Diskusija par LAS Gada skati

Latvijas Arhitektu savienība aicina uz diskusiju 2.jūnijā plkst.17.00 Arhitektu namā, lai meklētu labāko variantu turpmākajai Gada skates organizēšanas kārtībai.

Latvijas Arhitektu savienības Gada skates laureāti apzināti, ikgadējais darbs padarīts. Arhitektu namā publikai atvērta izstāde. Diskusijas kuluāros jau rimušās. Tomēr jautājums paliek atklāts — vai tradīciju apbalvot labākos turpināt un kā turpināt? Vai izstrādātais vērtēšanas modelis ir novecojis un nepieciešami uzlabojumi?

Sarunu par LAS Gada skatēm iesāks LAS Padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs, priekšsēdētāja vietnieks Andis Sīlis, LAS Valdes priekšsēdētājs Edgars Treimanis, žūrijas komisijas loceklis Vents Vīnbergs, A4D redaktore Evelīna Ozola, Jauno arhitektu apvienības pārstāvis Renārs Putniņš.

Aicināti visi, kuriem ir priekšlikumi Gada skates nolikuma uzlabošanai un kuri vēlas aktivizēt arhitektūras popularizēšanu sabiedrībā.

 

 

Dalīties ar ierakstu:

100
Pievienot komentāru

avatar
10000
28 Komentāru pavedieni
72 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
4 Komentāru autori
Renārs PutniņšAndis SīlisKUgisIngurds LazdiņšRenārs Putniņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
ausma skujiņa
Guest
ausma skujiņa

Uzskatu, ka pirms konkursa žūrijai jāformulē vērtēšanas KRITĒRIJI. Tiem savukārt jāatbilst skates organizētāju POLITIKAI. Nedrīkstētu prēmēt objektus, kas neatbilst enerģijas taupīšanas prasībām un šī brīža skatījumam uz ILGTSPĒJĪBU.

Vents
Guest
Vents

katrs kritēriju formulējums, politika, taupīšana, ilgtspēja utml atņem spēju vienkārši baudīt.

a.s.
Guest
a.s.

Baudas mēdz būt dažādas…Katram savs…Tas nav objektīvs kritērijs.

Vents
Guest
Vents

vienīgais "objektīvais kritērijs", kas man nāk prātā, ir būvvaldes skaņojums. visi pārējie katram savi subjektīvie

turpinu taujāt a.s.
Guest
turpinu taujāt a.s.

Vai Jūs bijāt žūrijā? Vai tiešām vadījāties tikai pēc "vienkārši baudīt"?

Vents
Guest
Vents

man "vienkārši baudīt" nav Tikai, bet es pataupīšos nakamās otrdienas diskusijai. Atnāksiet?

zane karpova
Guest
zane karpova

Jāsaka atklāti, ka Eiropā un ASV, uz projektiem, kas nav ‘sustainable’ nopietni neskatās. Piekrītu, ka LAS ir jāformulē attieksme un principi, ar vienkāršu baudīšanu vairs šodien nepietiek, ir jābūt kaut kādai nebūt inteliģencei. Latvijā par ‘sustainability’ tik pat kā netiek runāts, tai pat laikā Eiropā un ASV tā ir aktuāla lieta un jau ļoti sen.

Jāpiebilst, ka pasākumam gribētos lielāku publicitāti tieši sabiedrībai – patērētajiem. Kā arī, ja ir starptautiska žūrija, tad būtu pieklājīgi pasākumu novadīt 2 valodās – arī angļu, jo savādāk žurētājiem ir garlaicīgi un tā muļķīgi kaut kā sanāk, ka viņi maliņā knibina nagus un žāvājās.

hmm
Guest
hmm

manuprāt līdzšenējā praksē objektu izvērtēšanā par maz ir skarts jautājums par arhitektūras ILGSPĒJĪBU- šī prasība ir cieši saistīta ar ekonomisko pusi-gan par optimālu ilgspējīgu materiālu pielietojumu, gan par ilgspējību optimālās ekspluatācijas izmaksās, gan arī ilgspējīgu arhiteltoniskās kvalitātes saglabāšanu- pēdējais faktors nav pat iespējams bez pirmajiem faktoriem

ausma skujiņa
Guest
ausma skujiņa

Uzskatu, ka pirms konkursa žūrijai jāformulē vērtēšanas KRITĒRIJI. Tiem savukārt jāatbilst skates organizētāju POLITIKAI. Nedrīkstētu prēmēt objektus, kas neatbilst enerģijas taupīšanas prasībām un šī brīža skatījumam uz ILGTSPĒJĪBU.

Vents
Guest
Vents

katrs kritēriju formulējums, politika, taupīšana, ilgtspēja utml atņem spēju vienkārši baudīt.

a.s.
Guest
a.s.

Baudas mēdz būt dažādas…Katram savs…Tas nav objektīvs kritērijs.

Vents
Guest
Vents

vienīgais "objektīvais kritērijs", kas man nāk prātā, ir būvvaldes skaņojums. visi pārējie katram savi subjektīvie

turpinu taujāt a.s.
Guest
turpinu taujāt a.s.

Vai Jūs bijāt žūrijā? Vai tiešām vadījāties tikai pēc "vienkārši baudīt"?

Vents
Guest
Vents

man "vienkārši baudīt" nav Tikai, bet es pataupīšos nakamās otrdienas diskusijai. Atnāksiet?

zane karpova
Guest
zane karpova

Jāsaka atklāti, ka Eiropā un ASV, uz projektiem, kas nav ‘sustainable’ nopietni neskatās. Piekrītu, ka LAS ir jāformulē attieksme un principi, ar vienkāršu baudīšanu vairs šodien nepietiek, ir jābūt kaut kādai nebūt inteliģencei. Latvijā par ‘sustainability’ tik pat kā netiek runāts, tai pat laikā Eiropā un ASV tā ir aktuāla lieta un jau ļoti sen.

Jāpiebilst, ka pasākumam gribētos lielāku publicitāti tieši sabiedrībai – patērētajiem. Kā arī, ja ir starptautiska žūrija, tad būtu pieklājīgi pasākumu novadīt 2 valodās – arī angļu, jo savādāk žurētājiem ir garlaicīgi un tā muļķīgi kaut kā sanāk, ka viņi maliņā knibina nagus un žāvājās.

hmm
Guest
hmm

manuprāt līdzšenējā praksē objektu izvērtēšanā par maz ir skarts jautājums par arhitektūras ILGSPĒJĪBU- šī prasība ir cieši saistīta ar ekonomisko pusi-gan par optimālu ilgspējīgu materiālu pielietojumu, gan par ilgspējību optimālās ekspluatācijas izmaksās, gan arī ilgspējīgu arhiteltoniskās kvalitātes saglabāšanu- pēdējais faktors nav pat iespējams bez pirmajiem faktoriem

Edgars S.
Guest
Edgars S.

Labākajiem darbiem ir jābūt ne vien kā aizvadītā gada labi padarīta darba lieciniekiem, bet arī kā priekšzīmei, no kura var gūt mācību nākotnē. Citādi sanāk tikai tāda virspusīga uz pagātni (arhitektūras balva kā ordenis vai piemiņas balva par pagājušā gada nopelniem) vai labākajā gadījumā uz šodienu vērsta attieksme, kas balstīta uz mirkļa emocijām (baudas gūšanu vai kā tamlīdzīgi). No šāda viedokļa ietvert ilgtspējīgas attīstības aspektus vērtēšanas kritērijos būtu tikai loģiski, akcentējot arhitekta šodienas darba ieguldījumu nākotnes vides kvalitātes (ne tikai vizuālās) uzlabošanā.

Un vispār, tas pat ir "modīgi" 🙂

hmm
Guest
hmm

tiesi ta!

Edgars S.
Guest
Edgars S.

Labākajiem darbiem ir jābūt ne vien kā aizvadītā gada labi padarīta darba lieciniekiem, bet arī kā priekšzīmei, no kura var gūt mācību nākotnē. Citādi sanāk tikai tāda virspusīga uz pagātni (arhitektūras balva kā ordenis vai piemiņas balva par pagājušā gada nopelniem) vai labākajā gadījumā uz šodienu vērsta attieksme, kas balstīta uz mirkļa emocijām (baudas gūšanu vai kā tamlīdzīgi). No šāda viedokļa ietvert ilgtspējīgas attīstības aspektus vērtēšanas kritērijos būtu tikai loģiski, akcentējot arhitekta šodienas darba ieguldījumu nākotnes vides kvalitātes (ne tikai vizuālās) uzlabošanā.

Un vispār, tas pat ir "modīgi" 🙂

hmm
Guest
hmm

tiesi ta!

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Ausmas texts ir mega radikāls.. "Nedrīkstētu prēmēt objektus, kas neatbilst enerģijas taupīšanas prasībām un šī brīža skatījumam uz ILGTSPĒJĪBU" – tad jau 99% vēsturiskās arhitektūras mantojuma paliktu ārpus skates… gribat vai nē, tomēr pastāv arī viedoklis, ka "ilgtspējīga" celtne vēl nenozīmē arhitektūras klātbūtni.. [ja par arhitektūru uzskatām to māksliniecisko komponenti, kas reizēm mēdz būt diezgan iracionāla].

Labāk sakiet ko domājat par izskanējušo ideju atzīmēt vairākus izdevušos projektus vienā kategorijā gadījumā vs pieturēties pie tradīcijas dot garantētu balvu visās nominācijās?

Ausma
Guest
Ausma

Ko Tu saproti ar "vēsturisko arhitektūras mantojumu"? Kārtīga pagājušā gadsimta lauku un arī pilsētas māja var tikt piemērota šiem kritērijiem bez īpašās pārveidošanas. Es domāju – VAJADZĪGA IZVĒRSTA DISKUSIJA PAR ŠIEM JAUTĀJUMIEM!

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Nu, piemēra pēc kaut vai slavenus arhtūrisma objektus – baznicas, pilis, teātrus + kādu greznāku Jūrmalas villu.. pasaule ir pilna ar dažādu ambīciju virzītiem projektiem, tieši tie ir kļuvuši par sava laikmeta arhitektūras "energoneefektīvajiem" pārstāvjiem.

Ausma
Guest
Ausma

Nu un tad? Tas neko nepierāda! Lai ir šie pieminekļi! Katram laikam savi.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Tu jau saki, ka nākotnē tādus "nedrīkst prēmēt". – ja tā, tad mēs apzināti izslēdzam iespēju atzīmēt būves, kas, Betska vārdiem izsakoties, ir "kaut kas vairāk par celtnēm", t.i – ģeniālu, bet iespējams, ka iracionālu un ne pārāk energoefektīvu + ilgtspējīgu arhitektūru..

Vents
Guest
Vents

tur, zemāk komentāros, bija links uz wikipēdijas šķirkli par sustainability. Ilustrācijai tur bija pievienots anonīms augstceltnes paralelskaldnis ar parakstu – pirmā pa īstam zaļā ēka (vai kaut kā tā).

Neizskatās, ka tur arhitekts vispār blakus būtu stāvējis, un ka tur būtu risināts kaut kas vairāk par inženiertehniskiem uzdevumiem. Varbūt, ka ar dažādām grafiskām shēmām un aprakstiem var pierādīt šīs ēkas ilgtspēju, bet nez vai pat Ausmai Skujiņai celtos roka balsot par to kā par labu arhitektūru.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Parastais stāsts par jēdziena "arhitektūra" pārāk paplašinātu lietošanu. Celtnes ir celtnes, tām piemīt vairāki tehniski parametri – noturība, lietderīgo m2 attiecība pret kopējiem un šajos laikos tiešām aktuālā energoefektivitāte visplašākajā šī jēdziena nozīmē utt. Man šķiet, ka Latvijas būvinženieri varētu piešķirt gada balvu šajā nominācijā un nevajadzētu to jaukt ar arhitektūras gada skati. LAS vērtē tos gadījumus, kad kāds no arhitektiem ir ģenerējis ģeniālu celtnei pievienoto vērtību – piem uzbūvējis fenomenālu ūberenergoefektīvu izstrādājumu, kas ir arī mākslinieciski augstvērtīgs un īpašs, nevis "tikai" viduvēji ilgtspējīgs.

Vents
Guest
Vents

lūk. Arhitektūras gada balvai, manuprāt, blakusuzdevums ir pamatot arhitekta "misiju" kopumā, pierādot, ka telpa nav tikai utilitāra – ka tikai arhitektam ir pa spēkam piešķirt tai gan intelektuāla, gan jutekliska pārdzīvojuma iespēju. Ilgtspēju nodrošinošs funkcijas, inženierrisinājumu un materiālu lietojums vai pat "virsmu mākslinieciska apstrāde" ir tikai atsevišķi instrumenti, kas katrs atsevišķi neskan.

(bāc, vienmēr mazliet jasmaida par paša augsto stilu)

Roze
Guest
Roze

Precīzi!

A.
Guest
A.

Vai tiešām Tu domā, ka kāds no šoreiz prēmētiem objektiem ir ģeniāls un tikai tādēļ, ka neatbilst "ilgtspējības" kanoniem?

cits atbildetajs
Guest
cits atbildetajs

vai tad kāds objekts šoreiz atbilda "ilgtspējības" kanoniem?

palika labs un bez prēmijas?

vai tik nav tā, ka, ja taisīsim ilgtspējības konkursu, tad pieteikto objektu daudzums būs uz pirkstiem skaitāms, ja maz vispār ko skaitīt būs?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Atbilde to A. – no kuras vietas manā textā var izsecināt tādas muļķības?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

LAS gada balvas laikā ievēroju, ka viens no šeit komentējošajiem "zaļajiem" lietoja ne pārāk jaunu plastmasas Nokia – tas noteikti nav ražots saskaņā ar ilgtspējības baušļiem [sen jau ir nopērkami eco-friendly modeļi] , pārvietoties ar lidmašīnām un autobusiem arī nav lāga, ja tā stingrāk ņem – nekas no tā ko ikdienā lietojam nav īsti nekaitīgs.. Varbūt, atbalstot Ausmu, pirms prēmēt arhitektu darbus, jāpieprasa viņu personīgā "pēdas" deklarācija? – jo nav jau smuki prasīt no citiem to, ko pats īsti neesi izpildījis..

i
Guest
i

Ne pa tēmai, taču arī pieticība var būt ilgtspējības pamatā. Piemēram veca Nokia ilgstoša lietošana noteikti ir "zaļāka" nekā jaunu iegāde ik pēc 2 gadiem.

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Mēgināšu definēt ,kas ir ilgspējība ,pēc būtības manā prātā. Manuprāt tā ir pēc iespējas minimālāka ekologiskā un ekonomiskā pēda videi , un budžetam gan radot risinājumu( vienalga kurā līmenī sākot no geopolitiskas plānošanas beidzot ar karotes vai tranzistora mikroshēmas dizainam) gan ekspluatējot. Nekas ne no kā nerodas vecais labais Ņūtona likums. Tas ka kāds pārmaksā,iegulda utt. par ilgspējīgāku risinājumu versus konvencionālu, nozīmē ka starpība ir kaut kur jādabon, starpības radīšana arī liek savu pēdu pie pārējām. Ja šī pēda neapmaksājas ātrāk kā 15-20gadu (parādiet lūdzu jebkuru moderno tehnologiju vai būvi,kas spēj intensīvi stradāt bez kapitālā remonta ilgāk par noradīto termiņu)… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Mēs te, Latvijā, dzīvojam patriarhālā sabiedrībā, tāpēc viss augstāk RP rakstītais ir pilnīga patiesība īpaši mums. Rietumu pasaulē tauta (asākie prāti) jau kādu laiku ir nopietni aizdomājusies, kas notiks, kad nafta beigsies, tāpēc arī šī "aizraušanās" ar green un sustainability. Un ir gatavi (spiesti?) par to maksāt. Latvijā nav ne īstas sapratnes (ne radītāju, ne patērētāju lokā), ne spiediena, ne sociālā pasūtījuma (atgriežoties pie Tiesu nama konkursa – nevienā prēmētajā darbā nemanīju pat ne vēsmiņu uz kautkādām ilgtspējībām, kaut pieļauju, ka slikti skatījos; toties vienā otrā neatzīmētajā, šādi tādi iedīgļi manījās). Tāpat, kā pasaulē par ķīmijbrīvu un dabisku pārtiku jāmaksā… Lasīt vairāk »

xxx
Guest
xxx

Tās visas ir tikai nevajadzīgi garas atrunas bez īstas tēmas izpratnes.

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

O, jā, noteikti Tu ir gudrs, es ir stulbs un nav ko muti man te virināt ( man gan izskatās Tu ir tipisks LV pilsonis ar autoritatīvā režīma nospiedumu zemapziņā). Kādu tēmu es nesapratu? To ko LV tradicionāli no 90 gadiem maluši .konteksts (visos mērogos, no valsts ,pilsētas, līdz mājai detaļai), vietējie tradicionālie resursi, pietāte pret vēsturiskajām vērtībām, prasības pret cilvēka komforta līmeni, veselību (gan fizisko gan psihologisko), dazādu"piesārņõjumu" samazināšana( nezin kapēc mums kopš 80 gadiem tik stipra zaļo kustība)? To ka neesam izveidojuši šādus klasifikātorus? To ka katrā valstī un pat reižumis valsts daļā ir pilnīgi savādāki apstākļi ,… Lasīt vairāk »

zane karpova
Guest
zane karpova

kolēģi, nav jēgas diskusijām, ja nav izpratne, lūdzu palasieties kas ir ilglaicīgas arhitektūras jēdziens un kā tas tiek lietots Eiropā un ASV arhitektūrā un pānošanā. papētiet LEED vai BREEAM un citas vērtēšanas sistēmas. vēsturiskajam mantojumam nav ne vainas, ja lietas pareizi saorganizē, tas var būt ‘sustainable’ un daudz vairāk par jaunu ēku būvniecību. neiet runa par energoefektivitāti…

Vents
Guest
Vents

man patīk formulējums "vispār par labu arhitektūru", jo subjektīvi (tā varbūt ir aizvēsturiska domāšana, vienalga) šķiet, visi šie nākotnē vērstie ilgtspējas risinājumi ir augsti attīstīta robotika pret dvēseles kustību , ko izraisa arhitektūra kā stāsts un mākslasdarbs. Tāpat kā (vulgarizējot) – cilvēks nav tikai miesa, kuru var uzturēt mūžam jaunu ar kādām nākotnes ķirurģiskām un gēnu inženieriskām metodēm.

Ausma
Guest
Ausma

Mani pārsteidz šī Tava nezināšana! Varbūt tā ir tikai izlikšanās? ILGTSPĒJĪBA jau arī ir – LABA ARHITEKTŪRA AR VIDES KONTEKSTU UN LABU EFEKTU AR MINIMĀLIEM LĪDZEKĻIEM…Viss ir taisni tā – kā Tu raksti un nekas nav jāatliek uz 5 gadiem!

google
Guest
google
zane karpova
Guest
zane karpova

atvainojos – arhitektūrā un plānošanā

zane karpova
Guest
zane karpova

kolēģi, nav jēgas diskusijām, ja nav izpratne, lūdzu palasieties kas ir ilglaicīgas arhitektūras jēdziens un kā tas tiek lietots Eiropā un ASV arhitektūrā un pānošanā. papētiet LEED vai BREEAM un citas vērtēšanas sistēmas. vēsturiskajam mantojumam nav ne vainas, ja lietas pareizi saorganizē, tas var būt ‘sustainable’ un daudz vairāk par jaunu ēku būvniecību. neiet runa par energoefektivitāti…

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

lūdzu, kādu linku uz LEED un BREEM !! arī ilgtspējas vispārpieņemto definīciju būtu vērtīgi nopubliskot tad nebūs kolēģiem galva jālauza eksistenciālajā filozofijā 😉 mans priekšlikums par skati būtu: Jāņem ir vērā, ka LV vēl nav tajā līmenī, kur EU un USA patreiz. citeim vārdiem sakot – mēs pagaidām varētu vēl kādus gadus 5us piešķirt balvas arī vispār par labu arhitektūru (lasam arhitektūras definīciju:), par vides kontekstu, par labu efektu ar minimāliem līdzekļiem un tamlīdzīgi. par ilgtspēju, protams, ir jārunā paralēli – varētu pat būt atsevišķa nominācija jau no nākamā gada – par "zaļajiem " risinājumiem – tas būtu laikmeta garā.… Lasīt vairāk »

Vents
Guest
Vents

man patīk formulējums "vispār par labu arhitektūru", jo subjektīvi (tā varbūt ir aizvēsturiska domāšana, vienalga) šķiet, visi šie nākotnē vērstie ilgtspējas risinājumi ir augsti attīstīta robotika pret dvēseles kustību , ko izraisa arhitektūra kā stāsts un mākslasdarbs. Tāpat kā (vulgarizējot) – cilvēks nav tikai miesa, kuru var uzturēt mūžam jaunu ar kādām nākotnes ķirurģiskām un gēnu inženieriskām metodēm.

Ausma
Guest
Ausma

Mani pārsteidz šī Tava nezināšana! Varbūt tā ir tikai izlikšanās? ILGTSPĒJĪBA jau arī ir – LABA ARHITEKTŪRA AR VIDES KONTEKSTU UN LABU EFEKTU AR MINIMĀLIEM LĪDZEKĻIEM…Viss ir taisni tā – kā Tu raksti un nekas nav jāatliek uz 5 gadiem!

google
Guest
google
zane karpova
Guest
zane karpova

atvainojos – arhitektūrā un plānošanā

hmm
Guest
hmm

panesās te par ilgtspējību saruna, kāpēc?

vai līdz šim žūrija ilgtspējību tiešām nav ņēmusi vērā vērtējotot projektus?

vai bez godalgām palikuši veiksmīgi, ilgtspējības principus iemiesojoši projekti?

u
Guest
u

moš ILGTspējības baiļu faktors

hmm
Guest
hmm

panesās te par ilgtspējību saruna, kāpēc?

vai līdz šim žūrija ilgtspējību tiešām nav ņēmusi vērā vērtējotot projektus?

vai bez godalgām palikuši veiksmīgi, ilgtspējības principus iemiesojoši projekti?

u
Guest
u

moš ILGTspējības baiļu faktors

Ausma
Guest
Ausma

Man patika šādi raksti no iterneta:

1. CANONS OF SUSTAINABLE ARCHITECTURE and URBANISM;

2. USING THE THEORY OF LANDSCAPE ECOLOGY TO FULFILL

SUSTAINABLE DEVELOPMENT OF CHONGQING’S RIVERSIDE

LANDSCAPE JANGLING;

Statūts
Guest
Statūts

Vajadzētu noskaidrot, ko īsti skatē taisās vērtēt. Vai tā ir objektu atlase pēc teritoriālā principa – viss, kas uzbūvēts LR (arī ārvalstu biroju veikums).

Vai tie ir LAS biedru, vai LR pilsoņu arhitektūras sasniegumi, kas varētu uztapt arī citā valstī.

Ausma
Guest
Ausma

Man patika šādi raksti no iterneta:

1. CANONS OF SUSTAINABLE ARCHITECTURE and URBANISM;

2. USING THE THEORY OF LANDSCAPE ECOLOGY TO FULFILL

SUSTAINABLE DEVELOPMENT OF CHONGQING’S RIVERSIDE

LANDSCAPE JANGLING;

Statūts
Guest
Statūts

Vajadzētu noskaidrot, ko īsti skatē taisās vērtēt. Vai tā ir objektu atlase pēc teritoriālā principa – viss, kas uzbūvēts LR (arī ārvalstu biroju veikums).

Vai tie ir LAS biedru, vai LR pilsoņu arhitektūras sasniegumi, kas varētu uztapt arī citā valstī.

KUgis
Guest
kUgis

Nu kā var nesaprast?! Tā ir, nū, nu mūsējā taču, saproti!? : ))) Kas attiecas uz- 1) TUSIŅU. Jauki, ka tas ir. Ir iemesls sanākt kopā, saskaitīt(ies), samērīt(ies), parunāt(ies), aprunāt(ies) un tā visādi, lielākoties- pašiem sev, godājami izrādīties un izskatīties. Šajā ziņā gluži piemērota varētu būt festivāla shēma: žūrija atlasa puslīdz pieņemamus objektus t. sauc. 1. kārtai, kuri kaut kā atspoguļo tautsaimniecības nozarē gadā sasniegto. Vai- (bietes gadījumā), ne- vai garām- sasniegto. Tālāk- notiek līksmi satraucoša izloze, kāds dabū ķirbi, kāds cits- pa ķirbi. Neviens nav dusmīgs, neviens necepas, viens otram greizi virsū neskatās un visi draudzīgi ēd torti. Ir… Lasīt vairāk »

Aigars Lauzis
Guest
Aigars Lauzis

Neviens civilizētā pasaulē neprasa braukt ar zirgu, lai sauktos ilgtspējīgs. Ir liela atšķirība vai brauc ar ekonomisku dzinēju vai vecu n litru amerikāņu ‘tačku’. Runa ir par balansu. Šodien mēs patērējam 3 reizes vairāk resursu nekā planēta zeme spēj saražot. Cilvēki vienkārši prāto kā izlīdzināt postošo disbalansu. Un ekoloģija / vide ir tikai viens no 3 ilgtspējības stūrakmeņiem. Iesaku palasīt 10 ilgtspējīgas attīstības ‘baušļus’:

http://www.one…org/index.html

losangelos
Guest
losangelos

"ilgtspējība" un "attīstība" ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

Aigars Lauzis
Guest
Aigars Lauzis

Neviens civilizētā pasaulē neprasa braukt ar zirgu, lai sauktos ilgtspējīgs. Ir liela atšķirība vai brauc ar ekonomisku dzinēju vai vecu n litru amerikāņu ‘tačku’. Runa ir par balansu. Šodien mēs patērējam 3 reizes vairāk resursu nekā planēta zeme spēj saražot. Cilvēki vienkārši prāto kā izlīdzināt postošo disbalansu. Un ekoloģija / vide ir tikai viens no 3 ilgtspējības stūrakmeņiem. Iesaku palasīt 10 ilgtspējīgas attīstības ‘baušļus’:

http://www.one…org/index.html

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Paša ievietotajā linkā 3 bauslis par populārā transporta kaitīgumu arī runā. Sākam rīkoties rādot personīgo piemēru – Aigar izslēdziet no savas transportkartes lidmašīnas, citādi jūs atbalstat disbalansa palielināšanos! Kas tur ko prātot, vajag rīkoties! Citādi tāda divkosība sanāk..

losangelos
Guest
losangelos

"ilgtspējība" un "attīstība" ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

ausma
Guest
ausma

ENVIRONMENTAL POLICY & INTELLIGENT APPROACH TO ENERGY, SUSTAINABILITY, ARCHITECTURE & DEVELOPMENT Our sustainable design approach embraces the latest advances in engineering and environmental technology which are intelligent, relevant and use less energy in processing the materials involved, which means appreciating historical models as well. We also include, as standard practice since our inception, the intelligent and long-term economic exploitation of the resources of topography, vegetation, solar, wind and water energy. From our first project in France in 1976 to the present we have maintained a commitment to sustainable values. Environmental objectives need to be established clearly with a client in… Lasīt vairāk »

Kra
Guest
Kra

No šādas bildes patiesībā vēl neko daudz nevar secināt. Lielākā daļa augstākminēto kritēriju šinī ēkā varētu arī būt izpildīti, un tā pamanāmi neatšķirtos.

ausma
Guest
ausma

Tas vienkārši nav iespējams!

ausma
Guest
ausma

ENVIRONMENTAL POLICY & INTELLIGENT APPROACH TO ENERGY, SUSTAINABILITY, ARCHITECTURE & DEVELOPMENT Our sustainable design approach embraces the latest advances in engineering and environmental technology which are intelligent, relevant and use less energy in processing the materials involved, which means appreciating historical models as well. We also include, as standard practice since our inception, the intelligent and long-term economic exploitation of the resources of topography, vegetation, solar, wind and water energy. From our first project in France in 1976 to the present we have maintained a commitment to sustainable values. Environmental objectives need to be established clearly with a client in… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Ausma – skat bildi, ko darīsim, ja šitāds nonāks gada skatē? – vairākumam kritēriju neatbilst..

Kra
Guest
Kra

No šādas bildes patiesībā vēl neko daudz nevar secināt. Lielākā daļa augstākminēto kritēriju šinī ēkā varētu arī būt izpildīti, un tā pamanāmi neatšķirtos.

ausma
Guest
ausma

Tas vienkārši nav iespējams!

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

LEED sistēma noteikti ir progresīvāka, jo aptver daudz plašāku ietekmes un attiecību loku (Tavā citātā tikai uz "zaļo" aspektu salikts),bet arī tā ir diezgan pastīva un orientēta uz sistēmas sertifikāta izsniedzēju ( sertifikācija un blakusprocesi,nav par velti….) un no oponentu puses ( arī no tā saucamo "zaļo" nometnes) tiek devēta par kārtējo fīču komercarhitektūras izpausmē, ja mēs runājam par kārtējiem "frameworkiem" projektētājam, nevis globalajām lietām.

Viss jau it kā skaisti, tikai kurš par to maksā? ( par starpību) Par to ka VISUR maksā , vismaz tur kur tām lietām pievērš plašū uzmanību, ceru nav jāsniedz pieradījumi. Kur to starpību izcels?

about
Guest
about

Lūdzu pārtulkojiet, jo visos sīkumos nesaprotu.

Kra
Guest
Kra

Gluži vai simbolisks komentārs.

about
Guest
about

Lūdzu pārtulkojiet, jo visos sīkumos nesaprotu.

Kra
Guest
Kra

Gluži vai simbolisks komentārs.

da
Guest
da

Kad tāds ienāks, tad runāsim.

da
Guest
da

Kad tāds ienāks, tad runāsim.