No 6.—8.jūnijam Andrejsalas attīstītāji — Jaunrīgas attīstības uzņēmums rīkoja arhitektu plenēru, kura mērķis bija apzināt un modelēt kultūrvēsturiskā objekta — vecā graudu elevatora ēkas — attīstības iespējas.
Arhitektu uzdevums bija radīt telpiski atraktīvus plānojuma variantus, izvēlētajai ēkas funkcijai piemērotus priekšlikumus, tās integrēšanai pašreizējā un jaunveidojamā Andrejsalas vidē, kā arī piedāvāt Daugavas krastmalas rakstura un promenādes risinājumus.
Plenērā piedalījās seši arhitektu biroji — NRJA, Nams, Forma, Didrihsons arhitekti, Arhitektes Lienes Griezītes studija un Mark. Pirmajā plenēra dienā dalībnieki iepazinās ar organizatoru viedokli par kultūrvēsturiskās ēkas iespējamo lomu un nozīmi nākotnes plānos, kā arī Andrejsalas kopējām attīstības iecerēm. Otrā diena tika pavadīta, aktīvi strādājot brīvi izvēlētā darba vietā — dažu biroju pārstāvji palika JAU telpās, citi izvēlējās ierasto darba vidi — savus birojus. Pielāgojoties arhitektu darbam, sestdien pārstāvji no JAU apmeklēja arhitektu birojus, lai sniegtu katrai ievirzei nepieciešamo papildinformāciju un diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar plenēra uzdevumu. Trešajā plenēra dienā pēc darbu prezentēšanas dalībniekiem tika dota iespēja piedalīties diskusijā un vērtēt citu dalībnieku darbus.
«Svarīgi bija arhitektus ieinteresēt un motivēt, nevis ierobežot, un to mēs centāmies izdarīt, uzdodot dalībniekiem jautājumu: kādu jūs nākotnē redzat šo ēku? Attieksme pret uzstādījumu bija gana atšķirīga — daži biroji piedāvāja komerciālus risinājumus ciešā saiknē ar realitāti, citi piegāja darbam konceptuāli, taču ikvienā uzmetumā bija jaušams atšķirīgs skatījums, viedoklis par ēku un tās iekļaušanos vidē,» stāsta plenēra organizatori, JAU plānošanas nodaļas arhitekti Madara Orupe un Aigars Kušķis.
Iepazīstoties ar arhitektu darbu plenēra otrajā dienā, nostiprinājās organizatoru komandas pārliecība, ka visai atšķirīgo darba ieviržu dēļ nebūs iespējams noteikt vienu absolūto uzvarētāju. Darba procesā redzētais un dalībnieku prezentācijas ļāva vecā graudu elevatora ēkas pārveides projektu skices iedalīt trijās grupās pēc autoru pieejas uzdevuma risinājumam un rekonstruējamā objekta nākotnes vīzijas iezīmēm, kā arī ideju argumentācijas un ekonomiskās dzīvotspējas pamatojuma:
- konceptuālas oriģinālbūves kategorija (oriģināls skatījums, ideja) — Arhitektu birojs Nams, Lienes Griezītes studija
- kultūras un izklaides būve (objekta attīstība, piemērojot tā īpatnējo struktūru kultūras, izklaides un sociālas ievirzes funkcijām) — Mark, NRJA
- komercbūve (objekta pārveidošana, lai tajā nodrošinātu daudzveidīgu un ekonomiski prognozējamu funkciju kopumu) — Didrihsons arhitekti, Arhitektūras birojs Forma.
«Plenērā tapušās skices ir tikai pats sākums, nevis gatavi darbi, no kuriem varam paņemt vienu vislabāko un uzreiz sākt realizēt, tāds nebija arī plenēra mērķis.» norāda M. Orupe. «Ņemot vērā piedāvāto ideju daudzveidību, turpmākajā darbā varētu tikt veidoti un apspriesti vairāki šī objekta attīstības un rekonstrukcijas varianti, lai rezultātā izvēlētos ēkas raksturam, iespējām un vietas kopējai attīstībai piemērotāko,» piebilst A. Kušķis.
Projekta skiču spektrs patiešām ir plašs — arhitekti saskatījuši iespējas bijušajā graudu elevatorā iekārtot restorānus, viesnīcu, birojus, dzīvokļus, zāli teātra izrādēm un koncertiem. «Funkciju pielaikošana ir notikusi, esam saņēmuši vērtīgas idejas un viedokļus, kurus izmantosim savā turpmākajā darbībā,» secina plenēra organizatori.
Par veiksmīgāko darbu, konceptuālo oriģinālbūvju kategorijā — arhitektu biroja Nams piedāvātais risinājums, par labākā kultūras un izklaides objekta meta autoru tika atzīts Arhitektu birojs Mark, savukārt komercbūvju kategorijā tika atzīts Didrihsons arhitekti radītais darbs.
