Igauņu arhitekti — ar domām par valsti

To, ka valstiski domā un rīkojas arhitekti ne tikai ASV, bet arī Igaunijā, apliecina konference, kas 27.aprīlī notiks Tallinā, Kumu muzejā. Konferenci Valsts — mūsu mājas rīko Igaunijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Arhitektūras centru un Kultūras ministriju.

Konferences uzstādījums

Liekas, ka Igaunija izdzīvo vēstures beigas. Atjaunojot Igaunijas neatkarību, mēs sasniedzām savu pirmo lielo mērķi. Pēc tam mēs vēlējāmies nostiprināt savus sasniegumus, pievienojoties Eiropas Savienībai un NATO. Un atkal mēs to veiksmīgi paveicām. Samazinoties ārējo draudu līmenim, mums radusies iespēja pilnībā koncentrēties uz mūsu pašu labklājības celšanu.

Heldur Meerits *, Väikesed ja suured, 2009

Nesenā Igaunijas būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības buma laikā Igaunijā atklājušās daudzas problēmas, kas vēl nav atrisinātas. Piemēram, tas, ka plānošanas un būvniecības nozares atrodas dažādu ministriju pārziņā, raisot konfliktu starp dažādām vērtībām un dažādām pieejām telpas koncepcijai. Arhitektūras jomu regulē vairāk nekā 60 likumu, taču tie nav savstarpēji saskaņoti. Daudzām pašvaldībām trūkst iespējas iekļaut lēmumu pieņemšanas procesā arhitektūras kompetenci. Igaunijai kopumā trūkst vispārēja pārskata, kā arī nākotnes redzējuma. Jau pēc gada, 2010.gadā novecojis būs Igaunijas telpiskais plānojums. Kompānijas, kas sacenšas par telpu un resursiem un darbojas šaurajā būvniecības nozarē, savu darbību nebalsta uz ilgtermiņa mērķi radīt labvēlīgu, patīkamu un ērtu dzīvojamo vidi Igaunijā.

Šobrīd ir īstais laiks, lai apzinātos un pārvarētu šķietami nepārvaramās nesaskaņas starp indivīdu idejām un sabiedrības vajadzībām, starp tirgus pieprasījumu un cilvēku vajadzībām. Nozares, kas saistītas ar būvniecību, veido 25% no IKP. 70% Igaunijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 90% laika pavada iekštelpās. Ēkas ir pastāvīga vides sastāvdaļa. Ir laiks nopietni sākt interesēties par arhitektūras politiku, lai piešķirtu vairāk kultūras mūsu videi.

Konferences organizatoru vēstījums

Igaunijai nepieciešama koordinējoša institūcija, kas fokusētos uz arhitektūras politikas ieviešanu un atgādinātu būvniecības nozarei par tās atbildību dzīvojamās vides radīšanā.

Galvenais mērķis, radot šādu institūciju, būtu veicināt vienotas un ilgtspējīgas vides veidošanu un aizsargāt mūs no telpiskā piesārņojuma. Institūcijas īpašie uzdevumi ietvers arī valsts aģentūru konsultēšanu plānošanas un arhitektūras jomā, dalību telpiskajā plānošanā gan valsts, gan vietējā līmenī, plānošanas un arhitektūras informācijas vākšanu, atbilstošu informēšanas aktivitāšu rīkošanu un arhitektūras kvalitātes veicināšanu.

Jau tuvā nākotnē būvniecības un plānošanas likumdošanai jābūt apkpotai būvniecības kodeksā, kam būtu jāatrisina esošā dīvainā situācija, kad būvniecības nozare ir sadalīta starp dažādām ministrijām, varas institūcijām un likumiem. Tas ir vienīgais veids, kā paaugstināt profesionālo kompetenci valsts, reģionālajā un pašvaldības līmenī un uzlabot iespēju nodrošināt Igauniju ar daudz vienotāku augstas kvalitātes dzīvojamo vidi, kas cilvēkiem rosinātu vēlmi dzīvot Igaunijā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Kra

…bet arī uzņēmēji, juristi un politiķi. Kādu konferenci varētu rīkot, piemēram, Grūtups, Rāvis, Šķēle utt.? Vai Igaunijā ir šādas personas; kāda ir viņu ietekme uz valsti? Vai tur arī raksta, ka valstij vajadzīgs jauns Konstantīns Petss?

Vai Latvijas vienīgā ideja ir izvilkt dzīvību līdz nākošajam aizdevumam? Vai ir vēl kādas?

Kādas idejas ir Latvijas arhitektiem? Vai viņi ir spējīgi strādāt tikai "ar pasūtītāja programmu"?

XXX

EMO?

Kra

…bet arī uzņēmēji, juristi un politiķi. Kādu konferenci varētu rīkot, piemēram, Grūtups, Rāvis, Šķēle utt.? Vai Igaunijā ir šādas personas; kāda ir viņu ietekme uz valsti? Vai tur arī raksta, ka valstij vajadzīgs jauns Konstantīns Petss?

Vai Latvijas vienīgā ideja ir izvilkt dzīvību līdz nākošajam aizdevumam? Vai ir vēl kādas?

Kādas idejas ir Latvijas arhitektiem? Vai viņi ir spējīgi strādāt tikai "ar pasūtītāja programmu"?

Renārs Putniņš

Neskatoties ,ka Igauņi ir lieli blefotāji (jamo pieeja ir dot TIKAI labas ziņas, pat ja tās ir tikai nodomu un dziļas varbūtības līmenī atšķirībā no LV, kur dominē jo sliktāka info, jo plašāk izskan), visu cieņu. Viedokli par blefu var viegli pārbaudīt ieejot jeņķiju mājaslapā https://www.ci…world-factbook/, kā smejies izrādīsies ,ka eksporta importa bilance uz vienas sejas ēstiņiem ir sūdīgāka nekā LV, parādos(uz vienas nodokļus maksājošas personas) jamie ir vēl dziļākos nekā LV ar visiem nedabūtajiem 7.5 mljrd EUR, principā tikai leišīem šie divi būtiskie cipari ir labāki, tikai tāpat jamie pŗāto par SVF ņemamajiem 5 mljrd. EUR . Neba velti… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Kur pozitīvā ziņa?

Varbūt Spīdolas "mainīšanu uz augšu" sāc ar to, ka saņemies un nebojā latviešu valodu ar šaušalīgo interneta slengvārdiņu "jamie". neesmu dr.Ina, bet kaitina gan. Citādi jau nacionāla pašrefleksija ir visnotaļ atbalstāma.

Renārs Putniņš

Drīkst taču arī mazliet savu pašizpausmi "satjūnēt" ? Beigu , beigās tas ir tikai komentārs no indivīda, nevis literatūras darinājums, ja rakstītu publisku rakstu esi mierīgs viss būtu "čikeniekā" ar lit.val.. Viena labā ziņā jau bija augšā, nav tā proporcija starp LV un EE, LT tik graujoša, kā labpatīkas to LV publiskajām mutēm izpaust, vienkārši jāzin nianses, kā Valstij iespējams ir draņķīgāk, it sevišķi ideologiskajā virzienā -integritāte utt., bet katram indivīdam un līdz pat klanam atsevišķi ir OK (skat. makro ekonomiskos datus tai pašā CIA). Otra labā ziņa pagaidām sava valstiskuma noturēšanai neesam iedarbinājuši savus iekšējos resursus, tikai ārējie apstākļi… Lasīt vairāk »

XXX

EMO?

10
0
Lūdzu, komentējietx