Globālās pandēmijas radītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa rīkošanu un šī prestižā nacionālās nozīmes arhitektūras apbalvojuma pasniegšanu, kas jau daudzus gadus ierasti notika maijā. Taču Latvijas Arhitektu savienība ir apņēmības pilna ikgadējo tradīciju noturēt un balvu jau divdesmit piekto reizi pasniegt arī šogad.
“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020” norises galvenie principi paliks nemainīgi. Tās mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgas arhitektūras attīstību. Konkurss joprojām notiks divās kārtās: pirmajā pieteiktos darbus vērtēs atlases žūrija, ko veido iepriekšējā gada balvas saņēmēji un pieaicināti profesionāļi, bet otrajā kārtā viņu izvirzītos nominantus vērtēs fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens atlases žūrijas pārstāvis.
Kā ierasts, iesniegt darbus, kā arī iepazīties ar iesniegšanas un vērtēšanas kārtību varēs Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā www.latarh.lv. Konkursā varēs pieteikt neierobežotu skaitu darbu, tai skaitā gan Latvijā realizētus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas realizēti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija. Tāpat kā pērn arī šogad tiks dota iespēja pieteikt darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados, ja vien tie nav bijuši pieteikti konkursā iepriekš.
Konkursa izsludināšana reizē ar tā precizēto nolikumu, darbu pieteikšanas un vērtēšanas kārtību un termiņiem notiks jūnija pēdējā nedēļā. Tiek plānots, ka Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 pasniegšana notiks šī gada 30. oktobrī, rēķinoties ar tajā brīdī valstī atļautajām pulcēšanās un pieejamajām tiešsaistes translācijas iespējām.
Skatos tagad LTV1 interviju 1:1 ar arhitektu Oto Ozolu. Nu vispār Miķeļa īpašā nominācija par arhitekta sabiedrisko darbu aiziet Oto. Dāmas un kungi, ievērtējat arhitekta nostāju, ieguldīto darbu un rezultātu – šķiet neviens tik daudz cilvēkiem draudzīgas pilsētas labā no mums nav darījis. Nenoskopojās ar Ananāsa šķēli, ja?
P.S. Ar visu to, ka esmu kaislīgs autobraucējs, Oto – paceļu savu katliņu – visu cieņu, ser!
Par maku savu viedoklipadarīt par sabiedrības viedokli? Tiešām Miķeļa dubultnieks.
Viedoklis nav pamatots? Nav uzskatāmi parādīts kāda varētu būt Rīga? Rīga nebūtu ērtāka, labāka un zaļāka? Brīžiem liekas, ka arhitekti ir tādi samuraji-ronini, – kas slikts tajā ja pilsētvides jautājumu risināšanā tiek iesaistīta sabiedrība? Brīžiem liekas ka esam taču pārauguši čomiskio lielīšanos ar arhitektūru, papliķēšanu pa vaigu viens otram un kļuvuši mazliet pieaugušāki, domājot ne tikai par sevi, savu izcilo arhitektūru, savu vietu arhihierarhijā, naudu un visu pārējo. Varbūt laiks pievērsties profesijai, kā to dara Oto?
Šķelšanās. Es pavisam noteikti piešķirtu šādu balvu 2020.gada Arhitektūras procesam, ko sauc par Akustiskās koncertzāles vietas meklēšanu. Ko vērojot procesu varu piebilst: Vēsturiskā pārmantojamība. Notikums notiek kā reizi PSRS okupācijas gadadienā un pēdējie vēsturnieku atrastie dokumenti rāda, ka K.Ulmanis kādā dienā, pēc tam kad ar saviem parakstiem bija demontējis Latvijas Valsti, ziedo 5000 Ls Sarkanās armijas kaut kādai organizācijai – ziedo visvairāk – cerēdams ka viss būs viņam labi, ka viņš izkalposies un dosies uz Šveici, kā viņam solīts. Ceļš ved pavisam otrā virzienā- uz padomju koncentrācijas nometni un aizmirstībā. Tas atgādinājums tiem, kas ieņem samierniecisku pozīciju pēdējās dienās, cerēdami… Lasīt vairāk »
P.S.P.S. Un kā tagad manam vecajam Veco Suitu Dialogu partnerim Andim pamatot jauno izvēli – starptautisks konkurss, kurā iztērēti n-tie miljoni, pasaules klases arhitektūra, KM iztērējusi droši ka 3 miljonus eiro kā likts uz minerālūdeni vien, lai spriestu par variantiem kā to visu realizēt. Nerunājot par galveno argumentu – autostāvvietu trūkumu, kas šeit Cekas mājas vietā vispār nav iespējamas pie tā apjoma kas plānots. 13 gadu gaidīšanas režīms – kurš tam visam grib iet atkal cauri? Kur visā tajā procesā demokrātija, kas šobrīd tiek piesaukta? Nu un nepieminēšu nemaz Rail Baltic, izcils piemērs nomenklatūras voluntāram lēmumam, kas izraisīs milzīgas problēmas… Lasīt vairāk »
Tā replika pieminekļu sargiem. Laikam putra ievārīta no Okupācijas muzeja laikiem, kad kāds gribēja izdabāt varai un bija nekonsekvents attiecībā pret arhitektūras mantojumu. Sanāk ka VEF Kultūras pilij ir augstvērtīgāka un sargājamāka arhitektūra kā CK ēkai? Staļins un Brežņevs – divi periodi – ja pieiet pēc NA loģikas – tad VEF Kultūras pils bija jāsasmalcina putekļos un jāizkaisa vējā, jo Staļins bija grāfa Drakulas labākais skolnieks. Brāļi lietuvieši, piemēram, savu VEF Kultūras pili jauc nost: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1105078/vilnius-starts-demolishing-iconic-soviet-edifice-photos