Šodien Rīgas domē notika diskusija par Pilsētas arhitekta biroju, ko vadīja domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Lai arī būtiski lēmumi biroja lietā netika pieņemti, Attīstības departamentam uzdots izstrādāt biroja nākotnes redzējumu, aicinot arī Arhitektu savienību nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Papildināts
Diskusijā
par biroja nākotni šodien piedalījās gan Rīgas domes amatpersonas, gan vadošie
Latvijas arhitekti, kā arī uzņēmēju un
attīstītāju pārstāvji. Kā zināms, no Rīgas domes puses pēdējos mēnešos
bija dzirdamas divas pretējas versijas par biroja nākotni — to kā institūciju
likvidēt, nododot funkcijas Attīstības departamentam vai arī — saglabāt un vēl
papildus nostiprināt. Diskusijā domes vadība atkārtoja argumentus par biroja
nelietderību, saglabājot to esošajā formā, bet Arhitektu savienības pārstāvji
iestājās par neatkarīgas institūcijas nepieciešamību.
Rīgas domes
priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauda viedokli, ka līdz šim arhitekta biroja atdeve nav bijusi liela, ņemot vērā tā finansējumu
un ierobežotās tiesības. «Šajā situācijā ir iespējami divi scenāriji — sakārtot
funkcijas, stiprināt biroja tiesības un pienākumus, kas attiecīgi ir saistīts
ar biroja štatu paplašināšanu un finansējuma palielināšanu. Otrs variants —
varbūt ir vērts diskutēt par to, ka birojs ir tieši saistīts ar Būvvaldi, kas
ir vienīgā institūcija, kam ir lemšanas tiesības,» sacīja Ušakovs un norādīja,
ka esošajā stāvoklī birojs netiks saglabāts.
Pilsētas
attīstības departamenta direktors Uldis Jansons pauda, ka esošais birojs ar
četriem darbiniekiem netiekot galā ar savām funkcijām un uzdevumiem. Viņaprāt,
birojam būtu jāatrod neatkarīga niša, kas nedublē attīstības departamenta un
Būvvaldes funkcijas, vai arī līdzekļu taupīšanas nolūkā tas jāpievieno
departamentam vai būvvaldei. Tādējādi «galvenais arhitekts
tiks nodrošināts ar administratīvo funkciju un savu laiku varēs veltīt nevis
ikdienišķām administratīvām lietām, bet saiknei ar profesionāļiem,» teica
Jansons.
Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja
vietnieks Andis Sīlis savukārt uzsvēra: «Līdz šim man un visiem pārējiem,
diskutējot profesionālajā vidē, ir licies gluži otrādi — neskatoties uz to, ka
nolikums varbūt ir nepilnīgs, pilsētas arhitekta
birojs savas funkcijas ir pildījis apbrīnojami labi, pat neskatoties uz to, ka
tā skaitliskais sastāvs ir ļoti neliels.»
Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs
Andris Kronbergs norādīja, ka arhitekta birojs
nereti glābis Rīgu no vājiem un neestētiskiem projektiem, kurus pieļauj
pašreizējais Rīgas attīstības plāns, tāpēc nākotnē birojs būtu jāstiprina,
papildinot tā štatu ar speciālistiem, kas detalizētāk un kvalitatīvāk varētu
spriest arī par pilsētas ārtelpas, zaļumu sistēmas un ūdens malu attīstības
iespējām. Kronbergs arī kritizēja domi, ka Pilsētas attīstības departamentā ir
novājināta profesionālā vide, jo tās vadītājs Jansons nav ne profesionāls
vadītājs, ne arhitekts. «Mēs būtu priecīgi, ja
plānošanas sektors pilsētā tiktu pastiprināts,» uzsvēra Kronbergs.
Sīlis
rosināja uzlabot arhitekta biroja nolikumu, lai
nodrošinātu arhitekta biroja pastāvēšanu arī
nākotnē neatkarīgi no politiskajām norisēm, tādējādi nodrošinot pilsētas
vienmērīgu un pēctecīgu attīstību. Rīgas vicemērs Andris Ameriks savukārt
norādīja, ka arhitekta birojs ir padomdevēja
struktūra, un tāda tā, visticamāk, paliks arī turpmāk. Birojs var izvērtēt
projektus un sniegt rekomendācijas, kuras Būvvalde iestrādā savos noteikumos,
tomēr «zīmogus tik un tā spiedīs Būvvalde», tāpēc tā kapacitāti palielināt
nevarot.
Rīgas
pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Ilze Purmale savukārt pauda Jansonam
pretēju uzskatu: «Arhitektu kolēģijas loma ir
paplašināma un uzlabojama, lai izņēmuma gadījumus atsevišķās teritorijās varētu
izdiskutēt profesionāļu lokā, kas nav tikai mūsu birokrātu skatījums uz
normatīviem aktiem, bet saglabātu elastības iespēju. Tāpēc šī sadaļa ir
jāizvērš.»
Runājot par
kandidatūrām, kas varētu uzņemties pārveidotā biroja vadīšanu, Sīlis norādīja,
ka iespējamo personāliju loks ir ļoti šaurs, jo grūti būtu atrast arhitektu, kas būtu ar mieru slēgt savu privātpraksi,
lai strādātu pašvaldības institūcijā. «Mēs nekad nedabūsim ideālu likumdošanu,
bet nerakstīti iekšējās ētikas likumi ir balstīti uz kolēģu savstarpēju
respektu. Tādu kā [līdzšinējais biroja vadītājs Jānis] Dripe mums praktiski
nav,» sacīja Sīlis.
Diskusijas
noslēgumā Ušakovs aicināja līdz Jāņiem izstrādāt savu redzējumu par arhitekta biroja nākotni gan Pilsētas attīstības
departamentam Jansona vadībā, gan Arhitektu
savienības profesionāļiem, vadītāja lomu uzticot Kronbergam. Ušakovs norādīja,
ka tās būs nevis konkurējošas, bet papildinošas vīzijas, kuras tiks saliktas
kopā nākamajā tikšanās reizē, kas varētu notikt jūlijā vai augustā.
