Četri jautājumi partijām par arhitektūru

Izmantojot priekšvēlēšanu situāciju, lai pievērstu uzmanību ne tikai sev, bet arī visai arhitektūras nozarei un arhitektus interesējošiem jautājumiem, kā arī līdzsvarotas attīstības tēmai, Sarma & Norde Arhitekti nākuši klajā ar Četriem jautājumiem partijām par arhitektūru. Var tikai vēlēties, lai šis PR un vienlaikus arī sociālās atbildības žests (apsteidzot LAS) mudinātu kandidātus ne vien dot kādus nepiepildāmus solījumus, bet patiešām rosinātu diskutēt un lemt par svarīgiem attīstības jautājumiem, kas skar arī arhitektūras nozari. Atbildes

4 jautājumi partijām par arhitektūru

Labdien, Partija!

Esam iepazinušies ar Jūsu sagatavotajiem un publiskajā telpā pieejamiem programmatiskajiem dokumentiem, kas vēsta par mūsu valsts nākotni. Mēs negrasāmies publiski nākt klajā ar izvērtējumu, ciktāl šīs nostādnes atbilst realitātei, nedz arī — cik ticami tās īstenojamas noliktajos termiņos, tomēr ir atsevišķas mūs interesējošas pozīcijas, kurās Jūsu attieksme nav skaidri izklāstīta vai vispār netiek pausta.

Arhitektūra ir kaut kas vairāk nekā celtnes, un arī attieksme pret to iedibina daudz plašāku domas telpu. Mūsuprāt, atbildes uz jautājumiem par arhitektūru ir nesaraujami cieši saistītas ar jautājumiem par estētiku, ētiku, ekonomiku, ekoloģiju, tātad jomām, kas iezīmē (šajā gadījumā arī politisko partiju) noteiktu cilvēka vērtību skalu un kompetenci. Tieši tāpēc — lai gūtu priekšstatu par to, kas valsts līmenī un pirmām kārtām — vai vispār — plānots un paredzēts arhitektūras nozarē, lūdzam Jūs atbildēt uz 4 jautājumiem:

1. Ko Jūs uzskatāt par labu un atbalstāmu arhitektūru?

2. Kā plānojat atbalstīt Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes šobrīd un tuvākajā nākotnē?

3. Kādiem sociālās infrastruktūras objektiem tiks piešķirta prioritāte turpmākajos gados (pilsētās un novados)?

4. Kā arhitekti, Jūsuprāt, var palīdzēt uzlabot sociālo vidi?

Patiesā cieņā,
SARMA & NORDE Arhitekti

Atbildes

Šodien, dienu pirms vēlēšanām lapā www.cetrijautajumi.lv publicētas politisko partiju atbildes uz jautājumiem par arhitektūru.

Atbildes iesūtījušas  9 no 13 partijām, kas kandidē saeimas
vēlēšanās. Visizvērstākās atbildes ir sagatavojuši Saskaņas centrs, Visu Latvijai -TB/LNNK, Par
prezidentālu republiku un Kristīgi
demokrātiskā savienība. Vienotība
norāda, ka atbildes uz šiem jautājumiem tieši neatspoguļojas partijas
programmā, jo tie neskar Saeimas kompetenci, taču nosūtījusi arhitektiem saites
uz Vienotības programmām Demokrātijas process un līdzdarbīga
sabiedrība, Kultūras programma, Reģionu
attīstības programma un Vides
aizsardzības programma, kurās varot rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Kā plānojat atbalstīt Latvijas ilgtspējīgas attīstības
pamatnostādnes šobrīd un tuvākajā nākotnē?

Politisko partiju apvienība Saskaņas
centrs (SC) atbild, ka «galvenajam principam valsts attīstībā būtu jābūt,
lai nākamām paaudzēm būtu vismaz tikpat lielas iespējas uz dzīvi kvalitatīvā
vidē kāda ir mums. Respektīvi, attīstība par katru cenu nav atbalstāma, tai ir
jābūt sabalansētai ar dabas un sociālo kapitālu».

SC uzskata, ka Rīga ir Latvijas
dzinējspēks, nevis ūdensgalva. Tāpēc valstij būtu jāatbalsta lielie Rīgas
infrastruktūras projekti, kuriem ir ne tikai nacionāla, bet pat starptautiska
nozīme. Īpaša nozīme jāpievērš Rīgas aglomerācijai, kuras nekontrolētā
izplešanās (suburbanizācija) var kļūt par lielu draudu valsts policentriskajai attīstībai.
Tāpēc Rīgas aglomerācijā apbūve ir pieļaujama tikai esošo ciemu un pilsētu
robežās.

Savukārt Visu Latvijai-TB/LNNK(VL-TB/LNNK) norāda, ka, lai veicinātu
ilgtspējīgu attīstību, pirmkārt, jānodrošina ekonomikas attīstība un
iedzīvotāju labklājības palielināšana, maksimāli saudzīgi un efektīvi
izmantojot dabas resursus. Tāpēc VL-TB/LNNK
programmā kā ļoti būtiski minēti energoefektivitātes pasākumi un atjaunojamo
energoresursu izmantošana. Apvienība piedāvā izvirzīt ļoti augstus atjaunojamo
energoresursu izmantošanas mērķus — 2020.gadā 60% no Latvijas kopējās
energobilances un 30% no transporta degvielas patēriņa jāsastāda vietējas
izcelsmes atjaunojamai enerģijai. Investīcijām šī mērķa sasniegšanai jānovirza
visi resursi, ko valsts iegūst no emisijas kvotu tirdzniecības.

Būvniecībā VL-TB/LNNK rosinās
noteikt ne tikai augstus obligātus energoefektivitātes standartus, bet arī
stingras prasības videi nekaitīgu, galvenokārt Latvijā iegūtu celtniecības
materiālu izmantošanai.

Pieņemot pilsētbūvnieciski
nozīmīgus lēmumus par nozīmīgiem megaprojektiem vai veselu teritoriju
attīstību, ļoti rūpīgi jāizvērtē to lietderību un realizāciju ilgtermiņā,
kontekstā ar pilsētas attīstības sociāli ekonomiskiem aspektiem, lai neradītu
pamestas, pusuzbūvētas un degradētas teritorijas, savās atbildēs raksta
VL-TB/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) norāda, ka ilgtspējīgai attīstībai ar likumdošanu jānosaka,
ka 10 gados Latvija pāries uz vietējo energoapgādi, pilnīgi atsakoties no
naftas un gāzes produktu importa.

Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) savās atbildēs norāda, ka iepirkumu konkursos jānodrošina
godīga un profesionāla vērtēšanas sistēma, iekļaujot nozares speciālistus un
neatkarīgus ekspertus. Vēl KDS kā ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes min
esošā pašvaldības dzīvojamā fonda renovāciju, jo īpaši koka un jūgendstila ēku —
arhitektūras pieminekļu — renovāciju, ēku siltināšanu, ES finansējuma
piesaistīšanu ēku, ūdensvada un kanalizācijas renovācijā.

Partija Par prezidentālu republiku norāda, ka ir jāsakārto likuma
attiecības starp būvniecību un arhitektūru. Ar speciālistu atbalstu
nepieciešams izstrādāt un izdot arhitektūras kvalitātes likumu, kurā paredz arī
vides kvalitātes jautājumu risināšanu – vizuālās mākslas piesaisti sabiedrisko
ēku sektorā.

Kādiem sociālās infrastruktūras objektiem tiks piešķirta
prioritāte turpmākajos gados, pilsētās un novados?

SC atbild, ka tuvākajos gados
jālikvidē deficīts pirmskolas izglītības iestāžu jomā, jāturpina sociālo
mājokļu celtniecības programma, jāattīsta Torņakalns kā Latvijas Universitātes
jaunā mājvieta, urbanizētajās teritorijās jādomā par kvalitatīvu publisko telpu
izveidošanu apkaimēs, īpaši pievēršoties Padomju laika utilitāro mikrorajonu
humanizācijai. Īpaša uzmanība jāpievērš dzīvojamā fonda saglabāšanai un
renovācijai.

Liels izaicinājums valstiskā
mērogā ir Rīgas, kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Galvenie
sociālās infrastruktūras projekti, kuriem būtu jāpievērš pietiekama uzmanība
nākamajos gados, ir Mežaparka lielā estrāde, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas
muzejs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piebūve, Latvijas Nacionālās operas
3.kārta, Ziemeļblāzmas kultūras centrs un citi objekti, norāda SC.

VL-TB/LNNK atbild, ka joprojām
ļoti aktuāla, īpaši Latvijas reģionu attīstībā, ir transporta infrastruktūras
objektu būvniecība. Šai nozarei ir arī ļoti labas iespējas piesaistīt ES
struktūrfondu līdzekļus.

Jauno ģimeņu atbalstam un
demogrāfisko problēmu risināšanai ļoti svarīga būs pirmsskolas izglītības
iestāžu paplašināšana un būvniecība, nodrošinot ne tikai to skaita, bet arī
izvietojuma atbilstību iedzīvotāju dzīvesvietai, norāda VL-TB/LNNK. Apvienība
atbildēs raksta, ka svarīga ir arī sporta un apkārtējās vides aizsardzības
projektu realizācija.

Par prezidentālu republiku uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams izveidot vienotu pilsētu un
infrastruktūras plānošanas politiku, ar vienotu metodiku un institūciju
sadarbības modeli, kas regulētu attiecības gan pilsētās, gan novados.

«Par prioritāti uzskatām esošās
vides estētisku sakārtošanu — pilsētvides un ainavas uzlabošanu, lai veidotu
pilnvērtīgu, harmonisku vidi un kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu. Valsts
ekonomiskās situācijas iespēju ietvaros nepārtraukt sabiedrisko būvju
celtniecību — Nacionālās bibliotēkas pabeigšanu, reģionālo koncertzāļu izbūvi,
kultūras namu un bibliotēku rekonstrukciju, paralēli jau notiekošajai skolu un
bērnudārzu siltināšanas un fasāžu sakārtošanas programmai,» atbildēs norāda Par prezidentālu republiku.

Savukārt KDS uzskata, ka
jāizveido maģistrāļu, apvedceļu, tiltu un citu satiksmes infrastruktūras
objektu attīstības plānu. Nepieciešama līdzsvarota pilsētu attīstība,
daudzfunkcionāli pilsētu rajonu centri, arī degradētajās teritorijās un
degradēto teritoriju rekreācija, uzskata KDS. ZZS atbild, ka tuvākajos gados
galvenās prioritātes ir kultūras iestādes — bibliotēkas, koncertzāles un — autoceļi.