25. maijā maijā izsludināts ļoti gaidītais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta metu konkurss, kura balvu fonds ir 40 tūkstoši latu. Saskaņā ar nolikumu, darbi iesniedzami līdz 3.septembrim.
Muzejs
Muzeja galvenā ēka celta 1903.-1905.gadā, paredzot ēkas izmantošanu Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas pilsētas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Ēkas arhitekts un muzeja pirmais direktors Vilhelms Neimanis. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi atvērts apmeklētājiem.
Pašlaik Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī un ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā kā Latvijā, tā ārvalstīs. Muzeja ēkas pastāvēšanas gadu laikā to apmeklējuši jau vairāk nekā 8 miljoni skatītāju. Saskaņā ap apkopotajiem datiem, ik gadu mākslas muzeju apmeklē 70-80 tūkstoši cilvēku, apmeklētāju skaits turpina pieaugt.
Pašlaik muzeja galvenā ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlētos saņemt šodienas apmeklētājs. Muzejs aizvien zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojusi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālajā tēlā.
Konkurss
Konkursa priekšmets ir arhitektūras projekta skice, kas atspoguļo apbūves ieceri Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lietošanā esošās teritorijas kompleksai attīstībai. Konkursa mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski un arhitektoniski augstvērtīgu metu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma teritorijā esošajam objektam.
Metam ir jāatspoguļo esošās muzeja ēkas restaurācija un telpu paplašināšanas risinājums, kas var tikt veidots gan kā piebūve, gan veidojot pazemes risinājumu. Metu konkursa rezultātā arhitektiem jārod risinājums muzeja funkcionēšanas vajadzībām nākotnē, nozīmīga kultūras pieminekļa saglabāšanai un restaurācijai, kā arī jāatrisina telpu paplašināšana, veidā, kas organiski iekļaujas kultūrvēsturiskajā vidē un sniedz jaunu pievienotu vērtību.
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa — Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, — rekonstrukcija un piebūve ir nepieciešama, lai radītu mūsdienu materiāli tehnisko bāzi mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, darbam ar tiem, nodrošinot muzeja telpu ekspluatāciju atbilstoši mūsdienu prasībām.
Rekonstrukcijas un jauna muzeja apjoma izveides uzdevums ir:
- saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Rīgas vēsturiskajā centrā;
- saglabāt Latvijas kultūras mantojumu un radīt tā uzturēšanai un izmantošanai labvēlīgu vidi;
- nodrošināt pasaules pašreizējajiem muzeju standartiem atbilstošus mākslas darbu eksponēšanas apstākļus, tādējādi radot iespēju piesaistīt ārzemju izstāžu projektu;
- palielinot darbības apjomu, radīt optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās;
- veicināt tūrisma attīstību Latvijā, pilnveidojot tūrismam pievilcīgu vidi, kvalitatīvi un būtiski paplašinot piedāvājumu, ko garantē muzeja saturs un koncepcija;
- veicināt mākslas procesu uzturēšanu un attīstību kā lokālā, tā starptautiskā kontekstā.
Kā zināms pagājušā gada nogalē domes deputāti konkursa rīkošanai no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķīra 65 000 latu. Paredzēts, ka Mākslas muzeja ēkas rekonstrukcija izmaksās deviņus miljonus latu un notiks 2012.- 2013.gadā. Ja metu konkurss būs veiksmīgs, 2011.gadā varētu notikt projektēšana, bet 2012.gada 1.janvārī varētu izsludināt būvniecības konkursu.
Žūrija
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Dripe — Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktors (Rīgas pilsētas arhitekts)
Komisijas priekšsēdētāja vietnieki:
Andris Ameriks — Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs
Sergejs Dolgopolovs — Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs
Komisijas locekļi:
Andis Cinis — Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos
Viesturs Brūzis — Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs
Juris Dambis — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs
Māra Lāce — Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
kā arī Latvijas Arhitektu Savienības pārstāviji: Jānis Krastiņš, Vita Rauhvargere, Juris Lasis, Renārs Putniņš
Komisijas sekretāre Anna Vasiļjeva — Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Būvniecības projektu vadības nodaļas projektu vadītāja – arhitekte
Konkurss it kā dikti nopietns un starptautisks un par vērā ņemamām naudām, taču žūrija, izrādās, visa vietējā.
Tā kā mēs būsim galvenokārt tie kam būs jāsadzīvo ar to kas uztaps, tad varbūt labāk arī ir, ka paši izlemjam ko tur gribam redzēt, nevis to pasaka kāds cits.
jā – pašu Ameriks un pašu Dripe, pašu Dolgopolovs, Dambis un Brūzis..
Pabēdīga gan tā žūrija, bet ir arī sava labā ziņa (iz pieredzes) – arhitektūra nebūs galvenais kritērijs iesniegto darbu vērtēšanā 😉
Man ir tik brīnišķīga ideja, ka nezinu, kur likties, tādēļ pastāstīšu jums, godātie arhitekti! Muzejam nevajag nekādu īpašu piebūvi, vienkārši no bijušās komercskolas jāaizvāc Mākslas akadēmija un ēkas jāsavieno. Būs platības, mazāk sačakarēts parks. Mācību iestādei nav obligāti jābūt centra parka stūrī, bet muzejam gan. Tam vajag arī "masu", lai konkurētu ar citām galvaspilsētām (vairākas ekspozīcijas vienlaicīgi + viss, kas jau minēts). Akadēmija, kā zināms, senāk bija Satiksmes ministrijas ēkā pie stacijas. Varbūt ierēdņi var sašaurināties vai aizpildīt Gaujas ielu, ja jau viņu kļūst mazāk, varbūt mākslām paredzēt vietu Universitātes ciemā Pārdaugavā utt (vieta improvizācijai). Protams, visas iesaistītās iestādes un… Lasīt vairāk »
tagad musu birojam bus jamekle cita ideja, jo tu musejo izblameji pa visu pasauli. Paldies, Vilni!!!
tagad nezinu kur likties kvadrātā
Nepārdzīvo ,VV. Visticamāk, ka šāda vai līdzīga ideja ir iešāvusies prātā ne vienam vien arh. darbonim. Bet nu, tik vienkārši jau nemēdz būt, nāksies vien nodarboties ar jaunradi 🙂
no tiem deģeneratiiviem maaxliniekiem akadeemijaa pa lielam tapat jeega nekaada, daudz labaak sabiedriibai buutu ja tur buutu komercskola biezo beerniem.
Kādēļ žūrijā nav P.Bajārs. Iečekojat http://twitter.com/bajars. Izskatās tāds sakarīgs…
glokāla žūrija.
Jā, jā ļoti laba ideja par akadēmiju, tas noteikti arī viss tik vienkārši notiksies.
Noteikti nenotiksies. Kaut gan tieši tik vienkārši notikās ar Rozentāla mākslas skolu, kas tika pārcelta uz Pārdaugavu, uz laiku atliekot Akadēmijas paplašināšanos. Bet tikai uz laiku, jo notiksies lūk, kas: – Akadēmija savu kap. remont gaida jau kopš laikiem, kad tur mācījos. Tā ka, cien. arhitekti, gaidiet pēc dažiem gadiņiem nākamo konkursiņu, kurā vajadzēs vēl vienu piebūvi uz parka rēķina, rēķinoties ar jau kaut kādu stikla kluci blakus muzejam. Kreativitātes teorijās to sauc par nespēju domāt ārpus "rāmīšiem": rāmītis – muzejs, rāmītis – akadēmija utt. Tikai būs palaista garām iespēja plānot Esplanādes apbūvi un mākslas infrastruktūras attīstību kompleksi, pie viena… Lasīt vairāk »
Pirms pāris gadiem taču jau bija konkurss ar uzvarētāju- FL Tadao. Vai tad Tas ir atcēlies?
Lukševica prjekts bija ļoti gaumīgs, pietiktu "izstiept" līdz muzejam un lieta darīta:) Dzirdēju gan, ka pieminekļu sargi neesot ļāvuši nojaukt šķūnīšus Akadēmijas pagalmā
uzvaretajs ir jau zinams
un kas ir?
Liepājas muzeja konkursa diskusijā Dripe tiem, kas nebija mierā ar žūrijas vērtējumu, ieteica turpmāk vienkārši nepiedalīties konkursos, kuros viņš ir starp vērtētājiem.
Tad nu es labāk izlaidīšu šo pasākumu.
Nesen, kaut kur gaisā virmoja ideja, ka vajag apvienot Mākslas akadēmiju, Mūzikas akadēmiju un Kultūras akadēmiju. Man liekas, ka nav slikta doma, savādāk topošie kultūras cilvēki pa savām mājām spaidās, laiž luni un nezin, kas citur notiek. Nu lūk, pie šiem varētu piemest arhitektus, varbūt kaut kas labs sanāk.
Nu, tā būtu tāda jēdzīga, tālredzīga politika, bet tagad te spiedīs piebūvi pie piebūves parkā…
Ak jā, Zirgu pastu Kultūras akadēmijai arī tagad rekonstruēs par miljonu….
vai jus Vilni V saprotiet ko runajat. nevaig dzert tik daudz un lapit pagiras kaut kur citur neviss sheit. Makslas Akademija ir eka kura muzigi piederes Makslas akademiskai skoloshanai un attistibai nevis muzejam. tas viens
otrs . Vajadzetu nemt piemeru no Metropolitena Muzeja Nujorka kur originala eka ir diezgan veiksmigi savienota ar moderno piebuvi centralparka puse. Varbut ta post moderna piebuve tomer nav izcila ka arhitekturas shedevrs, bet visai logiski izvietota ka lielas izstazu zales.. neesmu parliecinats vai to vajadzetu kopet , bet idejas limeni tas musu makslas muzejam varetu palidzet. uzpriekshu arhitekti
Aha, reakcionāri sarosās, kas arī bija sagaidāms… ar argumentiem "tā tas bija, tā tas būs", "Mūžīgi mūžos Āmen" utml. Kaut gan ne nu bija, nekā. Aķenes ēka jau sen vairs nav piemērota modernai vizuālo mākslu pasniegšanai, tā ka meklēt variantus būtu pašu interesēs… Bet nekā. Tā vietā Esplanādes salīdzinājums ar Centrālparku, kaut gan skaidrs, cik piebūvju katrā teritorijā var iespiest. Tā ka sabiedrības interesēm arī uzspļāviens. Nu ta cepiet savus aktus pažobelēs un bēniņos, uz veselību, cien. Mākslas Akadēmijas īstenie akadēmiķi
Konkurss it kā dikti nopietns un starptautisks un par vērā ņemamām naudām, taču žūrija, izrādās, visa vietējā.
Tā kā mēs būsim galvenokārt tie kam būs jāsadzīvo ar to kas uztaps, tad varbūt labāk arī ir, ka paši izlemjam ko tur gribam redzēt, nevis to pasaka kāds cits.
jā – pašu Ameriks un pašu Dripe, pašu Dolgopolovs, Dambis un Brūzis..
Pabēdīga gan tā žūrija, bet ir arī sava labā ziņa (iz pieredzes) – arhitektūra nebūs galvenais kritērijs iesniegto darbu vērtēšanā 😉
Man ir tik brīnišķīga ideja, ka nezinu, kur likties, tādēļ pastāstīšu jums, godātie arhitekti! Muzejam nevajag nekādu īpašu piebūvi, vienkārši no bijušās komercskolas jāaizvāc Mākslas akadēmija un ēkas jāsavieno. Būs platības, mazāk sačakarēts parks. Mācību iestādei nav obligāti jābūt centra parka stūrī, bet muzejam gan. Tam vajag arī "masu", lai konkurētu ar citām galvaspilsētām (vairākas ekspozīcijas vienlaicīgi + viss, kas jau minēts). Akadēmija, kā zināms, senāk bija Satiksmes ministrijas ēkā pie stacijas. Varbūt ierēdņi var sašaurināties vai aizpildīt Gaujas ielu, ja jau viņu kļūst mazāk, varbūt mākslām paredzēt vietu Universitātes ciemā Pārdaugavā utt (vieta improvizācijai). Protams, visas iesaistītās iestādes un… Lasīt vairāk »
tagad musu birojam bus jamekle cita ideja, jo tu musejo izblameji pa visu pasauli. Paldies, Vilni!!!
tagad nezinu kur likties kvadrātā
Nepārdzīvo ,VV. Visticamāk, ka šāda vai līdzīga ideja ir iešāvusies prātā ne vienam vien arh. darbonim. Bet nu, tik vienkārši jau nemēdz būt, nāksies vien nodarboties ar jaunradi 🙂
no tiem deģeneratiiviem maaxliniekiem akadeemijaa pa lielam tapat jeega nekaada, daudz labaak sabiedriibai buutu ja tur buutu komercskola biezo beerniem.
Kādēļ žūrijā nav P.Bajārs. Iečekojat http://twitter.com/bajars. Izskatās tāds sakarīgs…
glokāla žūrija.
Jā, jā ļoti laba ideja par akadēmiju, tas noteikti arī viss tik vienkārši notiksies.
Noteikti nenotiksies. Kaut gan tieši tik vienkārši notikās ar Rozentāla mākslas skolu, kas tika pārcelta uz Pārdaugavu, uz laiku atliekot Akadēmijas paplašināšanos. Bet tikai uz laiku, jo notiksies lūk, kas: – Akadēmija savu kap. remont gaida jau kopš laikiem, kad tur mācījos. Tā ka, cien. arhitekti, gaidiet pēc dažiem gadiņiem nākamo konkursiņu, kurā vajadzēs vēl vienu piebūvi uz parka rēķina, rēķinoties ar jau kaut kādu stikla kluci blakus muzejam. Kreativitātes teorijās to sauc par nespēju domāt ārpus "rāmīšiem": rāmītis – muzejs, rāmītis – akadēmija utt. Tikai būs palaista garām iespēja plānot Esplanādes apbūvi un mākslas infrastruktūras attīstību kompleksi, pie viena… Lasīt vairāk »
Pirms pāris gadiem taču jau bija konkurss ar uzvarētāju- FL Tadao. Vai tad Tas ir atcēlies?
Lukševica prjekts bija ļoti gaumīgs, pietiktu "izstiept" līdz muzejam un lieta darīta:) Dzirdēju gan, ka pieminekļu sargi neesot ļāvuši nojaukt šķūnīšus Akadēmijas pagalmā
uzvaretajs ir jau zinams
un kas ir?
Liepājas muzeja konkursa diskusijā Dripe tiem, kas nebija mierā ar žūrijas vērtējumu, ieteica turpmāk vienkārši nepiedalīties konkursos, kuros viņš ir starp vērtētājiem.
Tad nu es labāk izlaidīšu šo pasākumu.
Nesen, kaut kur gaisā virmoja ideja, ka vajag apvienot Mākslas akadēmiju, Mūzikas akadēmiju un Kultūras akadēmiju. Man liekas, ka nav slikta doma, savādāk topošie kultūras cilvēki pa savām mājām spaidās, laiž luni un nezin, kas citur notiek. Nu lūk, pie šiem varētu piemest arhitektus, varbūt kaut kas labs sanāk.
Nu, tā būtu tāda jēdzīga, tālredzīga politika, bet tagad te spiedīs piebūvi pie piebūves parkā…
Ak jā, Zirgu pastu Kultūras akadēmijai arī tagad rekonstruēs par miljonu….
vai jus Vilni V saprotiet ko runajat. nevaig dzert tik daudz un lapit pagiras kaut kur citur neviss sheit. Makslas Akademija ir eka kura muzigi piederes Makslas akademiskai skoloshanai un attistibai nevis muzejam. tas viens
otrs . Vajadzetu nemt piemeru no Metropolitena Muzeja Nujorka kur originala eka ir diezgan veiksmigi savienota ar moderno piebuvi centralparka puse. Varbut ta post moderna piebuve tomer nav izcila ka arhitekturas shedevrs, bet visai logiski izvietota ka lielas izstazu zales.. neesmu parliecinats vai to vajadzetu kopet , bet idejas limeni tas musu makslas muzejam varetu palidzet. uzpriekshu arhitekti
Aha, reakcionāri sarosās, kas arī bija sagaidāms… ar argumentiem "tā tas bija, tā tas būs", "Mūžīgi mūžos Āmen" utml. Kaut gan ne nu bija, nekā. Aķenes ēka jau sen vairs nav piemērota modernai vizuālo mākslu pasniegšanai, tā ka meklēt variantus būtu pašu interesēs… Bet nekā. Tā vietā Esplanādes salīdzinājums ar Centrālparku, kaut gan skaidrs, cik piebūvju katrā teritorijā var iespiest. Tā ka sabiedrības interesēm arī uzspļāviens. Nu ta cepiet savus aktus pažobelēs un bēniņos, uz veselību, cien. Mākslas Akadēmijas īstenie akadēmiķi