Birkerta bibliotēkas Rīgas galerijā

No 7.—24.novembrim Rīgas galerijā būs apskatāma izstāde Birkerta bibliotēkas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta autora darbu sarakstā ir 18 bibliotēkas. Tās tiks rādītas izstādē Rīgā, uzsvaru liekot uz arhitekta lielākajiem, jaunākajiem un nozīmīgākajiem projektiem.

Gunars Birkerts joprojām ir pasaulē pazīstamākais latviešu izcelsmes arhitekts. Šogad Amerikas Arhitektu institūta sastādītajā 150 visu laiku labāko šajā zemē uzcelto ēku sarakstā ierindotas arī divas Birkerta projektētas celtnes. Līdzās Rema Kolhāsa Sietlas publiskajai bibliotēkai un Empire State ēkai Ņujorkā atrodas arī Birkerta Mičiganas Universitātes Tiesību izpētes ēka un Korningas Stikla muzejs. Viņš savas karjeras sākumā strādājis pie skandināvu izcelmes arhitektūras granda Ēro Sārinenana, bet pēc tam pie Pasaules Tirdzniecības centra Dvīņu torņu arhitekta Minoru Jamasaki. Birkerts tika uzaicināts strādāt arī vienā komandā ar Ričardu Rodžersu, Aldo Rosi un citām pasaules arhitektūras zvaignēm pie bijušās FIAT rūpnīcas teritorijas pārveides projekta Florencē.

Birkerta bibliotēkas ne tikai atspoguļo to projektēšanas laika arhitektūras tendences un noteiktu radošo posmu paša arhitekta biogrāfijā, bet nevainojami pilda arī savu funkcionālo uzdevumu — būt ne tikai par grāmatu glabāšanas vietām, bet arī par ērtiem izglītības centriem, kurus labprāt apmeklē cilvēku tūkstoši. Tās ir apmeklētājiem draudzīgas, ērtas un ekspluatācijā ergonomiskas, turklāt ar pamanāmu pievienoto arhitektonisko vērtību, kas laika gaitā nemazinās.

Izstādē aplūkojamas gan bibliotēku ēku fotogrāfijas, gan attēlu video kolāžas, kā arī projektu ideju sākuma skiču oriģināli, apstiprinot leģendas par arhitektiem—ģēnijiem, kas slavenu projektu pirmos uzmetumus rada uz restorānu ēdienkartēm un salvetēm lidmašīnās.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
13 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
r

cik iznacis pētīt Birkerta daiļradi, tik bij jānonāk pie secinājuma, ka rīgas nacionālās bibliotēkas projekts ir vienkārši slikts, neloģisks uz pārējo viņa projektu fona.

kaut vai Federālā rezervju banka Mineapolē(1970),- šedevrs,joprojām labi izskatās.

a.s.

Būtu interesanti uzzināt – kādus pēdējos 20 gados Rīgā celtos objektus Jūs sauktu par šedevriem?

ž.

Protams, šedevri jau noteikti ne. Bet kā sava veida vingrinājums tas tomēr var būt – censties nosaukt labāko no tā, kas ir. Tāpēc vietā vaicāt – kas liekas labākais jums (lai arī ne šedevrs)?

rīdzinieks

Rīgā viss ir vai nu "par ātru" vai arī "par vēlu"…

kapēc tā ?

un caur pieri palūram uz igauņu – kas vienmēr "ātrāk" pusi,

jeb leišu, kas "savādāk" pusi

..nu viņiem jau 3 arh. skolas utt. attaisnojumi.

ž.

Protams, šedevri jau noteikti ne. Bet kā sava veida vingrinājums tas tomēr var būt – censties nosaukt labāko no tā, kas ir. Tāpēc vietā vaicāt – kas liekas labākais jums (lai arī ne šedevrs)?

a.s.

Man liekās, ka biblioteka tomēr ir pāri visiem tiem objektiem, ko šeit mēģināja minēt vai tikai iedomāties. Es uz to skatos – kā uz sakrālu objektu. Droši vien var sameklēt arī trūkumus – lielie stiklojumi un enerģijas zudumi, mēroga problēmas u.t.t. Droši vien tā vairs neatbilst šīs dienas redzējumam, jo radās romantiskajos atmodas gados. Tā ir kā tāds dinozaurs, kas izdzīvojis līdz "kāpostu zaķu" laikam.

rīdzinieks

Rīgā viss ir vai nu "par ātru" vai arī "par vēlu"…

kapēc tā ?

un caur pieri palūram uz igauņu – kas vienmēr "ātrāk" pusi,

jeb leišu, kas "savādāk" pusi

..nu viņiem jau 3 arh. skolas utt. attaisnojumi.

r

cik iznacis pētīt Birkerta daiļradi, tik bij jānonāk pie secinājuma, ka rīgas nacionālās bibliotēkas projekts ir vienkārši slikts, neloģisks uz pārējo viņa projektu fona.

kaut vai Federālā rezervju banka Mineapolē(1970),- šedevrs,joprojām labi izskatās.

a.s.

Būtu interesanti uzzināt – kādus pēdējos 20 gados Rīgā celtos objektus Jūs sauktu par šedevriem?

žoržs

Labs jautājums – nosaukt pēdējo 20 gadu šedevrus Rīgā. Nevaru gan atbildēt Birkerta kritiķa vietā, tikai savu subjektīvo vērtējumu. Īstenībā- visai grūti kaut ko nosaukt. Labas arhitektūras ir dikti maz, kur nu vēl šedevru. Un, saprotams, ka mēģinot tos nosaukt ir jāvienojas par kritērijiem. Piekrītu tiem, kas pagājušo gadu aptaujā par to, kas ir laba arhitektūra (http://www.a4d.lv/raksti/530/), kā būtiskāko kritēriju nosauca kontekstu – vietas, laika, sociālo etc. Viens, kas man prātā nāk, ir Vecmīlgrāvja mūzikas skola, es gan nezinu, vai īsti iekļaujas pēdējo 20 gadu robežās. Pieķerot Jūrmalu, gribās nosaukt 8A.M. brūno koka sporta zāli. Un arī Arhja Scandinavian Tobacco… Lasīt vairāk »

a.s.

Tie Jūsu minētie tomēr laikam nebūs šedervi…

nmv

tad jau jums ir zinami tie kriteriji kā vertēt: ir vai nav "šedevrs", padalieties. man gan vairāk domājas, ka ir vērts izvērtēt ir vai nav "šedvrs" ne tik absolūtos kritērijos, "kā ārzemēs", bet atbilstoši attiecīgā laikmeta iespējām. savādāk sanāks situācija, neuzbūvēs koncertzāli, un neredzēt mums, latviešiem, šedevru, kā cietiem ēzeļiem ausis.

13
0
Would love your thoughts, please comment.x