Noslēdzot industriālajam mantojumam veltīto lekciju cikla šīs vasaras sezonu alus darītavā–restorānā “Brūzis Manufaktūra” 28. augustā plkst. 19.00 ar lekciju “Modernisma mantojums laukos — kolhozu arhitektūra un graudu kaltes” uzstāsies A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš. Savā lekcijā viņš stāstīs par kolhozu arhitektūras mantojumu vispār, vairāk pievēršoties būvēm, kas vienā ēkā apvieno kādreizējos kolhozu kantorus un kultūras namus. Lekcijas otrā daļa pievērsīs tieši kolhozu industriālajam mantojumam — graudu kaltēm, kuras ir arī autora gleznu tēma.
20. gadsimta 70. gadu otrā puse un 80. gadi ir viens no interesantākajiem periodiem Latvijas arhitektūrā. Centieni pārvarēt internacionālā stila radīto vietas identitātes zudumu un bezpersoniskumu, kā arī cīņa ar padomju būvniecības nozares ierobežojumiem, normām un realitāti dažkārt vainagojās ar interesantiem, savdabīgiem un vērā ņemamiem rezultātiem. Tā sauktie “reģionālās identitātes meklējumi” Latvijas kontekstā aptvēra vēlīnā modernisma periodu, kas ietvēra brutālisma, strukturālisma arhitektūras formālas ietekmes, atskaņas no kritiskā reģionālisma teorijām un jau vēlāk — 80. gadu vidū — pāreju uz postmodernismu. Nozīmīga tā laika tēma ir lauku arhitektūra, kas galvenokārt bija saistīta ar būvniecības procesiem kolhozos un sovhozos (padomju saimniecībās). Lai gan atradās perifērijā, nereti šī laika būves demonstrē gan zināmus eksperimentus, gan vērienu.
Kolhozu arhitektūras mantojumam veltīta priekšlasījuma pirmā daļa, bet otrā pievēršas tieši modernisma industriālajam mantojumam laukos, konkrēti — graudu kaltēm, ko var uzskatīt par vērā ņemamu Latvijas lauku ainavas elementu. Līdzīgi kā rūpnīcu arhitektūra pauda industriālās revolūcijas laikmeta tehnoloģisko progresu, tā lielās kolhozu graudu kaltes reprezentēja Latvijas lauku modernizācijas centienus un produktīvisma garu. Šodien tikai daļa no kādreizējiem graudu apstrādes, žāvēšanas un glabāšanas kompleksiem kalpo savam sākotnējam uzdevumam. Daudzas tā laika kaltes ir zudušas, nojauktas, citas pamestas nīkuļo un brūk. Tomēr palikušās ir arī kā cita veida kultūras mantojums, kam piemīt iespaidīgas vizuālas, gleznieciskas kvalitātes, kas rosinājušas autoru pievērsties to gleznošanai. Artis Zvirgzdiņš savās gleznās kaltes tēlu estetizē, vispārina, parādot kā savdabīgu modernisma industriālās arhitektūras mantojumu, uzsverot šo struktūru monumentālo ekspresiju, tomēr reizē, — tiecoties notvert katras būves individuālo portretu un raksturīgās iezīmes.
Industriālā mantojuma lekciju ciklu rīko Latvijas Arhitektu savienība, radošais kvartāls “Provodņiks” un “Brūzis Manufaktūra”
