Paziņoti Likteņdārza konkursa rezultāti

Vakar, 30.novembrī Arhitektu namā tika paziņoti rezultāti konkursam par Likteņdārza skatu terasi ar paviljonu. Konkursā iesniegto 24 darbu vidū par labāko atzīts Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 5.kursa studentu Lauras Lauderes un Didža Jaunzema projekts, kuru arī ir plānots īstenot Likteņdārzā 2010.gadā.

Konkursa mērķis bija radīt Likteņdārza parka koncepcijai un konkursa uzdevumam atbilstošu idejas skici parkā paredzētajai skatu terasei un paviljonam Daugavas krastā. Konkursā, ko izsludināja 10.septembrī, tikai aicināti piedalīties Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Pavisam konkursā tika iesniegti 24 darbi.

Konkursa uzdevums bija izstrādāt metu skatu terasei ar paviljonu Daugavas krastā ar nosacījumu, ka tam jāiekļaujas apkārtējās vides un paredzamā parka izveides kontekstā. Paviljona izvietojumam bija jāatbilst pielikumā iesniegtajam konkursa norises robežu plānam, risinājumā jāievērtē esošais dabas potenciāls un vietas īpatnības, kā arī jānodrošina skata iespējas uz apkārtējo ainavu, Daugavu, mežu, parku u.c. Darbi tika vērtēti pēc septiņiem kritērijiem — idejas oriģinalitāte un darba inovatīvais raksturs, idejas atbilstība parka koncepcijai un iekļaušanās vides kontekstā, arhitektūras kvalitāte, ar to saprotot, darba telpisko kompozīciju un risinājuma izteiksmību, funkcionalitāti un vides pieejamību, darba realizācijas potenciāls, idejas attīstības pakāpe, ekonomiskā atbilstība kontekstam un atbilstība konkursa uzdevumam.

Par labāko darbu, kura ideju arī 2010.gadā ir plānots īstenot Likteņdārzā, tika atzīts Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 5.kursa studentu Lauras Lauderes un Didža Jaunzema priekšlikums, darba vadītāja — pasniedzēja Māra Ābele. Šis darbs visvairāk atbilda tiem kritērijiem, kas tika izvirzīti darbu vērtēšanā — tam ir viegla konstrukcija, tas maksimāli piekļaujas vietējam reljefam un ir emocionāli atbrīvojošs, tādējādi vislabāk iekļaujoties projekta autora Shunmyo Masuno filozofiskajā koncepcijā, kas šo dārza daļu sauc par Mierinājumu — ar skatu uz nākotni.

Četri darbi saņēma žūrijas komisijas atzinības balvas:

  • Paslēpies miers — autors Jānis Valdmanis, LMA 4.kursa students, konsultante — pasniedzēja Sandra Levāne. «Viens no oriģinālākajiem darbiem — ļoti aktīvs attiecībā pret apkārtējo vidi un ar lielu potenciālu formas aspektā»
  • Laika mašīna — autori: Antons Gonda un Ivo Dzenis, RTU APF 3.kursa studenti. «Spēcīgs, dominējošs un monumentāls darbs ar dziļu filozofisko pamatojumu, fokusējoties uz projekta autora Shunmyo Masuno projektā ielikto ieceri par Likteņdārzu kā vietu, kas atspoguļo mūsu pagātni, tagadni un nākotni»
  • Paviljons Likteņdārzā — autors Kārlis Lauders, RTU APF 3.kursa students, konsultanti — pasniedzēji Aldis Lapiņš, Sandra Levāne un Ieva Miķelsone. «Darbs ar fokusu uz klasisku formu, kas labi saskan ar citām formām, kas parādās projektā — amfiteātri pusapļa formā, piemiņas namiņu apļa formā un daudzfunkcionālo ēku trijstūra formā, kā arī ar pārdomātām proporcijām un gaismēnu spēlēm»
  • RTU 5.kursa studentu — Laumas Līdakas, Everitas Bergas, Zanes Makovas un Dāvja Gertnera darbs. Konsultantes:  pasniedzējas Sandra Treija, Ilze Lapiņa un Māra Ābele. «Darbs ar ļoti oriģinālu formu un lielu idejisko potenciālu»

 

Konkursa žūrijas darbus vadīja tās priekšsēdētājs — Kokneses fonda padomes priekšsēdētājs V. Vītols. Žūrijā bija pārstāvēti Latvijas arhitektūras eksperti, biroja ARHIS pārstāvji Andris Kronbergs un Raimonds Saulītis, LMA asociētā profesore Barbara Ābele un RTU APF dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins. Konkursa žūrijas darbā piedalījās arī Kokneses fonda pārstāvji un sadarbības partneri — Guntis Belēvičs, Fonda padomes loceklis, viens no Fonda dibinātājiem Andris Freibergs un valdes loceklis Bruno Cīrulis, Māris Liopa, Latvijas īpašumi valdes priekšsēdētājs, Jānis Birģelis, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors, Jānis Kinna, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts Meža dienesta ģenerāldirektors, Edgars Šmaukstelis, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts Meža dienesta Meža pētīšanas stacijas direktors. Konkursa darbi tika vērtēti trijās kārtās, un 25.novembrī notika žūrijas komisijas sēde, kurā tika noteikts labākais konkursa darbs.

Visi konkursa darbi līdz piektdienai — 4.decembrim — skatāmi Arhitektu nama izstāžu zālē.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
18 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
indra ķempe

likteņdārzi, kapi un pieminekļi… labs latvietis ir beigts latvietis. dzīvie lai mirst badā!

kvalitāte

vai tad tiešām nevar nofotogrātēt bildes labākā kvalitātē???

Kārlis

un ierosinu studentiem nosūtīt uz a4d projektu renderus vai tamlīdzīgu info, citādi šīs zibspuldžu bildes neatspoguļo projektu potenciālus

projekta potenciāls

Ja gribas novērtēt, tad, droši vien jāiet apskatīt izstādi!

Lai izdodas realizēt, vēl labāk, nekā uzprojektēts 🙂

jk

Kaut ari lieta ( latvju likteņi) ir ļoti nopietna, tomer šis projekts kopumā Likteņdāzs, zudušās dvēseles, viss zudusais uzjundī nebeidzamu velmi tik raudāt, gauzties, skumt utt. Kamdēļ (vis projekts kopumā) tas nevarēja būt kautkas "optimistiskāks" uz nākamību vērsts? Taču laikam jau tā ir privāta nauda un ka dziesmā "Pats par savu naudu dzēru……"

izobar

http://www.liktendarzs.lv Raudi, gaudies un esi skumjš, bet projekts ir uz nākamību vērsts, kā tautā saka "Paņem acis pirkstos!"

jk

Tie ir tikai vārdi, kopumā projekts man šķiet kā latvju "raudu pussala". Tas ir mans individuālais viedoklis. Un no visas šai lietā iesaistitās inteliģences man gribētos dzirdēt citu toņkārtu.

īkstīte

Es gan būtu tīri priecīga pabrist pa to ziedu pļavu, kas ir paredzēta dārza koncepcijā un klusībā pieminētu visas aizgājušās dvēseles 🙂

Ausma Skujiņa

Un tomēr mani mulsina tas, ka liekas ne projekta autoram, ne šī konkursa dalībniekiem nav bijusi pilnīga informācija par vietu, kur tagad tiek projektēts paviljons. Viņi nezin – šeit pirms Dugavas līmeņa pacelšanas bija kapi. Daļa no tiem gan tika pārapbedīta. Dabā vēl redzama ar akmeņiem iezīmētā kapu kontūra un lielāki koki gar to. Tas nenozīmē to, ka šeit neko nevarētu projektēt un celt, tomēr pilnībā ignorēt vēsturi gan nevajadzētu.Visvairāk pārdomas rada realizācijai izvēlētais projekts. Apjoma iedziļināšana, jumta materiāls un forma nepārliecina. Rodas nevajadzīgas asociācijas. Varbūt vajadzētu vēl padomāt?

indra ķempe

likteņdārzi, kapi un pieminekļi… labs latvietis ir beigts latvietis. dzīvie lai mirst badā!

kvalitāte

vai tad tiešām nevar nofotogrātēt bildes labākā kvalitātē???

Kārlis

un ierosinu studentiem nosūtīt uz a4d projektu renderus vai tamlīdzīgu info, citādi šīs zibspuldžu bildes neatspoguļo projektu potenciālus

projekta potenciāls

Ja gribas novērtēt, tad, droši vien jāiet apskatīt izstādi!

Lai izdodas realizēt, vēl labāk, nekā uzprojektēts 🙂

jk

Kaut ari lieta ( latvju likteņi) ir ļoti nopietna, tomer šis projekts kopumā Likteņdāzs, zudušās dvēseles, viss zudusais uzjundī nebeidzamu velmi tik raudāt, gauzties, skumt utt. Kamdēļ (vis projekts kopumā) tas nevarēja būt kautkas "optimistiskāks" uz nākamību vērsts? Taču laikam jau tā ir privāta nauda un ka dziesmā "Pats par savu naudu dzēru……"

izobar

http://www.liktendarzs.lv Raudi, gaudies un esi skumjš, bet projekts ir uz nākamību vērsts, kā tautā saka "Paņem acis pirkstos!"

jk

Tie ir tikai vārdi, kopumā projekts man šķiet kā latvju "raudu pussala". Tas ir mans individuālais viedoklis. Un no visas šai lietā iesaistitās inteliģences man gribētos dzirdēt citu toņkārtu.

īkstīte

Es gan būtu tīri priecīga pabrist pa to ziedu pļavu, kas ir paredzēta dārza koncepcijā un klusībā pieminētu visas aizgājušās dvēseles 🙂

Ausma Skujiņa

Un tomēr mani mulsina tas, ka liekas ne projekta autoram, ne šī konkursa dalībniekiem nav bijusi pilnīga informācija par vietu, kur tagad tiek projektēts paviljons. Viņi nezin – šeit pirms Dugavas līmeņa pacelšanas bija kapi. Daļa no tiem gan tika pārapbedīta. Dabā vēl redzama ar akmeņiem iezīmētā kapu kontūra un lielāki koki gar to. Tas nenozīmē to, ka šeit neko nevarētu projektēt un celt, tomēr pilnībā ignorēt vēsturi gan nevajadzētu.Visvairāk pārdomas rada realizācijai izvēlētais projekts. Apjoma iedziļināšana, jumta materiāls un forma nepārliecina. Rodas nevajadzīgas asociācijas. Varbūt vajadzētu vēl padomāt?

18
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x