Imanta, Mežciems, Purvciems, Pļavnieki, Ķengarags – reiz jaunie rajoni ar jaunām mājām, kas lielākajai daļai Rīgas iedzīvotāju sniedza iespēju atstāt komunālos dzīvokļus un pārcelties uz individuālām dzīvojamām vienībām.
Gadu gaitā ēkas ir novecojušas morāli un fiziski, viss ir kļuvis neizteiksmīgi pelēks. Svaigas krāsas ienes aktīvā būvniecība, kas balstās uz lielo pieprasījumu pēc jauniem dzīvokļiem. Neatkarīgi no jauno objektu kvalitātes, tās spilgti kontrastē ar esošo apbūvi.
6.septembrī akadēmiķi, praktiķi, Rīgas domes amatpersonas un dažādu citu interešu grupu pārstāvji pulcējas Rātsnamā uz grāmatas Otra Rīga. Dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas prezentāciju un izstādes Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības tendences atklāšanu. Izstādes organizatori un izdevuma veidotāji ir Rīgas domes Attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvalde un RTU Arhitektūras fakultāte.
Pagaidām nav skaidrs, kā tiks risināts jautājums par zemes īpašumtiesībām un ekonomiskām problēmām, taču arhitektu un plānotāju spēkos ir parādīt kā rajoni varētu izskatīties nākotnē. Ar šo uzdevumu mēģināja tikt galā arhitektūras fakultātes studenti, bakalaura darba projektam izvēloties vienu no minētajiem Rīgas pilsētas lielmēroga dzīvojamiem rajoniem. Kā veicās, var spriest, apskatot izstādes ekspozīciju.
Grāmatas Otra Rīga. Dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas mērķis, kā ievadā raksta Gunārs Asaris, ir — sekmēt auglīgu diskusiju par daudzdzīvoķļu mikrorajonu pašreizējo situāciju un nākotni?. Pirmā nodaļa ir veltīta dzīvojamo mikrorajonu vēsturei, apbūves kompozīcijai un šodienas situācijas analīzei. Arhitektūras studentu bakalauru projektu publikācijas, amatpersonu un speciālistu viedokļu apkopojums veido izdevuma otro un trešo daļu.
Uzstājoties izstādes atklāšanā, Pilsētas Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīmēja, ka šis pasākums ir pirmais mēģinājums publiskot idejas par mikrorajonu nākotnes apbūvi. Minēja dažus aspektus, kas saistāmi ar rajonu intensificēšanu un reģenerāciju. Viens no būtiskākajiem aspektiem — neaizbēgamā iekškvartālu telpas apbūve, ar ko lielmēroga rajonu iedzīvotājiem būtu jāsamierinās. Andris Ameriks uzsvēra , ka būtiska ir veiksmīga sadarbība ar katras nozares speciālistiem — šajā gadījumā politiķiem ar arhitektiem un arhitektiem — pilsētplānotājiem — ar mērķi izveidot cilvēkiem draudzīgu, telpiski interesantu un funkcionāli daudzveidīgu vidi dzīvošanai. Pilsētas Attīstības komitejas priekšsēdētājs pateicās organizatoriem un autoriem par paveikto darbu, izsakot cerības uz tālāku Rīgas Domes un RTU auglīgu sadarbību. Veiksmīgākie studentu priekšlikumi tiks izmantoti Rīgas attīstības plānā.
Sandra Treija — RTU AF prodekāne un lektore, viena no grāmatas Otra Rīga autoriem, ieskicējot projektēšanas procesa posmus, turpināja: ?Darba gaitā mēs nonācām pie secinājuma, ka būtiskākais ir dzīvojamo rajonu uzlabošanu un attīstību risināt kompleksi, saglabājot galveno mērķi — vispārēju vides harmonizāciju.?
Par veiksmīgākajiem Rīgas Attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes speciālisti atzina Ilzes Paklones /Ķengarags/, Ievas Vīksnes /Purvciems/ un Ilzes Lapiņas /Imanta/ priekšlikumus.
Izstāde apskatāma līdz 17.septembrim Rīgas Domē, Rātslaukumā 1.
Sandra Treija ? RTU AF prodekāne un lektore, viena no grāmatas Otra Rīga autoriem, ieskicējot projektēšanas procesa posmus, turpināja: ?Darba gaitā mēs nonācām pie secinājuma, ka būtiskākais ir dzīvojamo rajonu uzlabošanu un attīstību risināt kompleksi, saglabājot galveno mērķi – vispārēju vides harmonizāciju.?
visu zemju harmonizētāji – harmonizējaties!
kas tie par funkcionāru murgiem iekļuvuši cienījamā saitā?!
Patiesībā jau cilvēki bieži saka tā – es dzīvoju paneļu mājā, toties man tur ir zaļumi un pagalmā var bērni spēlēties… Ja tā visa nebūs, kurš vēl būs ar mieru dzīvot tajās mājās? Un tad vēl droši vien sāksies dalīšana – es esmu no jaunās jaunās mājas, un tas ir forši, bet tu esi no vecās jaunās mājas – tātad tev tās naudiņas nav… (bija tāda filma KINDZADZA – tur cilvēkus cienīja pēc bikšu krāsas)