Dienas konkurss jaunajiem mājokļu projektiem

Laikraksta Diena tematiskā sadaļa Mājoklis sadarbībā ar Nordea banku un Nekustamo īpašumu attīstītāju asociāciju pirms nepilna mēneša uzsāka jauno mājokļu projektu konkursu Māja. Vide. Cilvēks. Portāls A4D atbalsta Mājokļa iniciatīvu, uzskatot, ka konkursa mērķi ir būtiski Latvijas arhitektūras attīstībai.

Konkursā paredzētas 11 kārtas. Turpmāk katra mēneša pēdējā Mājoklī tiks izvēlēti mēneša uzvarētāji četrās nominācijās. Pirmās kārtas uzvarētāji tika publicēti vakardienas, 28.marta Mājoklī. Konkursa fināls un labāko projektu paziņošana iecerēta 2008.gada janvāri. Tā kā konkursā izvirzītie mērķi — sabiedrības, ne tikai pircēju, interešu aizstāvība, izglītots patērētājs, humāni domājošs attīstītājs un konteksta arhitektūra ir ļoti tuvi arī A4D uzstādījumiem, tad portāls uzskata par nepieciešamu iespējami atbalstīt Dienas organizēto konkursu. Iecerēts regulāri publicēt pārskatu par ikmēneša uzvarētājiem. Tāpat A4D aicina arhitektus konkursam iesniegt savus mājokļu projektus.

Solvita Smiļģe

Mājokļa redaktore:

Jaunas dzīvokļu un rindu mājas, savrupmāju ciemati Latvijā tiek būvēti jau pēdējos 5—6 gadus. Līdz šim salīdzinoši nelielais projektu skaits, vispārējais dzīvokļu trūkums un lielais pieprasījums attīstītājiem ļāvis domāt, ka veiksmīgs projekts nozīmē ik gadus divkāršojušās pārdošanas cenas un acumirklī iztirgotus, vēl uz papīra esošus kvadrātmetrus.

Šāgada logo — konkurence

Pircēji jaunos mājokļus līdz šim grāba kā krāsainos liķierus 90.gadu sākumā — visus pēc kārtas. Tirgū bija ienācis jauns produkts, un cilvēki bez pieredzes, kā to lietot, metās vilnī. Taču mūsu, Dienas Mājokļa veidotāju un ekspertu, pieredze ļauj domāt, ka nupat šis laiks ir beidzies. Mēs prognozējam, ka 2007.gadu, spriežot pēc pieteikto projektu skaita, attīstītāju un iedzīvotāju iegūtās pieredzes, beidzot iekrāsos vārds KONKURENCE.

Attīstītāji būs spiesti rēķināties, ka labs mājoklis nozīmē kvalitatīvu arhitektūru un celtniecību, attīstītu infrastruktūru un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, nevis uzkundzēšanos tai. Pirmais solis šai virzienā jau sperts — Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācija (NĪPAA) patlaban veido jauno mājokļu klasifikatoru.

Konkursa mērķis

Patlaban jauno projektu nozarē ir vairāki konkursi — būvnieki rīko savu, būvinženieri savu, katalogs Jaunie projekti savu — uz pircēju pieprasījumu orientētu konkursu.

Mēs, Mājokļa veidotāji, jau vairākus gadus jaunos projektus analizējam, nevis domājot, kā pēc iespējas ātrāk apmierināt piedāvājumu/pieprasījumu, bet gan par sakārtotu vidi, jauno māju iedzīvotāju labsajūtu un blakus esošo māju iemītnieku (ne)ērtībām. Eksperti arī centušies uzrādīt iespējamās problēmas, ko attīstītāji veikli deleģējuši nākamo dzīvokļu īpašniekiem.

Sabiedrības, ne tikai pircēju, interešu aizstāvība, izglītots patērētājs, humāni domājošs attīstītājs un konteksta arhitektūra — šie ir četri mērķi, ko vēlamies ar šo konkursu veicināt.

Ko vērtēsim?

Sākot 2007.gadu, lūdzu Mājokļa ekspertiem norādīt svarīgākās šogad darāmās lietas. Katrs uzsvēra ko savu, taču vienā jautājumā saņēmu pārsteidzoši līdzīgas atbildes — mūsu lielākā problēma ir deformēta pilsētvide. Projektējot jaunos mājokļus, pārāk maz uzmanības tiek veltīts telpai, kas sākas aiz dzīvokļa loga un mājas ārdurvīm.

Pirmkārt, pati dzīvojamā māja un dzīvoklis tajā nevar tikt atzīts par labu, ja gaismas par maz, ja logi pavērti pret autostāvvietu vai skaļu ielu ar piesārņotu gaisu, ja tuvumā nav skolas, pastaigu un atpūtas vietu utt.

Otrkārt, līdz šim pat tie attīstītāji, kurus varam uzskatīt par vides respektētājiem, savas uzpleču pogas spodrināja uz vēsturiskā materiāla fona — vēsturiska apbūve, jau agrāk izveidots parks. Kur ir šodienas dārzi un attīstītāju ieguldītā nauda publiskajā telpā?

Tādēļ mēs, vērtējot projektus, nemērīsim, cik ātri ir lifti un ekskluzīvi apdares materiāli. Mēs vērtēsim — kā jaunās ēkas ietekmē pilsētvidi un cilvēku labsajūtu. Gan to, kas dzīvo jaunajos projektos, gan pārējo ielas un kvartāla iedzīvotāju. Vai jaunuzceltās mājas rajonam/kvartālam pievieno vērtību vai degradē to?

PROJEKTU VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1. Konteksts ar apkārtējo rajonu / kvartālu / ielu

Arhitektoniskā / interjera stila tīrība Vai projekts iekļaujas apkārtējā ainavā, infrastruktūrā, apbūvē? Vai traucē tai? Vai piedod papildus vērtību?

2. Dzīvokļu un mājas plānojums

Kādā veidā tiek risināta ēkas un dzīvokļu funkcionalitāte?
• Insolācija.
• Projekta pieejamība ģimenēm ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem / ierobežojumiem.
• Automašīnu novietošanas attālums līdz dzīvoklim, ērtības (t.sk. pazemes stāvvieta)
• Citi faktori, kas raksturo šo kritēriju

3. Atrašanās vieta un vide

• Pakalpojumi pašā projektā — frizētava, kafejnīca, bērnistaba.
• Pievedceļu esamība un to ērtums.
• Mājas pagalma labiekārtojums (atpūtas zonas, bērnu rotaļu, laukumi, apzaļumošana, mākslas objekti)

4. Sociālā infrastruktūra

• Attālums līdz sabiedriskajam transportam.
• Sadzīves pakalpojumu un pārtikas veikalu pieejamība (attālums).
• Bērnu dārzu, skolu, medicīnas iestāžu pieejamība (attālums)

NOMINĀCIJAS

1. Labākā dzīvokļu māja

Vērtēsim dažādās celtniecības stadijās esošās daudzdzīvokļu un mazdzīvokļu ēkas

2. Labākais rindu / dvīņu / savrupmāju ciematu projekts

Vērtēsim dažādās celtniecības stadijās esošos ciematus, dvīņu un rindu māju projektus

3. Labākais projekta pieteikums

Vērtēsim projektus «uz papīra» — tos, kas tirgū tiks pieteikti, bet kuru būvniecība nominācijas brīdī vēl nebūs uzsākta

4. Labākais attīstītājs

Eksperti nereti mācījuši — nepērciet tirgū tikko debitējuša attīstītāja pirmo un otro projektu! Tikai pie trešā projekta varat cerēt, ka attīstītājs tajā būs labojis pirmo divu projektu kļūdas. Tāpēc šajā nominācijā mēs vērtēsim, kā attīstītājs mācījies pats no savām kļūdām un kā veidojis savu reputāciju.
Šajā nominācijā savus pieteikumus aicinām sūtīt arī tos Mājokļa lasītājus, kas jau dzīvo kādā no jaunajiem projektiem. Pieteikumā pamatojiet, kāpēc tieši šis projekts jums šķiet labs un jūsuprāt būtu pelnījis iekļūt labāko mājokļu sarakstā.

KONKURSA ŽŪRIJA

Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs
Uldis Lukševics, arhitekts, biroja F.L.Tadao & Lukševics vadītājs
Pēteris Bajārs, arhitekts, biroja India vadītājs
Andrejs Ģelzis, arhitekts, Brīnišķīgo projektu biroja vadītājs
Ausma Skujiņa, arhitekte  

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
8 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
mart.

lūk vienīgais reālais sabiedrības izglītošanas pasākums, salīdzinot ar ko aptauja par arhitektūras neveiksmēm līdzinās samazgu apmaisīšanai spainī, priecājoties par to kas tur peld- sorry bet vismaz tā tas tiek pasniegts.. manuprāt kritikas jēga ir kritizējamā objekta patērētāja izglītošana- iespēja paskatīties uz objektu no citas puses, visu cieņu Mājokļa rubrikām!

EKOLOGS

kur tad pie vērtēšanas paliek tāda svarīga lieta kā videi draudzīga ēka – videi draudzīgu materiālu lietošana, pareiza novietnes labiekārtošana, attiecīgo tehnologiju izmantošana? uz šito vajadzētu spiest. šis būtu jāpopularizē. savadāk par vidi un arhitektūru runāt nevar.

Santa

Beidzot interesants projekts, kuram sekojot līdzi – cilvēkam – patērētājam vismaz tiks profesionāli argumentēti viedokļi par projektiem nevis tikai mūžīgais PR bullshit, kas parasti pavada visus vienu par otru lieliskākos "ekskluzīvos" projektus.

mart.

lūk vienīgais reālais sabiedrības izglītošanas pasākums, salīdzinot ar ko aptauja par arhitektūras neveiksmēm līdzinās samazgu apmaisīšanai spainī, priecājoties par to kas tur peld- sorry bet vismaz tā tas tiek pasniegts.. manuprāt kritikas jēga ir kritizējamā objekta patērētāja izglītošana- iespēja paskatīties uz objektu no citas puses, visu cieņu Mājokļa rubrikām!

EKOLOGS

kur tad pie vērtēšanas paliek tāda svarīga lieta kā videi draudzīga ēka – videi draudzīgu materiālu lietošana, pareiza novietnes labiekārtošana, attiecīgo tehnologiju izmantošana? uz šito vajadzētu spiest. šis būtu jāpopularizē. savadāk par vidi un arhitektūru runāt nevar.

Santa

Beidzot interesants projekts, kuram sekojot līdzi – cilvēkam – patērētājam vismaz tiks profesionāli argumentēti viedokļi par projektiem nevis tikai mūžīgais PR bullshit, kas parasti pavada visus vienu par otru lieliskākos "ekskluzīvos" projektus.

Ingurds Lazdiņš

domājot par šo pasākumu, neatstāj sajūta, ka ir ievērojama līdzība ar situāciju nekustamo īpašumu tirgū vispār – abi ir vienlīdz forsēti, visas darbības notiek nekavējoties un uzreiz nedomāju, ka apbūves attīstības projekti būtu jāvērtē steigā un uz papīra ir neskaitāmas nianses, kuras tiešām veiksmīgu projekta realizāciju var nošķirt no neglābjamas izgāšanās, vai arī nē, un tās NAV lietas, ko varētu un vajadzētu vērtēt ieceres stadijā – kaut kā nenopietni sanāk vai tas ātras slavas un publicitātes kārotājiem patīk vai nē, projekti būtu nopietni izvērtējami vienīgi PĒC to nodošanas expluatācijā – ‘kad pirmā zāle jau sadīgusi un pirmie sniegi aizšķūrēti’ –… Lasīt vairāk »

8
0
Lūdzu, komentējietx