Līdz 14. jūnijam galerijā GlobalArtRoom
aplūkojama Līgas Lazdiņas personālizstāde Tāds
laiks — BERLĪNE, koši un dzīvespriecīgi rādot šīs īpašās un iedvesmojošās Eiropas
lielpilsētas ainas — kafejnīcas, parkus un ielas jaunās gleznotājas izjūtā.
Tāds laiks — BERLĪNE ir jaunās gleznotājas Līgas Lazdiņas
(1982) pirmais nopietnais pieteikums Latvijas profesionālās mākslas pasaulē. 2008.
gada vasarā, atgriežoties mājās pēc studijām Berlīnē, restorāna KID* telpās tika sarīkota viņas pirmā
personālizstāde Ich bin in Berlin,
atrādot Vācijas kultūras mekā tapušos eksperimentālos darbus jauktā tehnikā.
Aizraušanās ar Berlīni un īpaši šīs pilsētas urbāno vidi ir
kļuvusi par gleznotājas L.Lazdiņas būtisku iedvesmas avotu. Savās gleznās viņa
spēj izjusti tvert Berlīnei raksturīgo viegli bohēmisko atmosfēru — saullēkti
un saulrieti pāri pilsētas iespaidīgajai arhitektūrai; briestošs negaiss vai
tieši pretēji — rāmi ziedoši koki parkos un aiz kafejnīcu terašu margām.
Aizraujošas krāsas un rosinoši akcenti pilsētas publiskajā telpā; un tam visam
pāri radoši ļaudis, kas organiski iekļaujas un veido šīs pilsētas savdabīgo
pulsu.
Tāds laiks — BERLĪNE
ir 14 darbu cikls, kas uzskatāmi parāda gan mākslinieces tematisko aizraušanos
ar šo pilsētu, gan arī ļoti koncentrētā veidā uzrāda viņas glezniecības
formālās īpašības. Spilgtās krāsas, abstrahētās formas, dekoratīvisms, kas
vienlaicīgi pamanās nezaudēt reālistisko komponentu — tas viss ļauj vilkt
paralēles ar postimpresionisma virzienu modernajā mākslā. Tiesa, zinošs
skatītājs novērtēs arī citas, vēl smalkākas atsauces uz vēsturiskajiem stiliem
jaunās mākslinieces glezniecībā, tāpat kā viņas pašas gleznieciskā rokraksta
svaigumu un īpatnību. Tieši ar šo ciklu izstādes norises laikā L.Lazdiņa
pretendē uz maģistra grāda saņemšanu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Līga Lazdiņa — par
Berlīni un savām gleznām
Berlīnes tēma ir bijusi manas radošās darbības
pēdējo gadu ievērojamākais iedvesmas avots. Gleznojot es
mēģinu pietuvoties šīs pārsteidzošās un košās pilsētas dzīves refleksijām. Šis
ir manu stāstu cikls par Berlīnes saistošām vietām, sastaptajiem cilvēkiem,
viņu attiecībām, par piedzīvojumiem un vidi, kas iedvesmo. Dzīvojot šajā
pilsētā, uzmanību saista daudz zīmīgu vietu, arī bagātais kultūras, mākslas un
ikdienas informatīvais slānis veido jaunu ētisko un estētisko pieredzi. Ikviens
no maniem darbiem apzināti vai dažkārt neapzināti ir tiekšanās attēlot pēc
iespējas objektīvāku Berlīnes pilsētas ainavu un tās dzīvi, atklāt tai
individuāli raksturīgo un aktuāli skaisto.
Manas glezniecības attīstības dažādos posmos
vienmēr tuvs bijis impresionistu izvirzītais mērķis – attēlot sava laika dzīvi
un cilvēkus, vienkāršas ikdienas dzīves ainas, kuras atplaukst visā to
izteiksmīgajā krāsu bagātībā un neatkārtojamā vienreizībā. Sižetu un īstās
patiesības atspoguļojumā būtiskākais ir pārdzīvojuma raksturs. Šī svaigā
īstenības uztvere harmoniski saaužas ar prasmi saskatīt poēziju ikdienišķās
parādībās. To nosaka tā laika autoru gleznieciskā maniere, smalkā gaume
un apbrīnojamā krāsu izjūta. Mākslinieki pratuši atsegt visvienkāršāko motīvu
glezniecisko vērtību un krāsu bagātību, saskatījuši apbrīnojami dažādas
harmoniskas krāsu nianses stingri izkārtotā kompozīcijā, gaismas un gaisa vides
nevainojamā attēlojumā, priekšmetu formu un faktūru smalkā izjūtā.
Tā arī Berlīnes atmosfērā ir unikāls un pateicīgs
jauna, emocionāla un radoša autora iedvesmas materiāls, kurā dominē pozitīva un
atraisīta dzīves un mākslas aura. Pilsēta pārsteidz ar savu urbāno
un industriālo ainavu, kurā sastopami iespaidīgi plaši mērogi. Šo pilsētvidi,
galvenokārt, tēloju nevis tai raksturīgajā industriālās arhitektūras
brutālismā, bet vairāk baudot un tīksminoties par pilsētas publiskās dzīves
estētiskajām kvalitātēm, par cilvēkiem un viņu attiecību radīto romantisko
atmosfēru. Būtiska loma tēlojumā ir noskaņai, kas ir nozīmīgs aspekts šīs
vietas un laika atspoguļojumā. Mani sajūsmina tādas pilsētas ainavas daļas kā
parki, ielas, pagalmi, kafejnīcas, metro stacijas. Vietas, kurās pilsēta ir
dzīvāka un dabiskāka, kur kopējā atmosfēra savā krāsu bagātībā iedvesmo un
veido savus nosacījumus man tik tuvajai dzidru un tīru krāsu paletei. Tā tiecas
uz vizuāli krāsainu pārsteigumu un piedalās krāsu un formu sintēzē, kur
vienlīdz svarīgs ir kā tēlojošais, tā dekoratīvais komponents. Dekoratīvisms
manos darbos veido attēla spožumu un dinamiska dzīvīguma atmosfēru, kas
pastiprina reālismu un galarezultātā darbiem piešķir turpat taustāmu raksturu. Tā ir sava veida ārišķīga greznība, kāda Berlīnes
pilsētai arī pieder, un kas pilnībā pakārtojas manai glezniecības izjūtai ar
kādu vēlos panākt sava redzējuma rezultātu. Mani darbi, protams, ir subjektīvs skatījums uz šīs
pilsētas ainavu, kurā ir daudz eklektikas, un kas ir mītiska, mūžam jauna,
vilinoša un aizraujoša gara pilna. Es ļoti pārliecinoši jūtu, ka daba un
pilsētas ainava ir manas šī brīža glezniecības neatņemams iedvesmas avots kā
konceptuāla uzstādījuma sastāvdaļa.
