8.maijā ar svinīgu apbalvošanu Sapņu fabrikā Rīgā noslēdzās pirmais konkurss par labāko darbu Latvijas koka arhitektūrā 2006.—2007. gadā. Galvenā balva nonākusi pie Rīgas rajona, Krimuldas pagasta viensētas Pūcītes arhitektēm Andras Šulcas un Lienes Griezītes, kuras saņēma arī pagājušā gada LAS skates balvu par labāko jaunbūvi — savrupmāju.
Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006—2007 piešķirta Rīgas rajona, Krimuldas pagasta viensētas Pūcītes arhitektēm Andrai Šulcai un Lienei Griezītei.
Pēc žūrijas komisijas vērtējuma viensēta Pūcītes ir veiksmīgs piemērs, kā mūsdienīgi saglabāt tradicionālās sētas principu un vienotu ansambli, plānojot ģimenes māju, tajā pašā laikā nezaudējot katras ēkas individuālo seju un funkciju. Atzinīgi vērtējama arī lieliski pārdomātā un izplānotā ēkas realizācija, kas attīstības procesā nav radījusi nepilnības un nepabeigtības sajūtu ēkas saimniekiem. Ēkas būvniecībai izmantoti ekoloģiski celtniecības materiāli. Objekts organiski iekļaujas vidē un ir daļa no Gaujas Nacionālā parka tradicionālās ainavas.
«Šajā darbā veiksmīgi savijušās vērtības, ko ietver koka arhitektūras kultūras mantojums un modernā koka arhitektūra,» uzsvēra viena no svinīgajā pasākumā klātesošajām žūrijas pārstāvēm, arhitekte no Zviedrijas Reihela Belatčeva Lerdela.
Nominācijā Koka ēku atjaunošana balva piešķirta Zaigas Gailes birojs arhitektiem: Zaigai Gailei, Līgai Apinei, Zanei Dzintarai, Ingmāram Atavam par atjaunoto ēku, kas pārvietota no A.Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Rīgā Ogļu ielā 8.
Balva piešķirta, izceļot vēsturiskās vides saglabāšanu Ogļu ielā, Ķīpsalā. Šī objekta atjaunošanu pamatoti var nodēvēt par ēkas izglābšanu — pārvietojot un atjaunojot vienu no retajām 18.gadsimta koka celtnēm Rīgas priekšpilsētā, kur tā bija nolemta bojāejai, uz tai labvēlīgāku vidi Ķīpsalā. Atjaunošana veikta pārdomāti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ēka organiski papildināta ar diskrētu, detaļu kvalitātē līdzvērtīgu jaunbūvi.
Nominācijai Koka ēku atjaunošana finālā bija izvirzīti 3 darbi:
- Pārvietota ēka no A.Briāna ielas 11 uz Ķīpsalu, Ogļu ielā 8, Rīgā, Zaigas Gailes Birojs
- Atjaunots Latgales guļbūvju komplekss Rīgā, Jaunciema 5.līnijā 16A, Arhitekts Muižzemnieks
- Zelustes muižas (Šepmuižas) dzīvojamās ēkas rekonstrukcija, Rīga, Mazās Juglas ielā 43, Avotiņš, Vincents un partneri
Nominācijā Savrupmājas balva piešķirta saliekamas tipveida vienģimenes dzīvojamās ēkas Lāči Rojas pagastā, Talsu rajonā autoram DEPO projekts arhitektam Ervinam Krauklim.
Dzīvojamā ēka Lāči vērtējama kā moderns un ekonomisks saliekamās ģimenes mājas risinājums, ko viegli pielāgot videi un vajadzībām.
Nominācijai Savrupmājas finālā bija izvirzīti 3 darbi:
- Saliekama tipveida vienģimenes dzīvojamā ēka Lāči, Talsu rajona Rojas pagastā, DEPO projekts
- Privātmāja ciematā Trenči Rīgas rajona Babītes pagastā, DEPO projekts
- Viensēta Pūcītes Rīgas rajona Krimuldas pagastā, arhitektes: Andra Šulca, Liene Griezīte
Nominācijā Sabiedriskās ēkas balva piešķirta Dzintaru koncertzāles Turaidas ielā 1, Jūrmalā autoriem Arhitekta Modra Ģelža birojs arhitektiem Modrim Ģelzim un Sandrai Laganovskai.
Pēc žūrijas komisijas atzinuma Dzintaru koncertzāle ir labs piemērs tam, ka liela mēroga publiskās būves, piemērotas daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, iespējams būvēt, izmantojot koku. Objekts sekmīgi parāda tā kontinuitāti (no uzcelšanas līdz rekonstrukcijai un restaurācijai). Šī bijusi lieliska iespēja arhitektam Modrim Ģelzim vēlreiz sevi pierādīt, restaurējot 1962.gadā paša projektēto Dzintaru koncertzāles atklātās zāles renovāciju. Arhitekts objektu ne tikai saprātīgi atjaunojis, bet arī veiksmīgi papildinājis ar koka elementiem, kā rezultātā Dzintaru koncertzāle ir viena no retajām sabiedriskajām ēkām Latvijā ar izteiktu koka dominanti.
Nominācijai Sabiedriskās ēkas finālā bija izvirzīti 3 darbi:
- Autosalona servisa ēka Kalnciema ielā 168, Rīgā, Nams 3
- Četru spārnu iebrauktuve Ribbes vējdzirnavās Bauskas rajona Ceraukstes pagastā, Xcelsior
- Dzintaru koncertzāle Turaidas ielā 1, Jūrmalā, Arhitekta Modra Ģelža birojs
Nominācijā Maza budžeta būves tika piešķirts atzinības raksts saliekamas tipveida koka karkasa paneļu mazēkas DUO autorei, DEPO projekts arhitektei Ingai Bruzgulei par mazēku tirgus sektora atjaunošanu Latvijā.
Nominācijā Ražošanas ēkas tika piešķirts atzinības raksts rūpnīcas Verems Rēzeknes rajona Verēmu pagasta Lejas Ančupānos autoriem arhitektiem Ilgvaram Karlapam, Jensen Consult un Arhis Inženieri un Mikum Lejniekam, Lejnieku projektēšanas birojs par inovatīvu koka pielietošanu industriālajā celtnē un humānas sociālās vides attīstīšanu.
Konkurss Latvijas koka arhitektūras Gada balva 2006—2007 tika atklāts 2007.gada 6.decembrī. Tā mērķi bija noteikt labākos aizvadīto divu gadu koka arhitektūras sasniegumus Latvijā, kā arī veicināt koka izmantošanu Latvijas arhitektūras un pilsētbūvniecības attīstībā, veidojot augstvērtīgu kultūrainavas izveidi. Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti 34 pieteikumi, no kuriem 20 tika izvirzīti otrajai kārtai. Konkursa finālā iekļuva 11 objekti. Darbi pārstāvēti 5 nominācijās — sabiedriskās ēkas, ražošanas ēkas, savrupmājas, maza budžeta būves, koka ēku atjaunošana. Nominācijām Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un Koka izmantošana interjerā darbi šogad netika izvirzīti. Latvijas koka arhitektūras Gada balvas konkursu paredzēts rīkot reizi divos gados.
Konkursa žūrija:
Jānis Lejnieks, arhitekts, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors
Pēteris Bajārs, arhitekts, biroja India vadītājs
Juris Zviedrāns, arhitekts, Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents
Ieva Zībārte, arhitekte, publiciste
Harijs Jordāns, biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs
Indreks Allmans (Indrek Allmann), Igaunijas Arhitektu savienības valdes pārstāvis, divkārtējs Igaunijas koka arhitektūras konkursa laureāts
Reihela Belatčeva Lerdela (Rahel Belatchew Lerdell), arhitekte no Zviedrijas, pagājušajā gadā iekļauta izdevuma Wallpaper pasaules 101 izcilāko jauno arhitektu sarakstā
Peka Heikinens (Pekka Heikkinen) arhitekts, Somijas koka arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāvis kopš 2003.gada, izdevuma par koksnes produktiem PUU—magazine redaktors
