Gada skate — šogad vērienīgāka

Vēl tikai nedēļu — līdz 18. martam var pieteikt darbus Latvijas
arhitektūras Gada skatei, kas šogad ir iecerēta manāmi vērienīgāka, nekā
iepriekšējos gados. Pasākuma svinīgā
kulminācija — gada balvu pasniegšana plānota 17. maija vakarā, taču dienu, kas
solās kļūt par arhitektūras svētkiem, ievadīs seminārs-konference, kurā ar lekcijām
uzstāsies starptautiskās žūrijas locekļi. Papildināts ar ieskatu vēsturē

Īsa vēsture un
galvenie pavērsieni

Kā zināms, Arhitektu savienības rīkotā Latvijas arhitektūras Gada skate šogad notiek 18. reizi
un šai laika posmā ir ievērojami pilnveidojusies un attīstījusies. Pirmajā skatē 1995. gadā tika
vērtēti nevis konkrētajā gadā tapušie darbi, bet arhitektūra, kas bija tapusi
laikā kopš valstiskās neatkarības atgūšanas un vērtējumam tika iesniegti tikai
17 pieteikumi.  

Turpmākajos gados, pieaugot Latvijas ekonomikai, skatēs piedalījās arvien vairāk darbu un, sākot
ar 2000. gadu, žūrija no iesniegtajiem darbiem veica atlasi, labākos izvirzot uz uz otro kārtu. Tā, piemēram, 2005. gadā no vairāk kā simts darbiem
tika atlasīti 64 un tā bija reize, kad notika visplašākā izstāde. Kopš 2002. gada
skates Lielā balva bija mākslinieka Aivara Vīlipsona veidotais Bronzas ananāss,
bet kopš 2007. gada skates atsevišķo nomināciju uzvarētājiem tika piešķirtas Ananāsa
šķēles. Savukārt kopš 2009. gada skates, saskaroties ar grūtībām, ko reizēm
radīja striktais dalījums kategorijās un iedvesmojoties no līdzīga Lietuvas pasākuma, kategorijas jeb
nominācijas tika atceltas, vērtējot visus kopā. Tam gan ir savi plusi, bet arī mīnusi, — piemēram, šobrīd
pie balvām gandrīz neiespējami ir tikt kādiem interjera arhitektūras darbiem vai
(vēl neīstenotiem vai konceptuāliem) projektiem, kā arī restaurāciju darbiem, kas iepriekš ik gadus tika atzīmēti atseviškās nominācijās.

Kopš 2004. gada skates par neatņemamu tradīciju ir kļuvis
gala vērtējuma uzticēšana starptautiskajai žūrijai. Tajā ikreiz ir pa vienam
Lietuvas un Igaunijas arhitektam vai arhitektūras vērtētājam, un parasti vēl
divi no kādām citām Eiropas valstīm. Pēc Jura Pogas statistikas, gada balvas ārzemju
žūrijā līdz šim darbojušies eksperti no
15 Eiropas valstīm.

Jāpiemin arī ar skates publicitāti saistītie pavērsieni un
būtiskākie mirkļi. Iespējams, visplašāko atpazīstamu savulaik guva 2002., 2003.,
2004. gada skates, kad Ieva Zībārte strādāja tolaik ļoti ietekmīgajā laikrakstā
Diena un pēc viņas iniciatīvas gada balvai
izvirzītās ēkas un projekti tika atspoguļoti avīzē mēneša garumā pirms gala
ceremonijas, tādejādi nodrošinot ievērojamu publicitāti visai arhitektūras
nozarei. Par visvērienīgāko tiek atzīts 2005. gada skates pasākums (2006. gada pavasarī),
ko pavadīja lekcijas Arhitektu namā, plaša publicitātes kampaņa, arī
kinohronika, bet gala ceremonija notika Rīgas arēnā. Kopš 2007. gada skates sastāvdaļa un paliekoša liecība ir arī katalogs. Savukārt kopš 2008. gada pieteikumi skatei
notiek tiešsaistē, tāpēc kopš tā laika visi darbi ir skatāmi LAS
mājaslapā. No publicitātes viedokļa nozīmīga bijusi arī iespēja balsot par (2009. un 2010. gada) skates  darbiem populārākajā ziņu portālā Delfi.

Jāatzīmē, ka visus skates rīkošanas darbus arvien veica LAS
sekretariāts un kopš
2002. gada, desmit gadu garumā, līdz pat iepriekšējam gadam, skates galvenā
organizatore un atbildīgā sekretāre ir
bijusi Velta Holcmane, kurai lielā mērā pateicoties skate kļuvusi par tādu notikumu, kādu to
pazīstam šodien.

Vairāk par skates vēsturi — Jura Pogas rakstā

Šogad

Šogad skates organizēšanu uzņēmusies komanda, kurā
iesaistījušies arī pasākumu rīkošanas profesionāļi, domājot gan par saturisko
pusi, gan respektablu sponsoru atbalsta piesaistīšanu. 

Ir vērts pieminēt, ka jau sākumā organizatoru sarunas skāra
arī tādus vairāk simboliskus jautājumus, kā, piemēram, par pasākuma nosaukumu —
vai palikt pie gada skates, vai tomēr labskanīgāks būtu — gada balva. Vēl
diskutablāks par pašu nosaukumu noteikti var šķist tajā  ietvertais gada skaitlis — pasākums, kas no
gada pirmajiem mēnešiem ir pārbīdījies teju uz gada vidu, arvien tiek datēts ar
iepriekšējo gadu, — nu, mulsina taču tas, ka šī gada maijā notiekošā būs 2012.,
nevis 2013. gada skate. Tāpēc arī iedziļinoties skates vēsturē un skatoties uz
gada skaitļiem, allaž ir jāsaprot, ka pati skate kā process un pasākums ir
notikusi nākošajā gadā, nevis tajā, kas minēts nosaukumā un logotipā. Tomēr
galu galā, šīs lietas drīzāk ir LAS padomes kompetencē, kurai tad var tikai
rekomendēt par to turpmāk apdomāt. Tāpat kā arī jautājumu par to, vai kā balvu
arī turpmāk vajadzētu saglabāt bronzas ananāsu.

Taču daudz vairāk rīkotāju starpā tiek domāts par to, kā
gada skati padarīt gan skaļāku un redzamāku, gan par to, lai tā būtu arī
nozīmīgs ieguldījums Latvijas arhitektūras kultūras attīstībā. Piemēram, ja
pēdējos gados par normu jau kļuvis tas, ka ārzemju žūrija savu vērtējumu par
apbalvotajiem darbiem izklāsta rakstiskā veidā, tad šogad iecerēts, ka arī
nacionālajai žūrija (ko šoreiz veido deviņi arhitektūras un saistīto jomu
atzīti un pamanāmi profesionāļi) vajadzētu rīkoties līdzvērtīgi, pamatojot savu
izvēli rakstiski, jo šādi teksti ir sava veida pienesums visai arhitektu
sabiedrībai.

Ja plašāka sabiedrība par arhitektūras gada skati un
labākajiem darbiem ierasti tika informēta tikai pēdējā nedēļā vai pat tikai pēc
notikuma, tad šogad iecerēts sākt kampaņu laicīgāk, piemēram, rīkojot preses
konferenci jau aprīļa sākumā — pēc tam, kad nacionālā žūrija būs atlasījusi
darbus finālam, tādejādi caur medijiem uzrunājot sabiedrību un pievēršot
uzmanību ikgadējai norisei un arhitektūras sfērai vispār. Plānots, ka tam
varētu sekot sabiedrību uzrunājoša diskusija sadarbībā ar kādu no kultūras
medijiem, skarot gan šī gada darbus, gan runājot par to, kas vispār ir laba
arhitektūra un kā tā tiek vērtēta.

Savukārt 17. maijs ir plānots kā lielāki arhitektūras
svētki, kad Mākslas akadēmijas jaunajā ēkā norisināsies gaidītā balvu
pasniegšanas ceremonija, taču dienu ievadīs konference jeb seminārs, kurā ar
priekšlasījumiem uzstāsies starptautiskās žūrijas locekļi. Kā īpašais viesis
šajā pasākumā ar lekciju tiek gaidīts Jakobs fan Reiss (Jacob van Rijs) no
ievērojamā nīderlandiešu biroja MVRDV, kurš gan nedarbosies žūrijā. Tomēr
dalību žūrijā šobrīd jau ir apstiprinājuši vieni no atzītākajiem Lietuvas un
Igaunijas arhitektiem.

Intrigai pie visa minētā, vēl var piebilst, ka galvenā
godalga šogad ietver ne vien bronzas ananāsu, bet vēl arī kādu citu vērtīgu
balvu.

Vēl vairāk pasākuma vērtību, protams, var celt tieši skatei
pieteiktie darbi — gan to daudzums, gan kvalitāte, tāpēc Arhitektu savienība un
skates rīkotāji vēlreiz aicina līdz 18. martam pieteikt pēdējo divu gadu laikā
tapušo arhitektūru.

Iespēja pieteikt darbus gada skatei LAS vietnē

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x