Plenērs par Daugavmalas Spīķeru attīstību

Šodien Rīgā sākas starptautisks arhitektu plenērs, kas veltīts Spīķeru kvartāla attīstībai starp Maskavas, Turgeņeva un Krasta ielām. Iecerēts, ka līdzīgi kā noliktavu un rūpnīcu rajoni Londonā, Oslo, Hamburgā vai citās Eiropas pilsētās, arī Rīgā Spīķeri, respektējot vēstures mantojumu, pārvērtīsies modernā, sabiedrībai pieejamā pilsētvidē.

Arhitektūras plenērā savu redzējumu Spīķeru kvartāla un tam iepretim izvietotās kuģīšu piestātnes attīstībai piedāvās kopumā astoņi arhitektu biroji: Brisac Gonzalez Architects (Londona), Snøhetta (Oslo), JKMM (Helsinki), Caramel architekten (Vīne), kā arī 4 biroji no Rīgas: ArPlan, Postformprojekts, E.Vecumnieka arhitektu birojs un Valeinis & Stepe.

Starptautiskā arhitektūras plenēra mērķis ir izveidot Spīķeru kvartālu un Daugavas krastmalu Spīķeru rajonā par kvalitatīvu, arhitektoniski pievilcīgu un sabiedrībai pieejamu pilsētvidi, kā arī kā nodrošināt efektīvu teritorijas un ēku funkcionālo izmantošanu. Spīķeru kvartāls ir iecerēts kā iedzīvotājiem un tūristiem publiski pieejama atpūtas un kultūras telpa, iespējama arī tirdzniecības objektu, A klases biroju un studijas tipa dzīvokļu izveide. Turklāt, atjaunojot Spīķeru noliktavas, tiks izveidota arī iedzīvotājiem patīkama un aktīva pilsētas dzīve Daugavas upes krastā ar ērtu gājēju plūsmu līdz upei, kuģu piestātnēm un krasta labiekārtojumu.

Spīķeru kvartāls 19. gadsimtā izveidojās pateicoties savai izdevīgajai atrašanās vietai. Vecrīgas dienvidu galā atradās lepna osta, caur kuru Rīgā plūda bagātīgas preču straumes. Toreiz Spīķeri kalpoja kā noliktavas, tagad – jau tuvāko gadu laikā – plānots, ka pasaules UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Spīķeru industriālais mantojums kalpos par iedvesmu mūsdienīga galvaspilsētas kvartāla attīstībai.

OMD Latvia Snapshots veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 92% rīdzinieku vēlētos, lai arī iepretim Spīķeriem Daugavas krastmalā tiktu attīstīta aktīva sabiedriskā dzīve. Spīķeru kvartāla atjaunošanu par būtisku uzskata vairums aptaujāto rīdzinieku, turklāt 80% norādīja, ka apbūvi nepieciešams papildināt ar mūsdienu arhitektūras elementiem. Aptauja liecina arī, ka rīdzinieki pašos Spīķeros labprāt redzētu planetāriju (44%), zinātnes izklaides centru (28%) vai mākslas galerija un izstāžu zāli (24%).

Diskusijā par optimālāko Spīķeru kvartāla izmantošanu tuvākajā nākotnē iesaistījies arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kas aicina Kultūras ministriju un Rīgas domi šajā rajonā blakus Centrāltirgum izveidot industriālā dizaina izstāžu centru. Muzejs uzskata, ka tieši mākslas centrs kļūtu par galveno dzinuli, kas manītu vides kvalitāti daļēji degradētajā teritorijā.

Industriālā dizaina centrs var kļūt par vēl vienu kultūras salu Rīgas vēsturiskajā centrā. Tas piesaistītu lielu starptautiskās sabiedrības uzmanību un nodrošinātu Latvijā dizaina priekšmetu apzināšanu, saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Spīķeru noliktavās ir lieliska iespēja izvietot moderni aprīkotu dizaina pamatekspozīciju, organizēt aktuālas dizaina un arhitektūras izstādes, izveidot muzeja atklāto krājumu un rīkot dažādas mākslas aktivitātes. Tālāk, muzeja telpas varētu papildināt ar mūsdienīgu jaunbūvi un teritorijas zaļās zonas atvēlēt vides mākslas objektu eksponēšanai.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja direktore Alīda Krēsliņa paskaidro, ka «šobrīd pasaulē dizaina muzeji aktīvi piedalās mūsdienu mākslas un sabiedriskajos procesos, ne tikai dokumentē vēsturi. Tiem ir ārkārtīgi liela sabiedrības uzmanība. Viens no populārākajiem piemēriem ir Londonas Dizaina muzejs, kurš arī dibināts 1989. gadā, atrodas Temzas krastā pilsētas centrālajā daļā un nu pieder pasaules dizaina muzeju «topam». Arī Tallinā, netālu no ostas, bijušajā Rotermana sāls noliktavā ierīkots muzejs. DMDM izstāžu centram ir iespēja kļūt par vienu no Baltijas jaunajiem kultūras zīmoliem».

Plenērs risināsies līdz 6.novembrim. Arhitektu darbus izvērtēs žūrija šādā sastāvā: Juris Dambis, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, Andis Cinis, Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, Jānis Dripe, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, Prof. Jānis Krastiņš, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors, Juris Skalbergs, LAS arhitekts, Eva Kalviņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta plānošanas nodaļas vadītāja, Arh. Hellander, Somija, Uldis Dinne, pilnsabiedrības Spīķeri dalībnieks, Ivars Gaters, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Diāna Čivle, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece un Vents Balodis, AS Rīgas centrāltirgus padomes priekšsēdētājs.