Vakar, 23.augustā, saistot to ar Latvijai zīmīgo kalendāra datumu — Baltijas ceļa divdesmitgadi, atbalsta akciju Likteņdārza tapšanai rīkoja Latvijas Televīzija. Akcija vēlreiz pievērsa uzmanību Likteņdārza projektam — Koknesē veidotai kultūrvēsturiskai piemiņas vietai, kas iemūžinās to cilvēku piemiņu, kas kļuvuši par 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem.
Likteņdārzu nevar saukt par būvi, bet par milzu projektu gan. Tā ideju ar ziedojumiem un līdzdalību talkās atbalsta arvien vairāk cilvēku. Atšķirībā no tādiem lieliem projektiem kā Okupācijas muzeja paplašinājums kopā ar pieminekli politiski represētajiem vai Latvijas Nacionālā bibliotēka, pret kuriem attieksme ir bijusi visai pretrunīga, Likteņdārzs izskatās pēc pasākuma, kam atbalstītāju ir pārliecinoši vairāk nekā noliedzēju. Iespējams, tādēļ, ka tas neatrodas sarežģītā vietā Rīgas vidū. Iespējams, tādēļ, ka veltīts visiem upuriem, nešķirojot tos pēc «ideoloģiskās piederības». Varbūt arī tādēļ, ka latviešiem daudz vieglāk ir vienoties par piemiņas memoriāliem, nekā praktiskiem mērķiem paredzētām būvēm.
Vērojot gan pašu ideju, gan atbalstu tai un īstenošanu, var iztēloties, ka Likteņdārzs kļūs par memoriālu, kas savā nozīmībā un arī mākslinieciskajā (un arhitektūras) kvalitātē varētu līdzināties Rīgas brāļu kapiem un Brīvības piemineklim. Pat vieta — uz salas Daugavas un Latvijas vidū, tur kur kādreiz gājis senais Rīgas — Maskavas ceļš, šai idejai ir dziļi simboliska. Ir gan dzirdēts satraukums par to, ka dārza projekta autors ir japānis Šunmio Masuno (Shunmyo Masuno). Jāpiebilst gan, ka viņš ir pasaulē ievērojams ainavu arhitekts. Bez tam arī tiek sacīts, ka latviešu dzīvesziņai un pasaules uztverei vistuvākais esot sintoisms — Japānas senākā reliģija, kam arī raksturīga dabas parādību un spēku pielūgšana. Masuno gan ir dzenbudistu mūks, taču Japānā jau visi esot vienlaikus sintoisti un budisti, jo šo divu reliģiju vidū nav īpašu pretrunu.
No Latvijas puses projektēšanā piedalās birojs Arhis, kas ir arī daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas un tai piegulošās teritorijas projektu autori. Jāatgādina, ka Likteņdārza projekta īstenošanu vada Kokneses fonds, kas dibināts 2005.gada vasarā. Lai rastu idejas, kādai būt piemiņas vietai uz salas, tās mākslinieciskajam un filozofiskajam konceptam, 2005.gada nogalē fonds rīkoja atklātu starptautisku Ideju konkursu. Konkursā tika saņemti 207 ideju pieteikumi, 112 ideju projekti bija no Latvijas, 95 — no ārvalstīm. Konkursā uzvarēja Šunmio Masuno izstrādātais projekts Meisow.
Jau otro gadu ar tā gādību tiek rīkotas regulāras un mērķtiecīgas talkas, un patlaban 22 hektāru plašā dārza teritorija ir sākuma posmā — kļuvušas apjaušamas dārza aprises, iestādīti pirmie koki, sākta celiņu izbūve un iesēts zālājs 10 hektāru platībā. Likteņdārza projektu ir paredzēts realizēt 10 gadu laikā — līdz Latvijas valsts simtgadei, kas tiks svinēta 2018.gada 18.novembrī. Aprēķinātā summa, kas ir nepieciešama projekta realizācijai, ir ap 10 miljonu latu, ko paredzēts piesaistīt no ziedojumiem 10 gadu laikā.
gribētos šeit sagaidīt kaut ko par projekta risinājumiem, kādus diez vai publicēs dienas avīzēs un iemontēs tv sižetos, bet tā vietā jancīgs komentārs par "latviešu dzīvesziņai" tuvo sintoismu un dzenbudismu, kas neesot pretrunā ar to, ka japānā jau visi vienlaikus esot gan vieni, gan otri.
Par senā maskavas – rīgas tirdzniecības ceļa kaut kāda tur kilometra dziļo simbolismu arī varētu plašāk, lūdzu.
A4D ik pa laikam pieskaras lietām, kas nav tikai atsevišķu ēku arhitektūra. Likteņdārza projekts ir pietiekoši nozīmīgs, lai to pieminētu. Ar projekta konceptu, risinājumiem, dārza daļām un to simbolisko nozīmi var iepazīties mājas lapā, uz kuru saites dotas raksta apakšā. Replika par sintoismu un par Maskavas šoseju ir drīzāk reaģējot uz dzirdētām bažām vai pārmetumiem par iespējamo latviskuma trūkumu un par to, ka neatrodas Rīgā. Latvijas baznīcu, muižu, parku autori ar bieži bijuši ne vietējie. Taču cēlāji parasti gan bijuši vietējie un visbiežāk droši vien latvieši. Un visu šos darinājumus mēs uztveram par organisku Latvijas kultūrainavas daļu. Maskava šoseja vēsturiski… Lasīt vairāk »
nu nez, ja es pēc tv ziņas vai tvitera ienāku te paskatīties, kas arhitektiem par projektu sakāms, tad diezkas nav. skaidrs, ka nozīmīgs projekts, ka nav ne vainas japānim, un ka jāpiemin a4d, bet projektu PR lapas jau katrs pats var uzgūglēt.
gribētos šeit sagaidīt kaut ko par projekta risinājumiem, kādus diez vai publicēs dienas avīzēs un iemontēs tv sižetos, bet tā vietā jancīgs komentārs par "latviešu dzīvesziņai" tuvo sintoismu un dzenbudismu, kas neesot pretrunā ar to, ka japānā jau visi vienlaikus esot gan vieni, gan otri.
Par senā maskavas – rīgas tirdzniecības ceļa kaut kāda tur kilometra dziļo simbolismu arī varētu plašāk, lūdzu.
A4D ik pa laikam pieskaras lietām, kas nav tikai atsevišķu ēku arhitektūra. Likteņdārza projekts ir pietiekoši nozīmīgs, lai to pieminētu. Ar projekta konceptu, risinājumiem, dārza daļām un to simbolisko nozīmi var iepazīties mājas lapā, uz kuru saites dotas raksta apakšā. Replika par sintoismu un par Maskavas šoseju ir drīzāk reaģējot uz dzirdētām bažām vai pārmetumiem par iespējamo latviskuma trūkumu un par to, ka neatrodas Rīgā. Latvijas baznīcu, muižu, parku autori ar bieži bijuši ne vietējie. Taču cēlāji parasti gan bijuši vietējie un visbiežāk droši vien latvieši. Un visu šos darinājumus mēs uztveram par organisku Latvijas kultūrainavas daļu. Maskava šoseja vēsturiski… Lasīt vairāk »
nu nez, ja es pēc tv ziņas vai tvitera ienāku te paskatīties, kas arhitektiem par projektu sakāms, tad diezkas nav. skaidrs, ka nozīmīgs projekts, ka nav ne vainas japānim, un ka jāpiemin a4d, bet projektu PR lapas jau katrs pats var uzgūglēt.