2004.gada 27.aprīlī notiks 45.arhitektūras studentu zinātniskā konference. Šogad referenti ir ceturtā kursa studenti.
Referātu autori un tēmas:
– Apjoma un vides metamorfoze lielmēroga dzīvojamos rajonos L.Leitāne
– Publiskās un privātās telpas organizācija I.Paklone
– Stupa A.Leskēviča
– Ķengaraga dzīvojamo masīvu attīstība A.Riekstinš
– Saules energjijas izmantošana mūsdienu arhitektūrā I.Lapiņa
– Dzīvojamās vides attīstība lielmēroga dzīvojamo rajonu kontekstā A.Eglīte
un kur tu pati biji…..zināšanas nogalina….
publiska dakšiņu mētāšana.
nu slinkajiem referentiem attaisnojuma nav, domājot arī par sevi, protams. brošūrai gan teksts ir.
huligāns izlūks tā kā tāda sirdsapziņa gandrīz…
Jūs paši ticat, ka šitam formālajam pasākumam ir kāda vērtība? Vēlreiz PPP pavadībā nolasīt bakalaura darbiņu? Tur taču nav ne smakas no zinātniskuma/akadēmisma. Bet fakultāte atkal var ķeksīti pievilkt. Programma strādā.
Nav runa par to ko kurš – kuram un ko – kā iegūs…Studentu konferences būtība ir kopā sanākšana! Un nevajag to uztvert tik smagi! Atklāti sakot vēmiens nāk no šīs bezmērķīgās muldēšanas par fakultātes.. "nespēju,nevēlēšanos, nemācēšanu.." – katram dota izvēle – gribi supertruper kvalitatīvas arhitektūras studijas – visa pasaule tavā priekšā – brauc kaut vai uz Japānu! Šitā muldēšana ir bezjāgā. Nevari?Nemāki?Tad nav ko vainot citus, lai arī kāāāādi tie citi nebūtu.
Ilžuk!-tavs darbiņš bija interesanst un Anetes stupa – :)))
Man patika elinado komentārs. Ar karoti mutē neviens neko neielies, arī fakultāte ne. Un, jo vairāk paši gribēsiet uzstāties konferencēs un pasākumos kā lektori, jo vairāk gribēsies klausīties, ko saka citi. Un otrādi. Tusēt pie kompja un dvest, ka nekas nenotiek nav liela māksla. Turklāt prakse bez teorijas ir amatniecība. Par galdniekiem mācās citur, ne arhitektūras skolās.
Gribēju izteikt savus novērojumus attiecībā uz apkalpojošā personāla un mācību kvalitāti AF 4.kursa teritoriālplānošanas sakarā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu ir nepieciešama: – Saturiski kvalitatīvas lekcijas par teritoriālplānošanas jautājumiem, kā arī praktiskiem piemēriem – mācībspēku ierašanās uz lekcijām – studentu uzklausīšana un secinājumu izdarīšana par: o mācību procesu kvalitāti, t.sk. studentu darba procesu, gaitu – studentu darba procesa koordinācija – ieteikumi par darba gaitas izmaiņām, lai uzlabotu studentu mācību kvalitāti – mācībspēku izglītošana: o jaunākajā likumdošanā par teritoriālplānošanu, o pedagoģijas metodēm, psiholoģijā, o jaunākajās tehnoloģijās (piem., e-pasta izmantošana) – studentu informēšana par jaunāko likumdošanu, mācību literatūras ieteikšanu – savstarpēja mācībspēku… Lasīt vairāk »
OGOO…. izraadaas, ka kaads tai kjiipenee veel ir pie dziiviibas. Patiikami, patiikami. Sarauj, Siikie))
Ja vajag paliidziibu tiem vecajiem pirdakiem uzruukt, ta tik liekiet maniit. Sen jau gaidam, kad taas apakshas pamodiisies… Aukshas sen jau satureet nevar nevienaa galaa, mekleejiet pa vasaru peec dakshaam, viegla taa ciinja nebuus.
Klau kolēģi! Optimisms ir ļoti motivējoša lieta un arī kritisks skatījums uz lietam ir tik pat apsveicams. Bet runa manuprāt ir par INFORMĀCIJU. Zinātniskās konferences uzdevums ir dalīties informācijā, atklājumos. a4d platforma ir… unikāla… telpa, kur var notikt zinātniskā konference bez ierobežojumiem. Tai vietā lai to piepildītu ar sava izmisuma saucieniem vai skeptisku nosodījumu(nav uzbrauciens), varbūt varam pamazām pildīt ar saviem atklājumiem un informāciju, kas liekas svarīga un ko būtu grēks turēt pie sevis. Esat izlasījuši kādu grāmatu, nejauši uzgājāt www jaunu informāciju, vienkārši pamanījāt ko tādu pilsētā, kas varētu būt interesanti un IZGLĪTOJOŠI arī citiem? zik zik un ierakstiet… Lasīt vairāk »
Draugi, kāpēc jāveido alternatīvs diskusiju klubs, kad var izteikties a4d telpā? Piemēram, sākot jaunu tēmu FORUMĀ>VIEDOKĻOS. Jeb runa iet par diskusijām tiešajā? 🙂
meitenes kas grib straadaat -tas ir prieksh jums. darbs klientu apkalposhanas sfeeraa. biljete shurp pa briivu,jaa… es arii te tagad straadaaju. tev tiks iedots dziivoklis apmaksaats,nopelniit vari 100-…eiro dienaa ja interesee raxti snigir@e- apollo.lv
es jau nemaz negruziiju..gruziitaaji ir tiek kuriem vienmeer nekas nava gana labi. Man ir prieks maaciities par arhitektu! Tu tikai suudzies par to ka nav labi, bet taa vietaa padomaa! – varbuut ir kas taads, kas tev var nodereet. Un nnem to ciet! Viens no arhitekta nopietnaakajiem uzdevumiem ir klausiities, uzklausiit, buut dzirdiigam, redziigam. Kur gan citur to labaak maaciities? Viedoklli muusu universitaatee ir tik dazzaadi, ka ir ko smelties 😉 Un ar to arii saaksim – klausiisimies! "runa ir par varu, kura rokās tā ir un kurš tev piecus gadus skalos /skolos/ tavus prātus … " – tu laikam… Lasīt vairāk »
"runa ir par nevēlēšanos šo varu zaudēt, par nevēšanos dod iespēju spējīgiem aktīviem studentiem" – vai tu – aktiivais student esi ar shiim aktiivajaam idejaam griezies pie maaciibspeekiem? Ja tevi, kas neapmierina un tu nespeej sho mieru rast, tad apkopo savas idejas un iesniedz kaa reaalu priekshlikumu! Lai veicas!
saaksim no saakuma..vaards -ULDIS, uzvaards -SEDLOVS..CETURTAIS KURSS.-ARHITEKTU PASPAARVALDE….gribi parunaat par segvaardiem un persiniibaam.aiziet,bet ne sheit ..tad labaak dziivajaa….pie glaazes vai vaazes….
davai dziivajaa un labaak pie glaazes nevis vaazes!!! 🙂 Ceturdien 14:15 dekanaata riikotajaa pasaakumaa zem Viitola AF fak.
A, arhitektu passpaarvalde – tas svariigi? ;P
Šī tēma mani tiešām ir dziļi pārņēmusi…:) Pirms 2 ned tikos ar kaadu arhitektu no Šveises, kurš nebūt nestrādā savā jomā. Iedomājaties – relatiivi mazajā zemītē Šveicē katru gadu apsolvee aptuveni 2000 arhitektu, kurus sagatavo 2 universitātes un vēl ir pavisam 5 tehniskās izglītības iestādes, kas sagatvo hwz cik tur tos arhitektus tehniķus…Un sakiet man cik daudz slavenus arhitektus no Šveices Jūs pazīstat?!? Es zinu tikai Herzog & de Meuron un Tate Modern Londonā…
Ir tik daudz pasaulslavenu arhitektūras skolu, bet salīdzinoši – cik tad ir šo slaveno arhitektu? Un tad varbūt, ka tomēr skolai nebūt nav izšķirošā nozīme?
meitenes kas grib straadaat -tas ir prieksh jums. darbs klientu apkalposhanas sfeeraa. biljete shurp pa briivu,jaa… es arii te tagad straadaaju. tev tiks iedots dziivoklis apmaksaats,nopelniit vari 100-…eiro dienaa ja interesee raxti snigir@e- apollo.lv
Vakardienas spēli skatījos ORT kanālā, jo latviešu komentētājs ar savu "latvisko" gan jau viss būs labi reāli tracināja..Toties komentētājs krievs ORT visu laiku močīja "maloci, zalotoj naš maļčik Verpakovskis…" Tas jau laikam latviešiem raksturīgi – gausties nemeklējot risinājumus. Tāpat kā Zībārte šodien Dienā kārtējo reizi kaunināja latvju arhitektus pat salīdzinājumā ar esti un lietuviešiem. KUR IR POZITĪVISMS? A?
Pozitivismam nav ne vainas, bet tam nevajag pārvērsties debilā optimismā. Vajag saglabāt spēju filmēt laukumu – reāli novērtēt apstākļus.
P.S. Un tas, ka kāds zin tikai 2 šveiciešu arhitektus un 1 viņu objektu, runā sliktu nevis par šveiciešiem bet par nezinātāju. 🙂
Tas nav uzbrauciens.
..baigi gribas dziivajaa..tieshaam..bet 2 dienaa ,nav praata darbs..ta ne vakars ne riits..tad labaaki kada krodzinjaa..neformaalaa gaisotnee un peec tam pie formalitaateem…:)
Labrāt iepazītu arī vitus arhitektus no Šveices! Padalies informācijā savādāk tu tāpat kā Zībārte tukšu kul.
Šodien mūsu fakultāti apciemos kāda mana draudzene, kas studē arhitektūru amīšos. Kopā ar savu draugu – arī arh stud. Domāju, ka viņas viedoklis būs diezgan objektīvs.
Un starp citu optimisms ir tieši tas, kas mani virza. Un, kas šodien daudziem prietrūkst. Par debilitāti gan neko nezinu.
Par/pret ko objektīvs tas viedoklis būs?
Tavi skaļie "ķipa" optimistiskie izsaucieni ar nav diez ko saturīgi. Tas par to tukšo kulšanu. :))
Katru kaut kas kaut kur virza. Katram savs.
vispār nav jēgas šādai sarunai šādā formā. Un attieksmes mums tiešām atšķirīgas – tu optimistiski paraksties kā arhitekte, es (laikam jau pesimistiski ("vēmiens nāk")) – kā arh. students :)))
Klau kolēģi! Optimisms ir ļoti motivējoša lieta un arī kritisks skatījums uz lietam ir tik pat apsveicams. Bet runa manuprāt ir par INFORMĀCIJU. Zinātniskās konferences uzdevums ir dalīties informācijā, atklājumos. a4d platforma ir… unikāla… telpa, kur var notikt zinātniskā konference bez ierobežojumiem. Tai vietā lai to piepildītu ar sava izmisuma saucieniem vai skeptisku nosodījumu(nav uzbrauciens), varbūt varam pamazām pildīt ar saviem atklājumiem un informāciju, kas liekas svarīga un ko būtu grēks turēt pie sevis. Esat izlasījuši kādu grāmatu, nejauši uzgājāt www jaunu informāciju, vienkārši pamanījāt ko tādu pilsētā, kas varētu būt interesanti un IZGLĪTOJOŠI arī citiem? zik zik un ierakstiet… Lasīt vairāk »
Saistībā ar tēmu par Šveices arhitektūru.
Ne nu pati populārākā un cildenākā, bet Šveices. 🙂
http://www.kerez.ch
re kaa nelielas paardomas par zin.konferences buutiibu/ suutiibu/ meerkji utt. ir izraisiijusi laviinveida reakciju gandriiz 2 meeneeshu garumaa. reakciju pashi varam redzeet – paardomas par maaciibu kvalitaati, maaciibu personaala/ studentu atbildiibu un veel daudzaam citaam lielaam lietaam/vietaam. aciimredzot sasaapeejushi jauttajumi…
tas tikai taa.. dazhi noveerojumi/ atklaajumi/ paardomas…
šodien abi vienojāmies tiešajā! 🙂 Ka jāveido alternatīvs diskusiju klubs. Katram kaut kas ir azotē sakrājies, pēdējais laiks (kā Miķelis saka) likt visu uz paplātes!
Draugi, kāpēc jāveido alternatīvs diskusiju klubs, kad var izteikties a4d telpā? Piemēram, sākot jaunu tēmu FORUMĀ>VIEDOKĻOS. Jeb runa iet par diskusijām tiešajā? 🙂
es esmu dzīvā kontakta piekritējs 🙂 Ar kaislīgiem žestiem, ar lēkšanu kājās, ar apgāztu vīna glāzi… Virtuālā saruna ir plika plakana.
kaa vienmeer – referentu ir vairaak kaa klausiitaaju..
atceroties iepriekšējo zin.konf., kad uzstājās cien.mācībspēki /kopskaitā apmēram 8, precīzi neatceros/ un klausītāji bija 2 – es un kursabiedre. sajūta fantastiska… laikam vēl fantastiskāka bija pašiem mācīb(ne)spēkiem…
un nav jau tā, ka šie priekšlasījumi būtu garlaicīgi, neinteresanti utt. tieši pretēji..
bet es domāju, kāds ir iemesls tam, ka šīs "konferences" ir tik vāji apmeklētas. kūtrums, bezatbildība, nevēlēšanās iegūt jaunas zināšanas no studentu puses? no mācībspēku puses? varbūt ir vēl kāds iemesls?
un kur tu pati biji…..zināšanas nogalina….
zināšanas nenogalina, zināšanas baro….
a nebiju tāpēc, ka neuzrakstīju. bet rīt txtu nogādāšu, lai tomēr tajā brošūrā, ko izdod varētu tomēr ievietot. tas viens. otrs – pats zini, ka tajā laikā bija lekcija dz/betonā…. klausīties šogad arī negāju, jo visus priekšlasījumus vairāk vai mazāk dzirdēju bakalauru aizstāvot..
jautājums tev pašam.. kāpēc pats nesataisīji? tēma tev bija laba. bail no sekām? vai kā?
publiska dakšiņu mētāšana.
nu slinkajiem referentiem attaisnojuma nav, domājot arī par sevi, protams. brošūrai gan teksts ir.
huligāns izlūks tā kā tāda sirdsapziņa gandrīz…
labi zini, ka man jau nu kā netaktiskam lauku zēnam nav bail no sekām…no tām es eksistēju….varbūt jaauzsāk diskusija ringā…vai personīgi pie virtuves galda starp dzelzbetona aprēķiniem….:)
nu bet txtu sagatavot tak vareeji.. 30min laika prasa…
a taa netaktiskaa lauku zeenam buut – jaatmet, shkjiet… buushana bez seguma /kaut vai nepubliceejot savu darbu/ neguust iistu rezultaatu, ko veleejies/veelies.. a ja buutu publiceejis….
arii netaktiskam lauku zeenam ir jaamaak sevi paraadiit, savaadaak sanaak rupjiibas, huligaanisms, nekorektums bez reaala seguma.. arii lekties ir jaamaak /gudri lekties – gandriiz kaa augstaa maaksla/… padomaa par to…
Jūs paši ticat, ka šitam formālajam pasākumam ir kāda vērtība? Vēlreiz PPP pavadībā nolasīt bakalaura darbiņu? Tur taču nav ne smakas no zinātniskuma/akadēmisma. Bet fakultāte atkal var ķeksīti pievilkt. Programma strādā.
un tomeer… pasaakumam /formaalajam/ tiiri teoreetiski vajadzeetu buut veertiibai, ja: a) buutu nopietna attieksme no studentu b) kaa arii no maaciibspeeku puses pat tikai formaali sagatavojot paarskatu par savu bakalauru – pasaakuma veertiiba augtu, ja uz sho konferenci naaktu arii jaunaakie kursi – vismaz guutu priekshtatu par to, kas tad iisti tiek rakstiits tajaa bakalauraa /vismaz shogad, ja runaa konkreeti par bakalaura darbiem – teemas un teksi bija interesanti ne tikai studentiem; daudzi no shiem darbiem tiek/tiks izmantoti turpmaakajaas studijaas/ protams, ka shiem darbiem truukst zinaatniskuma, bet uzreiz jau nevar dabuut gtavu zinaatnisku peetiijumu. saakuma ir jaabuut arii apcereejumiem par… Lasīt vairāk »
shoreiz piekrītu sweet par oratora maakslas prieksmetu truukumu….bet var piekrist par keksiiti par programmu, kas straadaa…nestraadaa… tikai shai programmai ir divi daliibnieki- tu un apkalpojoshais māciibspeeku personaals…Vārds "apkalpojoshais" buutu iistais vaards, lai raksturotu procesu. bet nevar aizmirst, ka impulsam ir jaanaak arii no tasvas puses un manas..iespeejam ka vairaakkaarteejam impulsam..-darbiibai, ierosmeem, programmu plaanam
…ir tas vaards, kas vareetu raksturot vienu no /atkaartoju – VIENU NO/ muusu – stud. un personaala darbiibas/riiciibas veidiem shajaa konkreetajaa gadiijumaa….
tomeer PROPAGANDA…un aktiiva riiciiba…
Ja kaut cik kvalitatīva būtu katra kursadarba prezentācija, ar nepieciešamo "feedbacku" no pedagogu un kursabiedru puses, tad varētu iztikt arī bez "oratoru mākslas". Šobrīd programmā trūkst DAUDZ būtiskāku lietu. Nē, drīzāk – tās ir deklarētas kā esošas (jo akreditācija faķim taču ir), bet netiek realizētas.
Nav runa par to ko kurš – kuram un ko – kā iegūs…Studentu konferences būtība ir kopā sanākšana! Un nevajag to uztvert tik smagi! Atklāti sakot vēmiens nāk no šīs bezmērķīgās muldēšanas par fakultātes.. "nespēju,nevēlēšanos, nemācēšanu.." – katram dota izvēle – gribi supertruper kvalitatīvas arhitektūras studijas – visa pasaule tavā priekšā – brauc kaut vai uz Japānu! Šitā muldēšana ir bezjāgā. Nevari?Nemāki?Tad nav ko vainot citus, lai arī kāāāādi tie citi nebūtu.
Ilžuk!-tavs darbiņš bija interesanst un Anetes stupa – :)))
protams, protams… katram ir dota izveele – attieciibaa uz studeeshanu Japaanaa, Milaanaa vai veel kaut kur citur… bet taa buutiiba ir beegshana no atbildiibas. ar to es domaaju – arii latvijaa arhitektuuuras skolai ir jaabuut gana kvalitatiivai utt. Un ja ir iespeeja kaut ko mainiit, uzlabot, kas arii buutu jaadara…
🙂 nevem, tad būs klavietūra jāizmet.
nerunā tikai tie, kuriem viss apmierina, vai nav veeleeshanas par to runaat..Apvemties maak visi un par visu, bet to savāk gan vairs nemaak..un negrib…trakaakais ir tas, ka mani neapmierina impulsu un priekšlikumu noraidīshaana, milzu pretestiiba, arii tad, students ir speejiigs piedaavaats alternatīvus risinaajumus programmas ietvaros un arpus taas. ir viegli teikt, ka aarzemees studijas ir kvalitatiivaakaas,/vai esi studeeji, ka vari taa teikt/, bet kaa tad paliek ar pashlepnumu, un kaa paliek ar buushau par kungiem pashu zemee…un ko tev dod studijas japanaa, ja neizproti savas zemes, vietas identitaati…
Man patika elinado komentārs. Ar karoti mutē neviens neko neielies, arī fakultāte ne. Un, jo vairāk paši gribēsiet uzstāties konferencēs un pasākumos kā lektori, jo vairāk gribēsies klausīties, ko saka citi. Un otrādi. Tusēt pie kompja un dvest, ka nekas nenotiek nav liela māksla. Turklāt prakse bez teorijas ir amatniecība. Par galdniekiem mācās citur, ne arhitektūras skolās.
a man liekas, ka elinado neko jaunu nepasaka…pilnīgi neko..Ir viegli ieņemt gruzīna pozu un tam sekojošais txt -prakse..prakse..prakse… .prakse bez teorijas.., ……… un tajā komentārā nav ne smakas par karoti un kaut kādu liešanu….žēl ka elinado negribēja vai nevarēja saprats, ka runa jau nav par to, ka kāds tagad ko darīs manā, tavā vietā….runa ir par varu, kura rokās tā ir un kurš tev piecus gadus skalos /skolos/ tavus prātus … runa ir par nevēlēšanos šo varu zaudēt, par nevēšanos dod iespēju spējīgiem aktīviem studentiem /arī pie komja sēdošiem/ realizēt alternatīvas darba metodes /p.s. slinkums nav metode, bet instruments kas… Lasīt vairāk »
Gribēju izteikt savus novērojumus attiecībā uz apkalpojošā personāla un mācību kvalitāti AF 4.kursa teritoriālplānošanas sakarā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu ir nepieciešama: – Saturiski kvalitatīvas lekcijas par teritoriālplānošanas jautājumiem, kā arī praktiskiem piemēriem – mācībspēku ierašanās uz lekcijām – studentu uzklausīšana un secinājumu izdarīšana par: o mācību procesu kvalitāti, t.sk. studentu darba procesu, gaitu – studentu darba procesa koordinācija – ieteikumi par darba gaitas izmaiņām, lai uzlabotu studentu mācību kvalitāti – mācībspēku izglītošana: o jaunākajā likumdošanā par teritoriālplānošanu, o pedagoģijas metodēm, psiholoģijā, o jaunākajās tehnoloģijās (piem., e-pasta izmantošana) – studentu informēšana par jaunāko likumdošanu, mācību literatūras ieteikšanu – savstarpēja mācībspēku… Lasīt vairāk »
odin…odin….:)
OGOO…. izraadaas, ka kaads tai kjiipenee veel ir pie dziiviibas. Patiikami, patiikami. Sarauj, Siikie))
Ja vajag paliidziibu tiem vecajiem pirdakiem uzruukt, ta tik liekiet maniit. Sen jau gaidam, kad taas apakshas pamodiisies… Aukshas sen jau satureet nevar nevienaa galaa, mekleejiet pa vasaru peec dakshaam, viegla taa ciinja nebuus.