Mākslas muzejs plāno piebūvi

Kā vakar ziņoja Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, šogad iecerēts rīkot arhitektūras konkursu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijai, kā arī ēkas piebūvei. Iespējamais jaunais paplašinājums Vilhelma Neimaņa projektētajai ēkai (1903―1905) varētu tikt izveidots pazemē vai arī muzeja ēku paplašinot Esplanādes virzienā.

Konkursa liktenis šobrīd atkarīgs no Rīgas domes ― iespējams, ka pašvaldība lemj tikai par muzeja telpu kapitālu rekonstrukciju. Pašlaik tiek veikta LNMM tehniskā apsekošana, lai secinātu, vai ēkas tehniskais stāvoklis, salīdzinot ar 2003. gadā veikto, nepasliktinās. Šogad izsludinās starptautisku metu konkursu ēkas rekonstrukcijai un funkciju uzlabošanai.

Rīgas domes Īpašumu departamenta priekšnieka pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs stāstījis, ka konkurss tiks dalīts divās daļās, proti, pirmā ― esošās ēkas rekonstrukcija, renovācija un varbūt arī kāda jauna būvapjoma izveide esošo bēniņu daļā, bet otrā ― pilnīgi jauna būvapjoma izveide pazemē vai arī muzeja ēku paplašinot Esplanādes virzienā.

«Lai muzeju paplašinātu ― vai virs zemes, vai zem tās, ― ir jābūt ļoti pārdomātam arhitektūras piedāvājumam,» informēja O. Burovs. Plānots, ka tiks sludināts starptautisks konkurss, bet žūrijā tiks piesaistīti gan Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, gan būvvaldes vadība, gan pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, gan citi speciālisti.

«Ja saņemam arhitektūru, kas apmierina visas puses, pēc tam notiekošajā sabiedriskajā apspriešanā to atbalsta arī cilvēki, tad varam runāt par projektēšanu, finansējumu, tā piesaistes modeļiem u.tml. Ja šādu piedāvājumu nesaņemam, tad runājam tikai par projekta pirmo daļu ― esošās ēkas renovēšanu,» skaidrojis ĪD vadītājs. Minētā iemesla dēļ konkursu arī plānots dalīt divās daļās ― lai tā relatīvās neveiksmes gadījumā nekavētos steidzami vajadzīgais LNMM ēkas remonts.

Jau pērn septembrī Rīgas domes amatpersonas apliecināja savu atbalstu LNMM ēkas rekonstrukcijai. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un kopš tā laika kapitālo remontu nav piedzīvojusi. Ēkas tehniskais stāvoklis jau pērn bija vērtējams kā kritisks: inženiertehniskās komunikācijas ir morāli un fiziski nolietojušās; elektroinstalācija nespēj nodrošināt ekspozīciju pienācīgu izgaismojumu un apdraud ugunsdrošību; nav ventilācijas un ugunsdrošības iekārtu; trūkst ekspozīciju un izstāžu telpu; nav telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, kā arī bērnu nodarbībām un pedagoģisko programmu norisēm. Ēkas jumts tek, bēniņu unikālās koka konstrukcijas iepuvušas, saplaisājis apmetums, bojāti logu rāmji.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā nacionālās mākslas krātuve Latvijā. Pēc V. Neimaņa projekta būvētā ēka ir pirmā īpaši muzeja vajadzībām būvētā celtne Baltiijā. Muzejs glabā vairāk nekā 52 000 mākslas darbu, tā pamatkrājumu veido glezniecības, grafikas un tēlniecības kolekcijas. Ik gadu muzejs pieņem ap 130 000 apmeklētāju.

Dalīties ar ierakstu:

4
Pievienot komentāru

avatar
10000
4 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšchIngurds Lazdiņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
ch
Guest
ch

makslas muzeja piebuvi varetu risinat parka puse virzot to uz brivibas ielas pusi ar zalu zonu apkart vai skulpturu parku, ka tas lidzigi ir nujorkas metropolitena muzeja aizmugure. manuprat ta butu visai logiska ideja un neslikta

ch
Guest
ch

makslas muzeja piebuvi varetu risinat parka puse virzot to uz brivibas ielas pusi ar zalu zonu apkart vai skulpturu parku, ka tas lidzigi ir nujorkas metropolitena muzeja aizmugure. manuprat ta butu visai logiska ideja un neslikta

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

ļoti žēl, ja tik nozīmīgas ēkas pārprojektēšanai netiks paredzēts vienots risinājums – rekonstrukcijai un piebūvei kā vienotam ansamblim

vai tad nepietiek ar t.s.Strēlnieku laukuma pieredzi? – cik konkursu, tik priekšlikumu.. kuru tad realizēsim? un kādā secībā??

kamēr konkurss nav izsludināts, vēl pastāv iespēja to izvērtēt un , varbūt, pielikt pūles, lai būtu tomēr VIENS konkurss – par visa kompleksa risinājumu – par koncepciju – tad varētu tehniskos projektus pa kārtām dalīt un tālāk konkursēt

tad arī budžeta jautājumi būtu respektēti