Konference «Pilsētas telpas transformācijas»

23. maijā plkst. 18.00 Gētes institūtā notiks minikonference «Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās», ko rīko Megaphone Publishers / The Hilbig Institute, pievēršoties jautājumam par dažādu politisko, ekonomisko un kultūras transformāciju rosinātām izmaiņām pilsētas telpiskajā vidē.

 

Konferences pirmajā daļā tiks aplūkotas pilsētas telpas — iepriekšējo periodu mantojuma transformācijas (pārdefinēšana un pārinterpretēšana), to ietekme uz pilsētas kolektīvo atmiņu un dažādu pilsētas telpu identitātes veidošanu nākotnē. Otrajā daļā  uzmanības centrā būs urbānā ainava kā iedarbīgs fons ne tikai indivīdu un pilsoniski aktīvu sabiedrisku grupu konfrontācijai ar varas autoritāti, bet arī abpusējai komunikācijai.

Konferencē uzstāsies lektori Edmunds Šūpulis (Latvijas Universitāte), Viktorija Prilenska (Tallinas Tehnoloģiju universitāte), Sergejs Kruks (Rīgas Stradiņa universitāte) un Aleksandrs Feļtins (pilsētu pētnieks). Pasākumu vadīs pilsētplānotājs Oskars Redbergs un filozofs Normunds Kozlovs. Pasākuma noslēgumā — konferences dalībnieku paneļdiskusija.

Par projektu

Līdzīgi kā citi postpadomju urbānie centri arī Rīga pēdējās desmitgadēs ir pieredzējusi vairākas politiskas, ekonomiskas un kulturālas transformācijas, kas ieviesušas būtiskas izmaiņas arī pilsētas telpiskajā vidē. Izmaiņām var būt arī neatgriezenisks raksturs. Tādēļ pilsētvides izmaiņu kontekstā ir svarīgi saprast, kā dažādas sociālās grupas atceras savas pilsētas vēsturi un kā attiecas pret notiekošajām izmaiņām. Mūsdienās svarīgi šos jautājumus skatīt gan atbilstoši šo notikumu nozīmei kopējā vēstures virzības procesā, gan arī lūkojoties uz priekšu un veidojot dažādu pilsētas telpu identitāti nākotnē.

Iepriekšējo periodu simboli atspoguļo autoritātes klātbūtni un pārākumu. Vara ir ierakstīta pilsētas ainavā ar dizaina paņēmieniem. Uzbūvētā forma, tās telpiskā un vizuālā valoda operē kā komunikatīvs medijs, caur kuru notiek varas reprezentācija.

Rīgas gadījumā, iespējams, visinteresantākais un vienlaikus vismazāk pētītais periods ir laika posms pēc 1991. gada, kad pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība sāka atšķirīgi izvērtēt iepriekšējo periodu mantojumu, reinterpretēt atstātos simbolus, kā arī ieviest izmaiņas pilsētas ainavā, atbilstoši saviem ideāliem vai mērķiem. Urbānā ainava ir kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrības reprezentācijas valodām, kas atspoguļo gan vēsturiskos, gan mūsdienu ekonomiskos, sociālos un kulturālos procesus.

Mūsdienās urbānā ainava var veidot arī iedarbīgu fonu ne tikai indivīdu un pilsoniski aktīvu sabiedrisku grupu konfrontācijai ar varas autoritāti, bet arī abpusējai komunikācijai. Pilsētas varas ainava tiek transformēta, izmantojot grafiti ielu mākslai raksturīgos estētiskos vizuālās mākslas paņēmienus. Publiskās un privātās telpas robežsituācijas — ēku fasādes, transporta infrastruktūras objektu sienas un virsmas — kļūst par šīs cīņas norises lauku. Konferences ietvaros tiks aplūkotas vadošās tendences, kas nosaka to, kā dažādas pilsētas telpas (urban spaces) tiek transformētas, pārdefinētas un pārinterpretētas un kā šīs transformācijas ietekmē pilsētas kolektīvo atmiņu un jaunas pieredzes radīšanas procesus mūsdienās.

Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās

Konference Gētes institūtā, Torņa ielā 1
23. maijā plkst. 18.00 – 20.30
Aicināti visi interesenti. Pasākums notiek latviešu valodā.

Projektu īsteno Megaphone Publishers / The Hilbig Institute un atbalsta Gētes institūts Rīgā. Ideja izstrādāta atmiņas un nākotnes jautājumiem veltītā projekta FuturLV ietvaros, kas 2017. gadā tika īstenots ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu.

 

Informācija: Oskars Redbergs
Foto: Aivars Silinš

Vairāk:
The Hilbig Institute
Goethe – Institut Riga
Projekts “FuturLV”

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000