Janīna Kursīte — par latvieša māju

Arhitektu birojs Sarma & Norde turpina lekciju ciklu Kino un arhitektūra, šoreiz lūkojoties tepat un vēl pirms kino — uz latvieša māju un lietu kārtību tajā kā noteiktu ar mītiskiem priekšstatiem saistītu sistēmu. Janīnas Kursītes lekcija Latvieša māja: mītiski-maģiskie priekšstati ceturtdien, 24. septembrī plkst.19.00 kinoteātrī KSuns.

Latvieša māja, lietas un kārtība tajā ir cieši saistīts ar senajiem priekšstatiem par pasaules kārtību. Māju iespējams skatīt kā mikrokosmosa modeli ar trim līmeņiem: augša kā debesu, vidus kā zemes, pagrabs kā pazemes mikromodelis. Debesu daļai svarīga debesu simbolika — jumtu gaiļi, dzērves, jumtu zirdziņi (debesu dvīņu motīvs), zemes daļai — telpas četrstūru konstrukcija (skaitļa 4 simbolika), kur īpaši iezīmēts katrs kakts (tai skaitā tukšais kakts un svētais kakts, arī aizkrāsne) un iedzīvotāju orientācija šajā telpā (negulēja ar galvu pret durvīm, nelika apavus ar purngaliem pret durvīm). Pazemes daļa visvairāk bija iezīmēta ar slieksni un zemslieksni — pāreja no savas telpas svešā un otrādi.

Arī logu un durvju nozīme latvieša mājā nav tikai funkcionāla (ap tiem velk aizsargzīmes). Tāpat — katrai ēkai ir simboliska nozīme, piemēram, pirts kā divdabīgu garu mītnes vieta, sakrālu un slepenu rituālu veikšanas vieta, bet rijai ir saistība ar zemes gariem. Nejauši nav arī dažādie žogu veidi un ap māju ierasti sastādītie augi. Arī kokus — ne kuru katru izmantoja ēkā, piemēram, nekad neizmantoja pērkona saspertu koku, pēc kokiem uz mežu brauca noteiktos mēnešos, un bija noteikts veids kā atšķirt tēviņkoku no mātītes koka!