A4D 15 gadu jubilejas pasākuma programma

Tuvojas A4D 15 gadu jubilejas pasākums un ir pienācis laiks atklāt programmu — runātāju vārdus un viņu pieteiktās tēmas, kas bagātinās vakara saturu.

 

Tiecoties līdzsvarot saviesīgo un izklaidējošo daļu ar intelektuālo, iecerēto ballīti papildinās virkne priekšlasījumu — mazas lekcijas vai prezentācijas, kuru nolūks ir rosināt domu apmaiņu par arhitektūru. Šai iecerei tika uzrunāti kolēģi, kas tā vai citādi saistīti ar Arhitektūras veicināšanas fonda (AVF) projektiem un A4D aktivitātēm. Viņu vidū ir gan AVF iniciētās balvas — Arhitekta pēdas laureāti, gan savulaik ar AVF kūrētās Leonardo da Vinci programmas atbalstu ārvalstu birojos stažējušies arhitekti, gan citādi ar A4D saistīti cilvēki, solot raibu un daudzveidīgu viedokļu gammu.

PROGRAMMA

  • Ievada uzruna — Andis Sīlis, AVF valdes priekšsēdētājs
  • Atmiņas un pārdomas par to, kā un kāpēc tapa AVF un A4D, un kāds ir rezultāts — Vladis Neilands, AVF un A4D dibinātājs
  • Atskats A4D 15 gadu vēstures interesantākajos notikumos un pavērsienos — Artis Zvirgzdiņš, A4D redaktors

Mazās lekcijas

  • Jānis Lejnieks: Villa Prezidentiem
    PSRS Ministru Padomes pieņemšanu nama jeb «Kosigina dāčas» Jūrmalā peripetijas. Gunta Ulmaņa medību trofeju istaba Kosigina saunas un baseina vietā. Vairas Vīķes Freibergas lifts. Zatlera mēbeles. Bērziņa tukšums.
  • Uģis Šēnbergs: Zinātņu akadēmijas augstceltnes apkārtnes attīstības ideja
    Pēc 10 gadiem Rail Baltica dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu ar Varšavu un tālāk ar Berlīni, vedot cauri piecām Eiropas Savienības valstīm. Lūkojoties no Rīgas centra, otrpus dzelzceļam ir rajons ar lielu attīstības un radošuma potenciālu. Akadēmiskais gadatirgus Lastādijā — «Akatirgus» — pētnieku, mākslinieku, studentu, skolnieku un uzņēmumu radošuma  tirdzniecība  ar mērķi atrisināt jaunu produktu attīstības praktiskās problēmas.
  • Pēteris Bajārs: Arhitektūras kritika un pīļu dīķa efekts
    Vai sabiedrībā, kur katrs ikkatru katru pazīst, bet drukātie mediji pārtiek no reklāmdevēju labvēlības, ir iespēja būt godīgam? Vai latviskā mentalitāte spēj akceptēt viedokļu dažādību un tolerēt atšķirīgo? Vai protam nošķirt arhitektūras objektu no tā radītāja personības?
  • Austris Mailītis: Humanitārie un mākslas aspekti arhitektu profesijā un  izglītībā
    Labu laiku arhitektūras izglītība Latvijā ir balstīta inženierzinātnēs, turklāt arhitektu blīvums uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Kāpēc būtu vajadzīga arhitektūras nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā? Un kādai tai būtu jābūt?
  • Ilze Paklone:  Vēstules no, uz un par Japānu
    Izvēle mēģināt ko nepieredzētu — būt Māstrihtā, strādāt arhitektu birojā izvērtās par septiņu gadu ceļojumu no Nīderlandes uz Japānu. Ceļojums aizsākās ar Arhitektūras veicināšanas fonda trīs mēnešu stipendiju. Mazs impulss sākumā, un vēlāk, kad saslēdzās notikumi, intereses un pieredzes, šī izvēle ļauties ceļojumam atveda uz Latviju ar Japānu saistītus projektus
  • Miķelis Putrāms: Eksperimenta metode
    Kas ir tie apstākļi un situācijas, kad projektēšanā ir vērts pielietot eksperimenta metodi, testējot neskaitāmu daudzumu iespējamo variantu, un kuras ir  situācijas, kad tā nedarbojas.
  • Renārs Putniņš: Vara, arhitektūra un sekss
    Dzinuļi veidot telpiskas struktūras, evolūcijas ceļā no dzīvnieka uz cilvēku un tālāk, mūsdienu sociumu. Mājvietas infrastruktūra un Arhitektūra augstākminēto procesa perspektīvē.

Jāpiezīmē, ka runātāju secība nav stingri noteikta un atšķirsies no šeit publicētās. Rīkotāji neizslēdz arī kādas citas, ekspromta uzstāšanās.

Pasākuma gaisotne iecerēta draudzīga un koleģiāla, bez pārspīlēta svinīguma. Vakara turpinājumā — saviesīgas sarunas, vīns un dejas. No A4D puses būs vīns, taču drīkst ierasties arī ar saviem cienastiem.

A4D 15 gadu jubilejas ballīte  

Šo piektdien, 15. martā plkst. 15.00, Kalēju ielā 8
Vēl var pieteikties

Atbalstītāji

Arnis Kleinbergs / ARHIS
Juris Poga / ARHITEKTA J. POGAS BIROJS
Ventis Didrihsons / DIDRIHSONS UN DIDRIHSONS
Gundars Vīksna / G. VĪKSNAS ARHITEKTU BIROJS
Aldis Zvaigzne / ALANDEKO
Renārs Putniņš / MALUS ARHITEKTI
Māra Ābele  / JAUNROMĀNS UN ĀBELE
Mārtiņš Ošāns / MARK
Juris Bērziņš / PALAST ARCHITEKTS
Aldis Circenis / COPPA
Zane Tetere / OPEN AD
Uldis Lukševics / NRJA
Kristīne Vētra /  INSPIRA

 

Dalīties ar ierakstu:

22
Pievienot komentāru

avatar
10000
8 Komentāru pavedieni
14 Pavedienu atbildes
1 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
15 Komentāru autori
Uzmini nuToms BergmanisIlze MartinsoneVeltaIeva Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miks Kārkliņš
Editor

Izskatas, ka pasakums bus pat loti interesants. Gluzi vai jaatzistaas skumjas, del ta ka nevaresu piedalities. Gribetos tomer dzirdet i par eksperimentiem i par pilu dikiem un par visiem citem ar. Vai nebutu iespeja pasakumu nofilmet un pecak ievietot portala?
P.S. Diez, Mikelis ari bus? Vajadzetu taka apbalvot. Pedejie pieci A4D gadi taka bijusi zem Mikela zimes.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

Austris Mailītis: “…arhitektu blīvums uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.”
Manuprāt, tas ir labi. Labāk, piesaistam jaunos arhitektus no pārējās Eiropas, nekā veram vēl vienu fakultāti. Cik saprotu, Eiropā ir liels bezdarbs starp jaunajiem arhitektiem.

p.s. kāds var pakomentēt, kā iet ar darba atrasšanu RISEBA beigušajiem arhitekiem?

Toms Fords
Guest
absolvents

reizēm liekas, ka pat labāk nekā RTU diplomu ieguvušajiem. 🙂 Gan vēl studējošie, gan jau beigušie strādā vairākos vadošajos arhitektu birojos. Nešķistu, ka no darba devēju puses būtu kāda atturība pieņemt darbā tos, kuri izglītību ieguvuši RISEBĀ.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

Aha. Tad nav tik traki, kā man likās.
Vienkārši domāju, vai labi aicināt jauniešus uzņemties visus tos studiju kredītus, ja beigās tāpat nav darba vai arī jāstrādā par mazu algu aploksnē.
Ja drīkst jautāt, kā tev liekas cik gados apmēram tagad var arhitektūras students tikt vaļā no studiju kredīta pēc augstskolas beigšanas?
Varbūt, es te nevajadzīgi satraucos, un viss ir daudz labāk nekā man likās.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

Paskatījos RISEBA Arh. fak. mājas lapā. Studijas maksā 4800 eur gadā. Tātad, lai iegūtu Arhitekta diplomu ir jānoliek: 26400 eur = 4800*(3.5 sem. (bakalaurs) + 2 sem. (maģ.) ).
Manuprāt, ir absolūts neprāts 2019.gadā Latvijā maksāt par arh. izglītību šādu naudu. Ja tu nevari studēt budžetā par brīvu tad tu nedrīksti studēt arhitektūru vispār.
Labāk tad kādus 2 gadus velti UX/UI dizaina apguvei vai Frontend programmēšanai un uz to brīdi kad jaunais arh. students būs laimīgi iznācis no arh. fak. ar milzīgu kredīta slogu tu jau būsi samēra labi finansiāli nodrošināts.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

… RTU Arh. fak. cik saprotu ir 1950 eur semestrī. Sanāk 21450 eur par 5.5 gadiem. Vai ir kāds kurš studējis vienā no fakultātēm par maksu un jau tuvojas veiksmīgai kredīta nomaksai?

Kredīta maksātājs
Guest
Kredīta maksātājs

Sveicināti. Kredīts par `15 000 euro (12 000 ar PVN atgriešanas iespējām), par bakalauru RISEBA. 100 euro/m nākošos 10 gadus. Pie pašreizējā darba no kredīta varētu atbrīvoties 4 gadu laikā. Man liekas, ka valst negarentē kredītu virs 15 000 euro.

Uz RISEBU pārsvarā dodas studēt prof. vidējo vai koledžas izglītību ieguvušie (uzreiz 2/3. kursā) , kas nespēj sacensties par budžeta vietām RTU (prof. vidējās izglītības skolās nepasniedz vispārējos izglītības priekšmetus tādā apjomā, lai sacenstos ar viduskolas/ģimnāzijas studentiem par budžeta vietām). Lielākā daļa studenti jau ir ar pieredzi un spēj atrast darbu/piestrādāt jau studiju laikā.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

Skaidrs. Paldies par izsmeļošo atbildi!

Toms Fords
Guest
absolvents

Vēl ir arī visa tā daļa, kuri saprot, ka RTU varētu būt arī savā norietā un RISEBA sniedz daudz rietumnieciskākas pieejas iespējas. Kosmopolītiskāks skatījums, es teiktu tā.

Par kredītu nemācēšu komentēt, man tāda nebija.

Students
Guest
Students

Vai RTU arhitektūras fakultātei, jeb kad, ir bijuši zieda laiki? Bez konkurences un ar onkuļiem, kas, paši sev, raksta izglītības standartus un priecājas par to kā atbilst tiem.

Par atalgojumu runājot, ja var uzticēties algas.lv, labāka izvēle par RTU arhitektūras fakultētes absolvēšanu būtu iegūt RCK prof. vidējo, kā arhitektūras tehniķim.

alumnus
Guest
alumnus

Vispār tas, ka par izglītības kvalitāti neviens nav gatavs runāt, tiešām ir traki.

Burtnieks
Guest
Burtnieks

Iespējams, atverot arh.fakultāti Mākslas akadēmijā, kvalitāte uzlabotos arī RTU konkurences dēļ.
Bet uzskatu, ka Austra arguments par mazo arhitektu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem kā iemeslu jaunas fakultātes atvēršanai ir aplams.
Pirmajā komentārā par RISEBA jautāju, jo nepazīstu nevienu no šis augstskolas un vēlējos iegūt pilnīgāku ainu par arhitektu darba tirgu.

Toms Fords
Guest
absolvents

Atkarīgs no savām ambīcijām – vidējā RCK izglītība vēl panāk to, kas ir iecerēts, jebšu iemāca cilvēkiem atbilstošas rasēšanas prasmes un varbūt vēl kaut kāda veida sapratni par lietu. Bet nu koledžas līmeni viņi tik pat labi varētu arī klapēt ciet. Viņi joprojām māk salikt asis uz rasējuma, taču nekādu aptverošu redzējumu par arhitektūras pasauli es tur nesaskatu. Konkurenci viņi nesastāda ne RTU, ne RISEBA beigušajiem studentiem.

AO1
Guest
AO1

“Pēteris Bajārs: Arhitektūras kritika un pīļu dīķa efekts
Vai sabiedrībā, kur katrs ikkatru katru pazīst, bet drukātie mediji pārtiek no reklāmdevēju labvēlības, ir iespēja būt godīgam? Vai latviskā mentalitāte spēj akceptēt viedokļu dažādību un tolerēt atšķirīgo? ”

Cerams, ka lielākais Latvijas Renzo Piano fans šo lekciju noklausīsies. Ja kādam ir lekciju video lūdzu nošērojiet vēlāk.

A02
Guest
A02

RTU prof. Jānis Krastiņš klausīsies arh. P.Bajāra lekciju vai meklēs nošēroto video 🙂 Kā tad!!!

Ivars Kalvāns
Guest
externus

Piektdienas jubilejas pasākums izvērtās interesants, paldies organizētājiem. Lai arī namatēva stingri moderēts un latviskās mentalitātes pieklusināts, tajā tomēr atklājās LV arhitektu vides plurālisms visā savā krāšņumā. Kāds varēja novērot plašu filosofisko un politisko strāvojumu spektru, kas skaļi vai klusi spraucās laukā no pasākumā pieteiktajiem priekšlasījumiem un spontānajiem “brīvā mikrafona” formāta viedokļiem. Tur bija pārstāvēts historisms un tā pārstāvis savā nelokāmajā pārliecībā par Arhitektūru kā amatniecību, kas gandrīz mirusi; tur bija kosmopolītiski tehnokrātiskais pragmatisms, kas nepiespiesti flirtē ar eksperimentēšanu; tur bija aktīvisms, kas robežojas ar utopiju, kuru pārstāvēja traks arhitekts ar manifestu; tur bija skaļi izkliegts kreisais aktīvisms, kas apelēja pie… Lasīt vairāk »

Ieva
Guest
Ieva

Ļoti ceru, ka visas Mazās lekcijas tiks šeit nopublicētas un izraisīs jaunas diskusijas (kā tajos senajos laikos). Ļoti. Ceru.

Velta
Guest
Velta

Paldies par reti sakarīgo 15. marta pasākumu, visiem lektoriem un diskusiju dalībniekiem, īpaši Andim! Paldies arī viņa biroja darbiniekiem par viesmīlību! Sen nebija tik labi…….

Ilze Martinsone
Guest
Ilze Martinsone

Paldies Sīlim & Co ne tikai par piektdienas pasākumu, bet par arhitektūras procesa balstīšanu 15 gadu garumā. Būdams kautrīgs, Sīlis diez vai sev piešķirs “Arhitekta pēdu”. Varbūt mūsu morāls pienākums ir meistaru virzīt pretī kādam zvaigžņotam ordenim?

Toms Bergmanis
Member

Man šķiet, ka ordeņa kavalieris nevar būt cilvēks kurš publiskā vai privātā debatē rupji brūķē muti.

Uzmini nu
Guest
Uzmini nu

Man šķiet, ka nav svarīga mutes brūķēšana, bet tas, kas ir cilvēka sirdī. Un Andis ir skaistas sirds īpašnieks. Aiz robustas ārējas valodas dažreiz slēpjas izcilas personības veikums. Un protams Andim piemīt atvērtība jaunām idejām arhitektūrā. Neaizmirsti, ka Andis ir īsts suits un suiti ir atraktīvi un skarbi;-)Bet Ilzei taisnība, ja nu kam dot ordeni par ieguldījumu Arhitektūrā, tad viennozīmīgi Andim!

Toms Bergmanis
Member

“Kāpēc būtu vajadzīga arhitektūras nodaļa Latvijas Mākslas akadēmijā? Un kādai tai būtu jābūt?” Es neesmu studējis RTU, neesmu arī arhitekts. Manis teiktais balstās iespaidos, ko guvu RTU bakalaura/kvalifickācijas darbu aizstāvēšanās, ko apmeklēju apmēram pirms 3-4 gadiem. Iespējams, ka šis tas ir mainījies, taču biju šokēts par akadēmiskās kultūras trūkumu, komisijas locekļu uzvedību un augstpārtību. Studējot gan Lavtijas Universitātes Datorikas Fakultātē, gan Edinburgas Universitātes Informātikas skolā, es NEKAD nebiju redzējis kāda darba aizstāvības komisiju, kuras locekļi uz aizstāvēšanu ierastos alkohola reibumā, izrādot klaju necieņu gan pret kolēģiem, gan studentiem un visiem pārējiem klātesošajiem. Līdzīgi nekur, izņemot RTU, arhitektūras fakultātes diplomdarbu aizstāvēšanas… Lasīt vairāk »