārsteigumu. Tas šķita neatbilstoši doktora grāda kandidāta kulminācijas notikumam RTU – kur, kā biju domājis, arhitektūras izglītība ir Latvijā augstākajā līmenī (un varbūt, ka tā arī ir un, ka šis bija tikai izņēmums). Neesmu pazīstams ar esošajām izglītības tradīcijām vai kūrētāju… Lasīt vairāk »
Nu tad izlasi, draugs, vēlreiz pašu pirmo komentāru, un padomā, par ko visa šī diskusija…
Tad, ja vēl netici savām acīm, aizej uz kādu RTU zinātnisko biblioteku, un ieskaties pēdējo 5-10 gadu "doktoru darbos", paskaties, kas ir doktoranti, un ko viņi sasnieguši savā dzīvē.
Tad pareizini redzēto ar "promocijas padomes" personiskajām īpašībām kvadrātā, un, kas zina, būsi sev atklājis Latvijas "arhitektūras zinātnes maģisko izdzīvošanas formulu"… Lai nu veicas!
Paldies – kad iznāks iespēja, noteikti sekošu Tavam ieteikumam apskatīt iepriekšējo gadu doktoru disertācijas, jo būtu interesanti uzzināt kas tieši ir pētīts un pie kādiem secinājumiem doktoranti ir nonākuši. Pēc Tevis teiktā, šķiet, ka ir ļoti skaidrs, ka "šī zivs ir sākusi pūt" un, ka tas notiek no augšas (ja esmu Tevi sapratis pareizi). Vai šis ir tāds vispārēji pieņemts viedoklis, vai arī Tev ir personīgs iemesls nebūt laimīgam ar esošo situāciju? Respektīvi, vai tas ir tāds fakts, ko lielākā daļa (pieņemu, izņemot RTU arhitektūras fakultātes vadību) arhitektūras sabiedrības Latvijā uzskata par pašsaprotamu un skaidri zināmu? Un, ja tas tā… Lasīt vairāk »
Diezgan baisi, kā APF štancē šādus neko neizsakošus nosaukumus, disertācijas bez praktiska pielietojuma un rezonanses, un doktorus – vienīgi viņiem pašiem un sev par prieku!
Ērti, ko tur vēl sacīt. Škiet, vārdus "pilsēttelpa, Rīga, attīstība, arhitektoniski telpiskā, vide, plānošana, attīstība, reģionāls un digitāls" varētu kombinēt gandrīz jebkādā secībā, un izveidotos atkal jauni un jauni APF "disertāciju" temati.
Tikai – ko no tā iegūst sabiedrība, ko arhitektūras studenti? Vai tas ko maina pašas Rīgas attīstības mehānismos?
Un kāds tam vispār sakars ar reālo praktisko arhitekta darbu objektīvi pastāvošas sociāli-ekonomiski-politiski-birokrātiskas sistēmas ietvaros.
Domāju, šī komentāra autorām personīgi jāpiedālās promocijās darba aizstāvēšanas pasākumā, lai atbildētu uz saviem uzdotiem jautājumiem!
Kopš kura laika akadēmiska grāda iegūšanai ir "sakars ar reālo praktisko arhitekta darbu"?
Komentāra autors varētu par šādu tēmu izstrādāt doktora darbu un dot ‘reālu ieguldījumu’ sabiedrības interesēs:)
Un kāpēc gan nē?! Un kāpēc LV "architektūras zinātnei" ir tik maz saskares punktu ar arhitektu darbu, praksi un mūsdienu arhitektūras teorijām?? Laikam tiešām šeit kāds ir iedomājies un citi kādi tam noticējuši, ka zinātne arhitektūrā ir tikai vēstures pētīšana un, labākajā gadījumā, novērojamo tendenču dokumentēšana. Arhitektūras doktora darba tēma varētu būt, piemēram, Vecrīgas mūsdienu apbūves un rekonstrukcijas vadlīniju izstrādāšana – praktiski apbūve noteikumi, pamatoti situācijas un vēstures piemēru un tradīciju analīzē. Tēma varētu būt arhitekta projektēšanas darba metodes un paņēmieni. Tēma varētu būt Mūsdienu arhitektūras teorija. Arhitekta lomas maiņa un stāvoklis mūsdienu LV sociāli ekonomiskajā struktūrā – ar visām… Lasīt vairāk »
Protams ka varētu būt arī tādas tēmas un arī būs. Bet kāpēc koments rakstīts tādā formā, it kā tieši šim darbam un nevienam citam bija jābūt par praktisku tēmu? Vai arī šis viens darbs pēkšņi iedarbojās kā detonators, lai uzbangotu kādu iekšējo sāpi? Ja ir tik daudz ideju par promocijas darba tēmām – uz priekšu!
Un tas nav nekas neparasts, ka akadēmiskajam grādam ar praktisko darbu ir tikpat liels (mazs) sakars kā praktiskajam darbam ar akadēmisko grādu.
Ai, labs i’, jāiet pačučēt.
Šī gan nebūs tikai Latvijas arhitektūras problēma.
Mainīšu domas, ja "vārds" iedos linkus uz doktora darbiem no ārvalstu universitātēs izstrādātām doktora disertācijām ar šādām praktiskā garā veidotām un praktiskiem projetēšanas instrumentiem piepildītām disertācijām. Un nevis vienu vai divas.
Tad jau viss kārtībā – APF rullē – varam mierīgi doties uz čučumuižu 😉
uzprojektēt to 🙂
Doktora darbs nav un nedrīskt būt "dokumentācija". Pēc būtības tam ir jābūt "argumentam".
Vai pētījums (apkopojums, analīze) par vēsturisku tēmu ir dokumentācija?