2008.gada 8.februārī LNMM izstāžu zālē Arsenāls durvis vērs laikmetīgās arhitektūras izstāde Process. Kā rodas laba arhitektūra? Tas ir pirmais mēģinājums atklāt arhitekta profesijas radošos aspektus, kā arī dokumentēt 21.gadsimta arhitektūras procesu Latvijā, kurā piedalās gan vietējie, gan ārvalstu arhitekti.
Arhitektūras procesā ir svarīgs domas virziens un idejas attīstība, kad sastopas un pārklājas atšķirīgi viedokļi, ietekmes un subjektīvi koncepti. Process ir esošā nemitīga apšaubīšana, tas ļauj nonākt pie būtiskā. Arhitektūras projekts nekad nebeidz attīstīties, tas var uz brīdi sastingt, iegūstot konkrētu veidolu, lai pēc brīža saruna par to turpinātos, bet ideja attīstītos tālāk.
Būtiska arhitektu darba daļa nekad nepiedzīvo materializēšanos telpā, pavisam neliels skaits uzbūvēto ēku jebkurā ģeogrāfiskā, sociālā vai ekonomiskā situācijā ir arhitektūra ar pievienoto vērtību. Šādā kontekstā arhitekta nodarbošanās ir intriģējošs process gan sabiedrībai, gan pašiem arhitektiem.
Izstādes Process. Kā rodas laba arhitektūra? piecās tematiskajās ekspozīcijās skaidroti apstākļi, kuri veicina labas arhitektūras rašanos, fiksēti notikumi, kas raisījuši diskusijas arhitektu vidē un plašākā sabiedrībā, kā arī formulētas stilistiskas un estētiskas tendences.
PROCESS LATVIJAS ARHITEKTU BIROJOS
Viens no veidiem, kā atklāt arhitektūras tapšanu Latvijā, ir ļaut arhitektiem pašiem par to pastāstīt. Ekspozīcija Arsenāla 1.zālē iepazīstina ar arhitektūras procesu 20 Latvijas arhitektu birojos. Maketi, skices, zīmējumi, fotogrāfijas, datorgrafika, darbs būvlaukumā, sarunas ar klientu, sadarbība ar māksliniekiem ― arhitektu darba daudzveidīgās formas atklāj gan realizētie projekti, gan arī idejas, kas palikušas arhīvos. Vairums izstādīto darbu ir visjaunākie projekti, kuru tapšanas process arhitektu prātus nodarbina pašlaik. Plašākai sabiedrībai tie tiks izrādīti pirmo reizi.
Dalībnieki: AB3D, Arhis, Arhitektonika, Brīnišķīgo projektu birojs, Depo projekts, HUMA, INDIA, J.Pogas birojs, Jaunromāns un Ābele, KUBS, MADE arhitekti, MARK, Modus Mood, MG arhitekti, NRJA, Sarma un Norde, SINTIJA VAIVADE_ARHITEKTE, SZK, Uģis Šēnbergs, arhitekts, Zaigas Gailes birojs
INTERNACIONALIZĀCIJA
Viena no piecām tematiskajām ekspozīcijām izstādē skar būtisku jaunāko laiku arhitektūras aspektu ― internacionalizāciju. Lienes Jākobsones un Mantena Devrīnda (Manten Devriendt) pētījums iepazīstina ar ārvalstu arhitektu biroju darbību Latvijā. Pie projektiem mūsu valstī pašlaik strādā gan pasaulē labi pazīstamu arhitektūras zīmolu radītāji, gan jaunas zvaigznes, gan mazāk zināmi speciālisti. Strādājot kopā ar partneriem Latvijā, piedaloties starptautiskos konkursos un plenēros, viņi ir paplašinājuši vietējā arhitektūras procesa robežas.
Dalībnieki: OMA (Nīderlande), Inside Outside (Nīderlande), Dorell Ghotmeh Tane (Francija), von Gerkan, Marg und Partner (Vācija), 51N4E (Beļģija), Bollinger + Grohmann (Vācija), JKMM (Somija), Diseldorfas un Briseles arhitektūras skolas u.c.
ŠĶŪŅI
Ekspozīcija Šķūņi ir Lindas Krūmiņas pētījums par reģionālu tendenci, kur arhitekta sniegums izpaužas ne vairs kā individuāls darbs, bet kā kolektīva stilistiska iezīme. Tipiskais ēkas apjoms ar divslīpu jumtu arhitektiem mūsdienās ir interesants izpētes un darba objekts, ērta atsauce uz Latvijas lauku un mazpilsētu kontekstu un eksperiments, kā paplašināt pašpietiekamās un vienkāršās formas robežas. Izcila lauku arhitektūra aizraujošās fotogrāfijās.
Dalībnieki: Andris Kronbergs (Arhis), Ervīns Krauklis (Depo projekts), Visvaldis Sarma (Sarma un Norde), Brigita Bula, Andra Šulca
PILSĒTA
Rīgas attīstība ir nerimstošu diskusiju objekts, jo laba arhitektūra var rasties tikai labi organizētā pilsētā. Ekspozīcijā Pilsēta pirmo reizi varēs iepazīties ar 2007.gadā Rīgas Pilsētas arhitekta biroja vadībā izstrādāto Daugavas kreisā krasta koncepciju. Tā tapusi speciālistu grupā, kuru vidū ir gan pilsētplānotāji, gan arhitekti no birojiem Arhis, Sīlis, Zābers un Kļava, Venta Didrihsona arhitektūras studija. Uzmanības centrā ― Daugavas kreisā krasta areāla makets.
KONKURSI
Arhitektūras konkursu prakse ir līdzeklis labas arhitektūras atrašanai un demokrātisks projektēšanas modelis, lai realizētu iespējami labāko ideju. Konkursi par projektēšanas tiesībām ļauj cīnīties plecu pie pleca arhitektūras zvaigznēm un jauniem censoņiem. Tas ir process, kurā idejas kvalitāte tiek novērtēta, neņemot vērā arhitekta vecumu, nacionalitāti, pieredzi vai tās trūkumu. Ekspozīcija Konkursi iepazīstina ar 22 konkursa kārtībā atrastiem projektiem, kurus plānots realizēt tuvākajā laikā. Tās ir gan kultūras un izglītības būves, gan jaunu teritoriju attīstības priekšlikumi, gan laikmetīga arhitektūra Rīgas vēsturiskajā centrā.
Dalībnieki: Arteks, SAALS, INDIA, MADE arhitekti, HUMA, SZK un partneri, J.Pogas birojs, Ivars, Austris un Matīss Mailīši, Giencke & Company (Austrija), Behnisch Architekten (Vācija), franzenkarpova arhitekti, Fletcher Priest Architects (Lielbritānija), Uģis Šēnbergs, arhitekts, Jaunromāns un Ābele, OPEN AD u.c.
***
Izstādes kuratore: Ieva Zībārte
Darba grupa: Pēteris Bajārs, Mantens Devrīnds, Linda Krūmiņa, Liene Jākobsone, Andra Šulca, Vents Vīnbergs
Izstādes dizains: Ieva Zībārte, Linda Krūmiņa, Mantens Devrīnds, Liene Jākobsone + H2E (Ingūna Elere, Holgers Elers, Tatjana Raičiņeca)
Izstādi rīko Arhitektūras veicināšanas fonds
Projektu finansē Arhitektūras veicināšanas fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kolonna, A.C.B., Rīgas Pilsētas arhitekta birojs, Latvijas balzams, Tēatra bāra restorāns un izstādes dalībnieki.
ir vērts aiziet
Jautājiens Orgkomitejai, LV raksturīgā subjektīvisma manierē, atceroties Pārtikas Veterinārais Dienests čakarējumu( nācās pat ar roku aizkrāsot etiķetes uzrakstus) piena produktu ražotnei "Daugava", par tēmu " piena produkti BEZ PIEDEVĀM". Ja mūsu tirgus segmentā būtu kāda līdzīga organizācija, tad tieši tāpat varētu ieklupt skaustā orgkomitejai. Kas ir labā arhitektūra?Vai pārstāvētie ir labās arhitektūras radītāji?Tādā gadījumā kā rodas sliktā arhitektūra? Un kas ir sliktās arhitektūras radītāji? Pēc būtības termins LABS,pats par sevi definē savu pretmetu SLIKTS. Respektīvi ,vai nav mazliet tendenciozi manipulēt ar terminiem labs, slikts utt., tieši tāpat kā termins GAISMA (gaišs, balts utt.) to pat neizsakot definē TUMSU. Respektīvi vai… Lasīt vairāk »
LABS ir privāts vērtējums tāpat kā gaume. Ar objektīviem apskatiem jau nodarbojas citi mēdiji.
nav īstie jautājumi! sorry, bet nav!
Watam: Nemīlēsi sevi citi tevi nemīlēs…
hm … portretintervijas cienīga pjērle, bet ne par tēmu …
dēļ šitādiem WATa txtiem ar katrā žurnālā ieraxta, ka autoru viedoklis ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli un ka mikroviļņu krāsnis nav paredzētas sīko mājdzīvnieku žāvēšanai 🙂
vai ari tad, kad tavos sapnos naks pie tevim ciemos laudis no aplokciema kopmitnem?
WAT nav jau problēmu. Kā saka netaisi vētru ūdensglāzē. Organizē savu grupu. Meklē investoru vai raksti projektu, kuru vērts atbalstīt, un būs vēl grāmata un izstāde -Mūsdienu laikmetīgā arhitektūra- bez labi un slikti. Lai veicas!
Jautājums organizatoriem:
kas ir gaidāmās izstādes iecerētā mērķauditorija? arhitekti? arhitektūras apjūsmotāji? t.s. "inteleģence"? jaunieši, kam jāizvēlas dzīves ceļš un profesija?
Starp citu – ja?!
Un par pašu notikumu… Uzskatu par pozitivu, kā atradas cilvēki, kas uzņemas organizēt un piedalīties šadā rakstura pasakumā. Iešu skatīties uz koleģu slepeno dzīvi un uz profesionālajam tendencēm. Viens tas jau ir tā pasakuma vērts.
nepiekrītu ka gaismas jēdziens definē arī tumsu. tur pat nav ko nepiekrist – tas vienkārši ir nepareizi. jo gaisma/ tumsa atšķirībāno labs/ slikts ir jēdzieni, kas pēc būtības nav viennozīmīgi. piemēram? piemēram, foto. ja par bildi saka, ka švakas gaismas jeb bildējot bijusi slikta gaisma, tad tam nav nekāda sakara ar tumsu – ir TIKAI gaisma – labāka, sliktāka, veiksmīgāka, neveiksmīgāka.
ja WAT būtu iekļuvis šajā grāmatā, tad netiktu celtas iebildes pat, ja tā tiktu nosaukta "Kā rodas ģeniāla arhitektūra"
vai es kļūdos šajā pieņēmumā?
Izlasi sadaļā "Par platformu" : Arhitektūras veicināšanas fonds (AVF) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta arhitektūras un publiskās telpas veidošanas aktivitātes. AVF darbības pamatmērķis ir sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī veicināt diskusiju uzturēšanu profesionālajā vidē un sabiedrībā. AVF darbībai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura, fonda īstenotie pasākumi ir informatīvi, izglītojoši un vērsti uz profesionālo un studējošo auditoriju. Izstādes un grāmatas iniciatīva nāk no Ievas. Viņas aktivitātes ir ārkārtīgi reta un atbalstāma parādība LV pelākajā ikdienā, tā sakrīt ar AVF pamatmērķiem. Viņa arī ir lielākās finansējuma daļas "izsitēja". Tāpēc Fonds visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas palīdzēt nevis cenzēt.… Lasīt vairāk »
neredzu objektīvu pamatu personas W-A-T tērgājumiem – teikums, kas izteikts jautājuma formā – kas ir laba arhitektūra? – taču nesatur nekādu novērtējuma potenciālu!!šajā gadījumā tam ir pat izteikti vaicājoša, meklējoša,tātad, rosinoša, stimulējoša nozīme – tā ir RETORIKA galu galā! tas ir kā aicinājums uz diskusiju, kā labdabīga provokācija – bet tikai diskusijās dzimst patiesība un slīpējas viedokļi nav arī ne mazākās norādes, ka pats izdevums saturētu labas, kur nu vēl – TIKAI labas arhitektūras piemērus, ne pat arī uzņemtos kaut vai sniegt kādu konkrētu atbildi uz uzstādīto jautājumu – "ceļš ir viss, mērķis nav nekas" – citiem vārdiem sakot skumi,… Lasīt vairāk »
Būtu (varbūt) par ko cepties, ja jautājums būtu formulēts "Kā rodas VISA labā arhitektūra", tad tiešām varētu nodomāt, ka tas, kas ir palicis ārpus redzesloka, ir SLIKTS! Varbūt veselīgāk būtu pieņemt, ka, par spīti dažādiem žēlabainiem viedokļiem, labas arhitektūras un labu arhitektu, par laimi, ir vairāk, nekā iespējams izcelt vienas izstādes ietvaros.
Es domāju, ka tas viss ir ceļš uz labu arhitektūru un tikai pēc kāda laika varbūt varēs saprast – vai izvēlētais virziens bija īstais. Izstādes vajag un arī diskusijas vajag. Vajag iespēju savākties un savus projektus nolikt blakus savu kolēģu projektiem.
Arī man liekas, ka laba arhitektūra ir tā , kas nav slikta – nenodara ļaunumu,
par to grāmatas uzstādījumu. izlasīs. sapratīs un gan jau būs labi.
draudzīga satīra par tēmu slikta arhitektūra 🙂
Laikam jau gruti vel ar kautko citu papildinat sho diskusiju. tiesham koloriti, ar pretrunam, parmetumiem, teezem. Ja nebutu tas "labi" varbut tad te nebutu tada diskusija sakusies. Var izlasit daudzus viedoklus, balsis, kuram ir interesants skata virziens uz sho notikumu. No vienas puses, par to ka vards "labs" varbut ari nebija tik loti veiksmigs. Mes jau varam pamanit, ka shi diskusija ir "parkarsusi". (visiem gadas kludas, tas ir ok) No otras puses, ir loti labi, ka notiek shads notikums, kas pievers sabiedribas uzmanibu arhitekturas kvalitatem. Par to liels paldies organizatoriem! (Protams mums atshkirsies viedokli par kvalitatem. Un ari piekritu, ka… Lasīt vairāk »
Jauki, ka prāti mazliet atdzisuši…! Patīkami lasīt pēdējos komentārus. 🙂 Lai saruna neapsīkst!
Interesants likās fakts, ka Dripes kungs izliek izrādīšanai Dziesmu svētku estrādes konkursa projektu. Vai ir notikušas sarunas ar uzvarētājiem, ka tā var tieši apgalvot, ka projekts tiks realizēts? Un pēc tām visām klaigām, ka projekts neatbilst konkursa noteikumiem? Vai tad nebija jāsasauc papildus komisija? Vai tad nediskvalificēja? Nebūtu jau godīgi tā tomēr savus čomus iebīdīt rebē ar negodīgu konkursu. Un tad viss tas teksts par godīgiem konkursiem. Atkal tautas muļķošana.
Dripes kungs šajā izstādē neko neizliek. Projektu atlasi ir veikuši izstādes kuratori, projektu kuratori uzrunāja arī Pilsētas arhitekta biroju, lai ekspozīcijā Pilsēta varētu izrādīt Daugavas kreisā krasta kompozīcijas projektu, ko neviens nekad un nekur vēl nav redzējis. Tematiskā ekspozīcija Konkursi izstādē, tāpat kā izvērstā Pētera Bajāra konkursu prakses kritika grāmatā skaidro apstākļus, kādos konkursi tiek rīkoti Latvijā, norādot gan uz ideālajiem apstākļiem, gan nepilnībām. Grāmatā pozicionētais skats ir kritisks un vērsts uz arhitektu/funkcionāru auditoriju, izstādē esam domājuši arī par ierindas apmeklētāju, kurš projektus, ko tik labi pazīstam no A4D apskatiem, nekad nav redzējis. Ēvalds ir laipni aicināts apmeklēt muzeju, kā… Lasīt vairāk »
Vai kreisais krasts jau nav pārcilāts un atskatīts vai ir atkal jauna 99. vīzja?
Cik labi, ka pastāv šī interaktīvā platforma::
Šķiet dažiem nepieciešama transcendentālā meditācija::
Bet visā visumā – saistoši::
Cik labi, ka pastāv šī interaktīvā platforma::
Šķiet dažiem nepieciešama transcendentālā meditācija::
Bet visā visumā – saistoši::
ir vērts aiziet
Jautājiens Orgkomitejai, LV raksturīgā subjektīvisma manierē, atceroties Pārtikas Veterinārais Dienests čakarējumu( nācās pat ar roku aizkrāsot etiķetes uzrakstus) piena produktu ražotnei "Daugava", par tēmu " piena produkti BEZ PIEDEVĀM". Ja mūsu tirgus segmentā būtu kāda līdzīga organizācija, tad tieši tāpat varētu ieklupt skaustā orgkomitejai. Kas ir labā arhitektūra?Vai pārstāvētie ir labās arhitektūras radītāji?Tādā gadījumā kā rodas sliktā arhitektūra? Un kas ir sliktās arhitektūras radītāji? Pēc būtības termins LABS,pats par sevi definē savu pretmetu SLIKTS. Respektīvi ,vai nav mazliet tendenciozi manipulēt ar terminiem labs, slikts utt., tieši tāpat kā termins GAISMA (gaišs, balts utt.) to pat neizsakot definē TUMSU. Respektīvi vai… Lasīt vairāk »
LABS ir privāts vērtējums tāpat kā gaume. Ar objektīviem apskatiem jau nodarbojas citi mēdiji.
Nākošais uzvedinošie jautājumi: 1. Cik sapratu ,ka jumtorganizācija ir Arhitektūras veicināšanas fonds, un grāmatas izdošanu finansējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds,kā arī akciju sabiedrība Kolonna. Bez kolonnas vai ir kāda privāta struktūra, kurai ir tiesības uz privātu vērtējumumu? 2. Vai komentāra otrā daļa apliecina ,ka Sabiedriskajai Organizācijai AVF un valsts struktūrām RDPAD un VKF ir tiesības būt subjektīvām. Respektīvi dalīt sabiedrību gaišajos-labajos spēkos un pārējos (loģiski ēnas un tumsas spēkos-sliktajos un vienaldzīgajos) ;->. 3. Kuriem mēdijiem ar to jānodarbojas ar Objektīviem apskatiem? Līdz šim AVF caur savu inf.avotu http://www.a4d.lv pauda viedokli par objektivitāti kaut kādu alternatīvu LAS… Lasīt vairāk »
nav īstie jautājumi! sorry, bet nav!
Watam: Nemīlēsi sevi citi tevi nemīlēs…
hm … portretintervijas cienīga pjērle, bet ne par tēmu …
1. Katram ir tiesības uz viedokli un arī atbildība par tā paušanu vai nepaušanu.
2. ārkārtīgi smieklīgs jautājums.
3. Ja jau Tevi neviens vēl nav izbanojis, tad varētu pieņemt, ka a4d.lv tomēr ir objektīvs mēdijs.
Nu ,ja tā tad uz priekšu! 1. Publiski tiek pausts viedoklis, aiz kura nostājas AVF (nemēģināšu iedziļināties struktūrā, bet cik saprotu tomēr pauž PUBLISKU viedokli nevis PERSONISKU), it sevišķi ja tendē pasākums uz aktīvās arh. vides informācijas paudēju. Tā, ka man pašam, iespējams ,Jūsu viedoklis ir nu kā lai to pasaka, bet ja tomēr šis viedoklis izriet no AVF es sāku satraukties. 2. Es nesaprotu smieklīguma iemeslus? Varbūt tuvāk, lai nesanāk kā skolas laika kr.val skolotājas tekstā:"smeh bez pričini priznak duračini". Tas ,kā Jūs un Jūsu kolēgas startējat ar saviem viedokļiem , kur es redzu šādi domā Vents, šādi Ieva,… Lasīt vairāk »
1. Akkungs, WAT, Tu esi jocīgs! Neviena no kultūras finansētājām institūcijām taču nepauž nekādu savu jeb nesavu viedokli, zem kura vienīgi formas pēc būtu parakstīts autora vārds. Viņi atbalsta kultūras daudzveidību. Nu, piem. jaunie mākslinieki, kas provocē masas ar darbiem, kuru radīšanu atbalsta valsts un privātie.. ai, nu vai man Tev tas jāstāsta. 2. Tāda ir atbilde arī uz otro jaut. 3. Vīnberga kungs ir cienīgs vērtēt, kāpēc gan ne. Un objektivitāte paredz, ka Tu vari brīvi izteikties un neviens Tev muti ciet nebāž. Vari sevi parādīt no vislabākās puses bez redaktora cenzūras, tāpat kā jebkurš cits. Nav cepiena un… Lasīt vairāk »
Vēlreiz stāsts nav par IN-OUT , bet par LABS-SLIKTS, ko ietiepīgi Jūs ignorējat.
Labi OK pamāciet mani , kas jādara lai būtu, es pats neko neiefiksēju, neesmu iniciēts. Skaidrs viedoklis, paldies par to pašu.
@[šodien 12:47:03] WAT says:
"Tā, ka man pašam, iespējams ,Jūsu viedoklis ir nu kā lai to pasaka,.."
Tas viedoklis ir grāmatā un izstādē. Un Tev tāds arī ir, neizliecies.
No offense.
dēļ šitādiem WATa txtiem ar katrā žurnālā ieraxta, ka autoru viedoklis ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli un ka mikroviļņu krāsnis nav paredzētas sīko mājdzīvnieku žāvēšanai 🙂
Pēteri, kas traucēja jautājumu uzdot sekojoši Kā top arhitektūra?, Kā top laikmetīgā arhitektūra?(utt, ne tik pompozi labs, slikts utt.). Kāpēc galvenais moto bez Procesa nevarēja būt :" Mūsdienu laikmetīgā arhitektūra?
Un ironiju dārgo Pēteri varēji pietaupīt kādam savam kompadrem, vismaz pirms neesi argumentēti pateicis, kāpēc ir šāds moto formulējums?
"Mēs Tā Gribam" arguments neder?
tāpē, ka ja nosaukums būtu ‘kā top arhitektūra?’, ta iespējams atbilde būtu jāmeklē pie šiem kungiem/dāmām:
http://www.rek…l/4825965.html
Vēl jo projām Pēteri ,nespēju iebraukt Tavā viedoklī. Tavuprāt ir labā arhitektūra ,izstādes definētais loks, un šāda arhitektūra?
Es ceru, ka esi pamatīgi palūkojies savā daiļradē, lai tā droši ņemtu akmeni un mestu, kā izskatās Tu grasies izpausties?
oi, uz baiko filozofiju es nepavilkšos. nav mans lauciņš. man tuvāks bla bla bla style 🙂 par to, ka starp izstādi un ēkas projekts sākot no 300 latiem ir atšķirība, tur lieku galvu ķīlā 🙂 ja vairāk interesē mana personība i daiļrade, ta paldies, ka apjautājies. jūtos apmierināts i naktīs guļu labi. a akmeņus mest, rādiet tik kur i pa ko 🙂 šitā lieta man patīk aber pa to, ka LABAM pretstats SLIKTS – nu i tak arī bietes balva. ir mega konkursu, kur var pliķēt sev uz pleca. i būt vienā konkursā LABAM, bet otrā SLIKTAM ar imo nau… Lasīt vairāk »
vai ari tad, kad tavos sapnos naks pie tevim ciemos laudis no aplokciema kopmitnem?
WAT nav jau problēmu. Kā saka netaisi vētru ūdensglāzē. Organizē savu grupu. Meklē investoru vai raksti projektu, kuru vērts atbalstīt, un būs vēl grāmata un izstāde -Mūsdienu laikmetīgā arhitektūra- bez labi un slikti. Lai veicas!
Jautājums organizatoriem:
kas ir gaidāmās izstādes iecerētā mērķauditorija? arhitekti? arhitektūras apjūsmotāji? t.s. "inteleģence"? jaunieši, kam jāizvēlas dzīves ceļš un profesija?
Starp citu – ja?!
Un par pašu notikumu… Uzskatu par pozitivu, kā atradas cilvēki, kas uzņemas organizēt un piedalīties šadā rakstura pasakumā. Iešu skatīties uz koleģu slepeno dzīvi un uz profesionālajam tendencēm. Viens tas jau ir tā pasakuma vērts.
nepiekrītu ka gaismas jēdziens definē arī tumsu. tur pat nav ko nepiekrist – tas vienkārši ir nepareizi. jo gaisma/ tumsa atšķirībāno labs/ slikts ir jēdzieni, kas pēc būtības nav viennozīmīgi. piemēram? piemēram, foto. ja par bildi saka, ka švakas gaismas jeb bildējot bijusi slikta gaisma, tad tam nav nekāda sakara ar tumsu – ir TIKAI gaisma – labāka, sliktāka, veiksmīgāka, neveiksmīgāka.
tad, protams, jāpiekrīt, ka vārds "laba" tādā tik jūtīgā un čīkstētājsabiedrībai jeb vidējam latvietim paredzetā pasākumā, ir lieks kau tvai dēļ mātes, meitas un kleitas precedenta…
ja WAT būtu iekļuvis šajā grāmatā, tad netiktu celtas iebildes pat, ja tā tiktu nosaukta "Kā rodas ģeniāla arhitektūra"
vai es kļūdos šajā pieņēmumā?
Nu bet mīļ cilvēciņ, protams.Es gan būtu uzmanīgs ar tekstu ģeniāls, ja tāds būtu, bet loģiski ja neesmu iekšā man ir jāpersonificējas ar apgalvojumā definētās labās arhitektūras pretmetu, fonu, vienaldzīgo ,slikto arhitektūru tāpēc kaut kā neomulīgi, ka viena draugu kompānija tā ņem un klasificē.
Par pārējo viedokli skat augstāk.
Izlasi sadaļā "Par platformu" : Arhitektūras veicināšanas fonds (AVF) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta arhitektūras un publiskās telpas veidošanas aktivitātes. AVF darbības pamatmērķis ir sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī veicināt diskusiju uzturēšanu profesionālajā vidē un sabiedrībā. AVF darbībai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura, fonda īstenotie pasākumi ir informatīvi, izglītojoši un vērsti uz profesionālo un studējošo auditoriju. Izstādes un grāmatas iniciatīva nāk no Ievas. Viņas aktivitātes ir ārkārtīgi reta un atbalstāma parādība LV pelākajā ikdienā, tā sakrīt ar AVF pamatmērķiem. Viņa arī ir lielākās finansējuma daļas "izsitēja". Tāpēc Fonds visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas palīdzēt nevis cenzēt.… Lasīt vairāk »
Viss ir skaidrs par statusu un būtību.
Paldies par piedāvājumu, gan jau izmantošu.
Bet tomēr apzīmējums Laba arhitektūra, definē visu spēles laukumu ne tikai labo, un par pārējo pasaka ne to labāko. Varēja jau izvēlēties politkorektāku apzīmējumu. Vismaz no malas varēja kāds ieteikt.
neredzu objektīvu pamatu personas W-A-T tērgājumiem – teikums, kas izteikts jautājuma formā – kas ir laba arhitektūra? – taču nesatur nekādu novērtējuma potenciālu!!šajā gadījumā tam ir pat izteikti vaicājoša, meklējoša,tātad, rosinoša, stimulējoša nozīme – tā ir RETORIKA galu galā! tas ir kā aicinājums uz diskusiju, kā labdabīga provokācija – bet tikai diskusijās dzimst patiesība un slīpējas viedokļi nav arī ne mazākās norādes, ka pats izdevums saturētu labas, kur nu vēl – TIKAI labas arhitektūras piemērus, ne pat arī uzņemtos kaut vai sniegt kādu konkrētu atbildi uz uzstādīto jautājumu – "ceļš ir viss, mērķis nav nekas" – citiem vārdiem sakot skumi,… Lasīt vairāk »
PS. un vēl – domāju, ka jautājums par arhitektūras "labumu" ir prātā katram no arhitektiem viņa darbā un arī katram no Pasūtītājiem viņa cerībās,
un gan tie pirmie, gan otrie klūsībā cer uz to labāko..:)
tāpēc – kur tu esi Arhitektūra?!!Kā rodies? – tāds ir jautājums un par to IR vērts runāt, ir vērts rakstīt un ir vērts jautāt
paldies redkolēģijai, un – lai iesāktais turpinās!
Būtu (varbūt) par ko cepties, ja jautājums būtu formulēts "Kā rodas VISA labā arhitektūra", tad tiešām varētu nodomāt, ka tas, kas ir palicis ārpus redzesloka, ir SLIKTS! Varbūt veselīgāk būtu pieņemt, ka, par spīti dažādiem žēlabainiem viedokļiem, labas arhitektūras un labu arhitektu, par laimi, ir vairāk, nekā iespējams izcelt vienas izstādes ietvaros.
Es domāju, ka tas viss ir ceļš uz labu arhitektūru un tikai pēc kāda laika varbūt varēs saprast – vai izvēlētais virziens bija īstais. Izstādes vajag un arī diskusijas vajag. Vajag iespēju savākties un savus projektus nolikt blakus savu kolēģu projektiem.
Arī man liekas, ka laba arhitektūra ir tā , kas nav slikta – nenodara ļaunumu,
par to grāmatas uzstādījumu. izlasīs. sapratīs un gan jau būs labi.
draudzīga satīra par tēmu slikta arhitektūra 🙂
Laikam jau gruti vel ar kautko citu papildinat sho diskusiju. tiesham koloriti, ar pretrunam, parmetumiem, teezem. Ja nebutu tas "labi" varbut tad te nebutu tada diskusija sakusies. Var izlasit daudzus viedoklus, balsis, kuram ir interesants skata virziens uz sho notikumu. No vienas puses, par to ka vards "labs" varbut ari nebija tik loti veiksmigs. Mes jau varam pamanit, ka shi diskusija ir "parkarsusi". (visiem gadas kludas, tas ir ok) No otras puses, ir loti labi, ka notiek shads notikums, kas pievers sabiedribas uzmanibu arhitekturas kvalitatem. Par to liels paldies organizatoriem! (Protams mums atshkirsies viedokli par kvalitatem. Un ari piekritu, ka… Lasīt vairāk »
Es nezinu kā to panākt, bet man ļoti gribētos lai ar izkārtni LABA arhitektūra netiktu saprastas, atrādītas un izstādītas SMUKAS mājas. Vai beidzot nevarētu izmantot arī tādu kritēriju kā ILGTSPĒJĪBA? Mēs itkā vairamies no šī jēdziena. Kapēc?
nespēja pārvarēt savu juteklisko ķermena pieredzi, t.i, šī neiespējamība (to nav iespējams izdarīt) cilvēkam ir nepietiekama, jo nav iespējams redzēt sevi redzot, dzirdēt sevi sakām kā to dzird un redz otrs, šī nespēja ir valodas, jebkuras izteiksmes -sākumnoteiksme, lai izteiktos. šī nepietiekamība jau arī mudina ikvienu izteikties, lai iedomāti sakārtotu savu pieredzi. Apzīmējot kaut ko valodiski (labs, smuks…) es varu vienīgi mēģināt to apzīmēt pēc iespējas saprotamāk otram, cerībā ka vērtējošais otrs -to uztvers. Bet tiem, kam ir vēlēšanās, lai otrs vien klausītos, nemaz nav iespējas tik uzklausītam. Labs, slikts, ilgs.. vārdi pieprasa savā veidolā vērstību uz kaut ko, atbilstību… Lasīt vairāk »
Šķiet, ka "labai", arhitektūrai ir daudz kritēriju. Jebkurš kvalitāti raksturojošs jēdziens ietver neizbēgamu subjektivitāti. Gluži tāpat, kā ir iespējama ilgtspējīga arhitektūra, kas kādā indivīdā izraisa piem. estētiska riebuma sajūtu. Ikdiena rāda, ka humanoīdu miljardi dzīvo vairākās paralēlās realitātēs un no sugas izdzīvošanas viedokļa tas ir prātīgi. Nekas jēdzīgāks par toleranci šai sakarā cilvēcei prātā ienācis nav.
Es domāju, ka nedrīkstētu projektēt mājokļus citiem cilvēkiem tādi arhitekti, kuriem ir vienaldzīga DABA. Tie, kuriem tā riebjas, lai labāk pagaidām nodarbojas ar sevis izglītošanu. Sarunas turpināšanai iesaku "Principles of Intelligent Urbanism" Wikipedia.
Pareizi, pilnīgi piekrītu. Tikai šeit gan neiet runa par arhitektiem, bet gan kvalitāti raksturojošo jēdzienu [labs/slikts] subjektivitāti, dažādiem uztveres līmeņiem un vienas objektīvas patiesības principiālu neiespējamību. Ceru, ka vismaz pamatu līmenī valodas, vārdu un jēdzienu uztveres un konvencionālās pielietošanas mehānismi arh. a.s. ir zināmi. Piem. – ko nozīmē lieliem burtiem rakstīta "DABA"? Ja ar to domāta dzīvība un visu fiszisko fenomenu kopums, tad pieminētā "vienaldzība" nav iespējama pēc definīcijas. Drīzāk gan jocīgais teikums liek spriest, ka a.s. uztver planētas ekosistēmu kā kaut ko nošķirtu no vienas bioloģiskās sugas inteletkta izpausmēm ieviešot apšaubāmu dihotomiju. Utt, tēma ir plaša un interesanta. Saruna… Lasīt vairāk »
http://www.ted…ks/view/id/197 šī pārdomas būs vietā, runājot par ilgt spējīgu cilvēka darinājumu, kurš pēc būtības un atdarinošās procedūras ir atšķirīgs no dabas procesiem, bet darinājumam tādējādi nav jābūt kaitējošam tiem. Tieši indīvīda pasaulesredzējums jau nosaka darinājuma iespējamību tikt pielietotam ilgāk par paša darinātāja dzīvi, tātad tas ir noderīgs cilvēcei kā paraugs, kurš nevar tikt atdarināts, bet gan tam jākalpo kā jaunrades iespējamībai, ko apliecina šis paraugs. izteiksmīgais franču liberālims šajās pārdomās tēlaini ilustrē jautājumu par toleranci un ģēnija pretenzijām. mans komentārs ir mēģinājums precizēt (ar video-ilustrāciju) sarunas arhitektūras ( iekš sarunām par arhitektūru) dalībnieku paralēlās pasaules piederību, jo saruna, pēc mūsus… Lasīt vairāk »
Jauki, ka prāti mazliet atdzisuši…! Patīkami lasīt pēdējos komentārus. 🙂 Lai saruna neapsīkst!
Interesants likās fakts, ka Dripes kungs izliek izrādīšanai Dziesmu svētku estrādes konkursa projektu. Vai ir notikušas sarunas ar uzvarētājiem, ka tā var tieši apgalvot, ka projekts tiks realizēts? Un pēc tām visām klaigām, ka projekts neatbilst konkursa noteikumiem? Vai tad nebija jāsasauc papildus komisija? Vai tad nediskvalificēja? Nebūtu jau godīgi tā tomēr savus čomus iebīdīt rebē ar negodīgu konkursu. Un tad viss tas teksts par godīgiem konkursiem. Atkal tautas muļķošana.
Dripes kungs šajā izstādē neko neizliek. Projektu atlasi ir veikuši izstādes kuratori, projektu kuratori uzrunāja arī Pilsētas arhitekta biroju, lai ekspozīcijā Pilsēta varētu izrādīt Daugavas kreisā krasta kompozīcijas projektu, ko neviens nekad un nekur vēl nav redzējis. Tematiskā ekspozīcija Konkursi izstādē, tāpat kā izvērstā Pētera Bajāra konkursu prakses kritika grāmatā skaidro apstākļus, kādos konkursi tiek rīkoti Latvijā, norādot gan uz ideālajiem apstākļiem, gan nepilnībām. Grāmatā pozicionētais skats ir kritisks un vērsts uz arhitektu/funkcionāru auditoriju, izstādē esam domājuši arī par ierindas apmeklētāju, kurš projektus, ko tik labi pazīstam no A4D apskatiem, nekad nav redzējis. Ēvalds ir laipni aicināts apmeklēt muzeju, kā… Lasīt vairāk »
Vai kreisais krasts jau nav pārcilāts un atskatīts vai ir atkal jauna 99. vīzja?