Arhitektu savienība aicina līdz 22. jūnijam pieteikt darbus 2023. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai – ikgadējam konkursam ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras sasniegumus un stimulēt augstvērtīgas arhitektūras attīstību.
Balvai var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Tāpat kā citus gadus, atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās vērtēs divu veidu darbus – objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu). Balvas nolikums paredz darbu vērtēšanu pēc Davosas kvalitātes sistēmas, kas izstrādāta būvkultūras koncepcijas ieviešanai saskaņā ar Davosas deklarāciju un piedāvā astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums.
Pirmajā kārtā darbus vērtēs atlases žūrija:
- Manten Devriendt, arhitekts, arhitektu birojs Sampling, SIA, žūrijas priekšsēdētājs
- Zane Tetere-Šulce, arhitekte, arhitektu birojs Open Arhitekūra un dizains, SIA
- Ilze Ratniece, arhitekte, arhitektu birojs Rem Pro, SIA
- Anda Kursiša, arhitekte, arhitektu birojs Virtu, SIA, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle
- Normunds Tirāns, inženierzinātņu doktors, būvinženieris, IG Kurbads, SIA
- Edgars Neilands, arborists, dārznieks, Labie koki, SIA vadītājs
- Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors
Darbu pieteikšanas termiņš ir no 2023. gada 1. maija līdz 2023. gada 22. jūnijam (agrā pieteikšanās līdz 29. maijam).
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 nolikums
Finālistu un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņots 2023. gada augustā, bet balvas pasniegšanas ceremonija ir plānota 2023. gada 6. oktobrī.
Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Lūk. Darbus vērtēs saskaņā Davosas deklarāciju un piedāvās astoņus arhitektūras kvalitātes kritērijus. Tie ir: pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta un skaistums. Par to gribētu padiskutēt. Ir kāds vēl? Arvien kūstu no visādām no augšas nolaistām arhitektūras definīcijām, tāpēc būs Angļu Džentlmeņu kluba kārtējā sezona 🙂 Bet pirms tam labprāt apspriestu terminus un līdz ar to Gada balvas vērtēšanas kritērijus.
Sākšu no beigām, bez Intro – ar skaistumu. Žūrijai, lai spriestu par skaistumu, jābūt izlasījušai vismaz divas grāmatas – Umberto Eko “Skaistuma vēsture” un “Neglītuma vēsture”, ja tā ir – lūdzu apstipriniet to šeit ar attiecīgu komentāru. Mazs pastāsts par ādas zandalēm un snīkeriem. Mana pirmā sastapšanās ar neglītumu bija bērnudārzā. Atceros kā stāvu iespīlēts kokvilnas bikšelēs ( tās gan bija zeķubikses, pardon, par manu vēlmi izskatīties labākam ) un lūkojos uz savām ādas zandalēm un mazliet saviebjos no tā kā man tās briesmīgi riebjas. Tā kā ja neesat staigājuši ādas zandalēs ar metāla sprādzēm un ādas zoli, kas rotātas… Lasīt vairāk »
Vide. Nešaubos, ka ilgtspējīgas būvniecības jomā arhitekte Anda ir extra speciālists, tomēr vai nevienu neuztrauc tas, ka “ilgtspējīgas būvniecības” konceptu nupat aizstājis “būvmākslas” koncepts? Kas, manuprāt, norāda ka tā ir tikai modes lieta, jeb parasta patēriņa pārpakojums. Jo ja visi ir patiesi dabas draugi, tad tūlīt pat visiem būtu jāatsakās no iPhone, Teslām un pārējām lietām, kuras satur litiju un vēl veseli virkni Mendeļejeva tabulas elementu, kuri akvai, tiek iegūti šausmīgos verga darba apstākļos Āfrikā, Dienvidamerikā un “racēji” par tiem saņem vien dažus dolārus dienā. sabeidzot veselību. Nepārprotiet, Miķelis rūpīgi šķiro atkritumus un cenšas samazināt savu “pēdu”, tomēr ja mēs… Lasīt vairāk »
Pārvaldība. Katrai ēkai ir diezgan ilgs dzīves cikls, sākot no projekta un beidzot ar izmantošanas cikla pārtraukšanu – nojaukšanu vai pārbūvi. Ne reizi Arhitektūras gada balva šādu kritēriju nav ņēmusi vērā savā vērtējumā. Aizbrauciet uz Pārventas bibliotēku vai paskatieties uz Nacionālo bibliotēku! Ēkas ir jākopj visā to dzīves cikla laikā un vislabāk, ja tas ir iestrādāts jau projekta līmenī ar attiecīgiem risinājumiem kā atsevišķa sadaļa. Interesanti būtu redzēt kā šobrīd izskatās arī NRJA Drupu māja vai tas ciemats pie jūras, kur arī pats Uldis dzīvojās pa vasarām. Par to ir jādomā, vai ne? Pat Anda lieliskais mazstāvu daudzdzīvokļu projekts Dzintaros… Lasīt vairāk »
Jā. Ja par visiem pārējiem kritērijiem konkrēti man ir aptuvenas idejas, kā tas varētu rikt vērtēts, tad par šo nav. Nemaz. Interesanti.
Konteksts un vietas izjūta. Šeit varētu būt “pazudis tulkojumā” moments. Jo latviešu valodā tas ir viens un tas pats. Cienītā žūrija, – lūdzu paskaidrojiet 😉 var protams gadīties ka Eiropas funkcionāri tver smalkās nianses kā par “gurķu līkumu grādiem” un “ābolu apaļumu definīcijām”, bet vietējie “zvaigžņu tulki”, nu piemēram Ievas personā, kas kūrē šo tik smalko Būvmākslas nozari, vai Profesors, kas redzēts turam roku uz arhitektūras pulsa pat Covid-19 laikā, varētu izskaidrot atšķirības starp šiem diviem minētajiem terminiem.
Ekonomika. Tātad plānots salīdzināt divas nesalīdzināmas lietas – privāti tapušas būves ar “neierobežotiem vai gandrīz neierobežotiem” budžetiem Arhitektūrai un valsts apmaksātas būves, kur iepirkumā dominē lētākās cenas princips? Atkal jāsaka, ka tās būtu divas lielas un dažādas kategorijas, kur Arhitektūras % varētu atšķirties, līdz ar to Galveno balvu visticamāk saņemtu ēka, kas atrastos nosacītās Ekonomikas priviliģētā līmenī. Jāņem vērā arī ES noteiktās sankcijas, FID iesaldētie līdzekļi iespējamajiem naudas atmazgātājiem, kuri taču varētu būt arī projektu pasūtītāji un daudz kas cits. Kāds būs algoritms projektu izvērtēšanā sadaļā Ekonomika?
Funkcionalitāte un daudzveidība. Te Neiferts nonāk pretrunā ar Kulhāsu un nav īsti skaidrs kā šo dabīgo “spriedzi” plānots vērtēt Gada balvā. Nu, piemēram, Āgenskalna tirgus. Kur skalā Neiferts-Kulhāss ir tā kā nobīde uz Kulhāsa pusi. Vai tas pats Rīgas Cirks – kur ir tieši tāda pat nobīde. Lūdzu Cienītā žūrija paskaidrot vērtēšanas kritēriju šajās divās sadaļās un skaidru algoritmu, kuram no šādiem diviem kritērijiem tiks tādā gadījumā dota priekšroka. P.S. Atsevišķi topiki komentārā domāti tam, lai būtu iespējams izvērst atsevišķas diskusijas, protams ja arhitekti Latvijā vēl domā un grib kaut ko mainīt šajā vērtēšanas procesā, kas brīžam atgādina Mežonīgos Rietumus,… Lasīt vairāk »
P.S.P.S. Es te tā domāju, ja jau mēs Arhitektūras gada skatē vērtējam darbus pēc Būvkultūras Davosas deklarācijas, tad varbūt tā ir Latvijas Būvkultūras Gada balva un mums sevi jāsauc par Būvmāksliniekiem, nevis Arhitektiem 😉 Latvijas Būvmākslinieku savienība ( LBS )..
P.S. Viena no raksturīgām arhitektu īpašībām ir spēja mimikrēt līdzi laikam un radīt pastāstus. Treknajos gados neapšaubāms Stāstnieks bija Kronbergu Andris, kurš vēl veica arī paraugdemonstrējumus ar savu bikšu siksnu. Tomēr mums nupat ir jauns līderis Gaiļu Zaiga. Stāts par Vāgneru garu ērgļa izskatā, pie kura kājām guļ asiņaini baloži ieies visās Latvijas Arhitektūras annālēs 😉 https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/mes-to-izdarisim-intervija-ar-mari-un-zaigu-gailiem-par-vagnera-nama-atjaunosanu-14299527 Šī gada Stāstnieka balva aiziet Gaiļu ģimenei. It sevišķi labs pastāsts ir par nabaga Vāgnera namu, kurš neviena nepieskatīts gulēja atkritumu kaudzē daudzus gadus, līdz nonāca biedrības bilancē, jo valsts nolēma to neremontēt 🙂 Hūte droši vien Ventspilī ilgi studēja cēloņsakarību ķēdi, lai… Lasīt vairāk »
P.S. P.S. Venēcijas paviljons – briljanta ideja! Ielikt plauktos preces ar arhitektūras saukļiem. Ceru autoriem ir plaukts ar tetrapakām kur iekšā Būvkultūra 😉