Sestdien, 15.decembrī savu 100 gadu jubileju kopā ar ģimeni, draugiem un apsveicējiem savā mājā Riodežaneiro nosvinēja ievērojamais brazīliešu arhitekts Oskars Nīmeijers.
«Es esmu tāds pats cilvēks kā visi, nekas īpašs. Es nezinu, kāpēc esmu nodzīvojis tik ilgi,» viņš teica žurnālistiem, baudot cigareti un glāzi šampanieša. Svinības notika izliektās formās būvētajā Casa das Canoas, ko Nīmeijers projektēja 1953.gadā kā ģimenes rezidenci un kas tagad ir muzejs un Nīmeijera fonda galvenā mītne.
Nīmeijera dzimšanas diena Brazīlijā ir nacionālas nozīmes notikums. Viņu apsveikt ieradās politiķi, rakstnieki un citas prominences. Pēdējās dienās viņu godināja arī citās valstīs, tai skaitā Francijā un Krievijā. Nīmejers ir 1988.gada Prickera prēmija laureāts. Viņa slavenāko darbu vidū ir valdības ēkas galvaspilsētā Braziljā un Francijas Komunistiskās partijas mītne Parīzē. Viņš arī palīdzēja projektēt ANO galveno mītni Ņujorkā. Vienu no saviem labākajiem darbiem — Mūsdienu mākslas muzeju Niterojā viņš radījis 89 gadu vecumā (1996) — apjoms lidojošā šķīvja formā klints virsotnē zemei pieskaras gandrīz nemanāmi.
Pašlaik viņš turpina strādāt savā birojā, kas atrodas Kopakabanas pludmalē Riodežaneiro — pilsētā, kurā viņš dzimis. Viens no Nīmeijera jaunākajiem projektiem un pirmais darbs Spānijā ir kultūras centrs Avilā. Arhitekts strādā arī projekta kultūras centram Čīlē un statujai Kubā. Viņš arī plāno uzņemties vadīt prezidenta pils Palacio do Planalto atjaunošanas darbus Braziljā.
Tomēr viņa ieskatā arhitektūra nav tik svarīga. «Dzīve ir tik īsa, viens elpas vilciens un viss — tā ir daudz svarīgāka, nekā ēkas.» Tā vietā Nīmeijers priecājas par vienkāršām lietām: «Pludmale, sieviete un jūra».
«Ir jābūt ciešai pārliecībai iesaistīties cīņā, ko dzīve paredzējusi cilvēcei. Dzīve nav taisnīga, un vienīgais, kas attaisno mūsu laiku, ir solidaritāte,» teica arhitekts, kurš visu mūžu bijis komunists un 60.gados dzīvoja Parīzē, kad Brazīlijā valdīja militārā diktatūra. Viņš projektējis vairākas ēkas Eiropā, no kurām slavenākā ir Francijas Komunistiskās partijas mītne Parīzē.
Sparīgs vīrs tas Nīmeijers, nudien. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka pirms gada otreiz apprecējies. Un tā viņa ideoloģiskā pārliecība ar ko vērta – tā ar droši vien novilks līdz galam – taisnu muguru, buržujiem nepadevies.
bet no burzujiem nekaunas njemt naudu. ka arhitekts vins ir vienreizejs, ka politiskais idealogs – hipokrits
Sparīgs vīrs tas Nīmeijers, nudien. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka pirms gada otreiz apprecējies. Un tā viņa ideoloģiskā pārliecība ar ko vērta – tā ar droši vien novilks līdz galam – taisnu muguru, buržujiem nepadevies.
bet no burzujiem nekaunas njemt naudu. ka arhitekts vins ir vienreizejs, ka politiskais idealogs – hipokrits