Piemineklis Deglava rīdziniekiem Grīziņkalnā

Piektdien
Rīgas svētku ietvaros Grīzinņkalnā atklāja mākslinieka Ģirta Burvja veidotu
skulptūru Rīdzinieki, kas veltīta
Augusta Deglava 150 gadu jubilejai un viņa romānam Rīga. Kā viens no skulptūras personāžiem attēlots arī pirmais latviešu
profesionālais arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.

Augusta Deglava (1862-1922) episkais romāns Rīga ir viens no ievērojamākajiem kultūrvēsturiskajiem
darbiem latviešu literatūras vēsturē, kā arī nozīmīgs izziņas avots, kurā
atainota Rīgas kultūrvide 19. gadsimta 60. un 80. gados, — latviešu ienākšana pilsētā,
viņu darbi un cīņa par ekonomiskajām un politiskajām tiesībām, tostarp Rīgas Latviešu biedrības sākumi. Šogad 9.
augustā bija rakstnieka 150. dzimšanas diena un jubilejai par godu pie mājas,
kur savulaik dzīvojis romāna autors, piektdien tika atklāta piemiņas plāksne,
bet iepretim namam esošajā skvērā Deglava un Pērnavas ielu stūrī izveidota
skulptūra Rīdzinieki.

Tēlnieka Ģirta
Burvja radīto skulptūru (arhitekti — Arturs Caturovs, Uldis
Liepa / AB Studio) veido siluetu grupa, kuras virsmu klāj romāna teksta
fragmenti, bet tēlos atpazīstami Rīgas latviešu kultūras dzīves veidotāji, kas ir arī grāmatas
personāži. Izvēlētā stilistika vedina uz asociatīvu līdzību ar savulaik
populāro melnbalto siluetu portretu un ēnu teātra saspēli.

Skulptūrā atpazīstams
pirmais Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks, laikraksta Baltijas Vēstnesis izdevējs, pirmās latviešu dienas avīzes Rīgas Lapa dibinātājs Bernhards Dīriķis
(1831-1892). Attēlots arī cits Rīgas Latviešu biedrības dibinātājs, aktīvais
jaunlatvietis Rihards Tomsons (1834–1893), kā arī pirmais akadēmiski izglītotas
latviešu arhitekts Jānim Fridrihs Baumanis (1834–1891), kurš bija starp
biedrības dibinātājiem un savulaik arī priekšnieks (1872-1875). Baumanis bija apmēram
pusotra simta Rīgas ēku, tostarp arī pirmā Latviešu biedrības nama autors. Tā sauktajā
bulvāru lokā Baumanis projektējis vairāk nekā trešo daļu ēku (piem. cirks,
apgabaltiesa, tagadējās Mūzikas akadēmija un Francijas vēstniecības ēkas), viņš
ir arī saeimas nama un Latvijas bankas ēkas arhitekts.

Reizē ar pieminekli tika atklāta arī
memoriālā plāksne, pie kādreizējās Rumpmuižas ielas 24. nama, kurā Augusts
Deglavs esot īrējis dzīvokli laikā, kad strādāja pie romāna. Par godu
rakstniekam 1937. gadā ielai tika dots Augusta Deglava vārds.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
16 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
?

Tikai gribētos redzēt kā tās skulptūras izskatās no dibenpuses.

Congratulations

Izdevies piemineklis, beidzot pa daudziem gadiem kaut kas baudāms.

Dora

Smuks, tikai tāds paplāns -ka vandāļi nesalauž -tur jau tie uzdarbojas visai braši.

Al_Cohol

vakarā izskatās labi! kad vēl pēdējos montāžas darbus veica ak acis skatienu apturēja tajā krustojumā.

GARIS

nu feini! Cerams, ka labi kalpos.

Liepājā gadu jau noturējušās!

Au_ guste

Ir, ir izdevies! Cilvēcisks… Skvēra bedrainā ietve ar nobruģēta.PALDIES!Tikai… 2.x gāju vakarā vēlā, lai redzētu -kā izskatās ar iedegtām gaismām zem saulessargiem…..naktssargs guļ….

pArt

Piemineklis patiešām ir izdevies! No Ģirta Burvja tas ir liels pārsteigums! Nepētīju materiālu tuvumā, bet pēc toņa izskatās vara plāksne, tāpēc gribētos, lai nepaliktu vēlāk plankumaini zaļš. Būs jau kādi, kam zaļais arī patiks, bet man šķiet, ka siltais metāliskais iederas tur labāk.

Artis Zvirgzdiņš

Piemineklis / skulptūra noteikti šo vietu dara labāku un interesantāku, ir veiksmīgs papildinājums tām jēdzīgajām pilsētvides pārmaiņām, kas jau kādus gadus kā aizsāktas Grīziņkalnā. Taču interesanti un zīmīgi tas ir arī tādēļ, ka savā ziņā ir Rīgā pirmais piemineklis arhitektam. Lai arī ne viņam vien veltīts un lai arī apakšā vārds nav rakstīts, tik un tā tas ir īpaši. Un simboliski, ka tieši pirmajam latviešu arhitekta Jānim Baumanim.

Artis Zvirgzdiņš

Piemineklis / skulptūra noteikti šo vietu dara labāku un interesantāku, ir veiksmīgs papildinājums tām jēdzīgajām pilsētvides pārmaiņām, kas jau kādus gadus kā aizsāktas Grīziņkalnā. Taču interesanti un zīmīgi tas ir arī tādēļ, ka savā ziņā ir Rīgā pirmais piemineklis arhitektam. Lai arī ne viņam vien veltīts un lai arī apakšā vārds nav rakstīts, tik un tā tas ir īpaši. Un simboliski, ka tieši pirmajam latviešu arhitekta Jānim Baumanim.

?

Tikai gribētos redzēt kā tās skulptūras izskatās no dibenpuses.

Congratulations

Izdevies piemineklis, beidzot pa daudziem gadiem kaut kas baudāms.

Dora

Smuks, tikai tāds paplāns -ka vandāļi nesalauž -tur jau tie uzdarbojas visai braši.

Al_Cohol

vakarā izskatās labi! kad vēl pēdējos montāžas darbus veica ak acis skatienu apturēja tajā krustojumā.

GARIS

nu feini! Cerams, ka labi kalpos.

Liepājā gadu jau noturējušās!

Au_ guste

Ir, ir izdevies! Cilvēcisks… Skvēra bedrainā ietve ar nobruģēta.PALDIES!Tikai… 2.x gāju vakarā vēlā, lai redzētu -kā izskatās ar iedegtām gaismām zem saulessargiem…..naktssargs guļ….

pArt

Piemineklis patiešām ir izdevies! No Ģirta Burvja tas ir liels pārsteigums! Nepētīju materiālu tuvumā, bet pēc toņa izskatās vara plāksne, tāpēc gribētos, lai nepaliktu vēlāk plankumaini zaļš. Būs jau kādi, kam zaļais arī patiks, bet man šķiet, ka siltais metāliskais iederas tur labāk.

16
0
Lūdzu, komentējietx