Ceturtdien, piektdien — 5. un 6. februārī ikgadējās LU zinātniskās konferences ietvaros Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu
fakultātē notiks plānošanai veltīto apakšsekciju sēdes — Alberta ielā 10, 403. auditorijā.
Programma
5. februārī — Teritorijas, resursi un plānošana
6. februārī — Telpiskā plānošana un attīstība — vietu reģenerācija, tās „zaļā” un sociālā dimensija
varbūt neviens nebūs pamanījis, bet Pilsētplānošana no RTU AP(ilsētplānošanas)F ir pārvietojusies uz Latvijas Universitāti ar savu speciālu studiju programmu, kas šķiet ir daudz labāka par atsevišķu lekciju kopumu RTU APF. Līdz ar to varbūt atgriezt LU arī Arhitektūras fakultāti, radot konkurenci RTU un FAD? Labākie pilsētplānošanas speciālisti šobrīd sastopami Latvijas Universitātē, varbūt laiks veidot arī savu arhitektu studiju programmu, kā tas bija 1.Latvijas Republikas laikā?
Un radīt vēl 30 ikgadēju bezdarbnieku armiju. Kur tad mēs tas pilsētas tā plānojam?
Protams, ka arhitektūras studentiem jābūt izprtnei par pilsētplānošanas procesiem un pamatnostādnēm, bet , vai tomēr Tev neliekas ka pilsētplānošana ir viens no arhitekta rokas instrumentiem,.Savukārt "plika"pilsetplānošana bez arhitektūras izglitības arī neko nav vērta, un derīga tikai kā kvalifikāciju ceļoša pēcdiploma izglitība vai doktorantūras studijas plānošanas entuziastiem. Tik pat nepieciešama paildus izglītība arhotektiem butu arī Mākslasakadēmija, un ainavu arhitektūrā. Tur arī ir lieliski sava amata speciālisti – vai tad visur organizēsim arhitektūras fakultātes?
Eksistē tāda lieta kā paaudžu nomaiņa un 30 jauno arhitektu ir pietiekoša proporcija pret tiem kas aiziet. Plika pilsētplānošana tās labākajās izpausmēs – ietverot ekonomiku, izpratni par nekustamo īpašumu, infrastruktūru, tās veidiem un pieslēgumiem – ir tieši tas, kas Latvijai šobrīd vajadzīgs. Piemērs – TUA – laba ideja un arhitektiem darbs nodrošināts uz kādu krīzes laiku. Idejas, tas ir tas, kas mums trūkst. Atttīstīties nevar bez labas plānošanas, lasi, teritorijas plānošanas ( agrākās pilsētplānošanas ). Arhitektūras un teritorijas plānošanas fakultāte – tas nekādi neskan. Arhitektūras fakultāte – tas vairāk atbilst tam, kas notiek RTU. LU ir labs humanitāro zinātņu bloks,… Lasīt vairāk »
labi pateici…par to galertu 🙂
Par lekciju kopumu piekrītu, bet LU ĢZZF nemāca projektēšanu. Plānošanas programma balstās Sociālās un Humanitārās zinātnes. RTU APF ir vēl potenciāls attīstīt pilsētbūvneicības specialitāti.
Domāju, ka nepietiktu mācībspēki 3 Arh fakultātēm. Šobrīd ir divas, kas jau dala daļu pasniedzēju
Ir daudz praktizējošu arhitektu, kuri lietas labā ( lai saņemtu izglītotus jaunos arhitektus ) būtu gatavi veltīt no sava laika dažas stundas nedēļā. Tā tam vajadzētu būt, jo tas bagātina parasti arī pašus Meistarus.
Protams, protams, tas bagātina. Tomēr, kā vienam, kas izgājis cauri šim mācīšanas / bagātināšanas procesam, gribas apgalvot, ka tās nu nekādi nav dažas stundas nedēļā. Pieskaitot laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos pirms lekcijas (pieņemot, ka nenāc kā balta lapa), plus garās diskusijas auditorijā, plus vēl garākas sarakstes epastos… tas vis sgalu galā nočiep apmēram 50% no tava laika. Un, ja vien tu neesi bezģimenes radījums, kam vakaros tāpat nav nekā jēdzīga, ko darīt, tad savietot praksi ar pasniedzēja darbu… mission impossible. Tajā gadā, kad es padevos, sekoja vēl 2 praktizējošie pasniedzēji. Fakti na ļico
Priekš darbīga praktizējoša arhitekta varētu būt nepareiza pieeja mācīšanai. Ir jānodod savu pieredzi, ne speciāli jāgatavojas (tā ir tikai par pasniedzēju strādājoša indivīda taktika). Viss augstāk rakstītais IMHO. Pats ne tuvu neesmu pasniedzējs, bet regulāri veicu jauno censoņu "audzināšanu", kad šie attek pie manis ar projektu, kam vajadzīgs sertificēta arhitekta "karogs". Laiku paņem, bet tas vairāk tāpēc, ka ne es izvēlos tēmu, bet viņi un attiecīgi pietiekami bieži šīs atnestās tēmas man ir jaunums (praksē līdz tam brīdim pašam nav bijusi nepieciešamība saskarties), kur tad nu nākas operatīvā ātrumā "iebraukt", lai varētu citus konsultēt, projektu sakārtot un likt savu paraskstu… Lasīt vairāk »
Nu šāda rīcība vienkārši degradē jebkādas serifikācijas jēgu, un rada pasūtītājos iespaidu, ka pietiek ar to, ko māc augstskolās, lai varētu projektēt
Piekrītu Tev Pēteri, ka uz pilnu klapi pasniedzēja darbs praktizējošam arhitektam varētu būt problēma, tomēr kāds izrāviens Meistarklašu virzienā varētu nest arī pavisam citu darba režīmu, grafiku un atvēlēto laiku. Kāpēc diplomdarbu izstrādē RTU kā konsultanti netiek pieaicināti atzīti meistari. Līmenis izejā būtu pavisam cits nekā šobrīd, kad uz katru pasniedzēju ,ja nemaldos, pa 4-6 diplomandiem sanāk. Tas naudas jautājums, laikam tāpēc, jo pasniedzējiem dod piemaksas par katru diplomandu. Kāpēc naudu nenovirzīt pieaicināto meistaru degvielas izdevumu apmaksai. Varbūt baidās? Līdz ar to pieredzes nodošana no vecākās paaudzes jaunākajai nenotiek, tehniski knifi paliek nezināmi un grābekļu mežs jaunā censoņa priekšā uzaug… Lasīt vairāk »
Šķiet tā ir lielākā RTU problēma – tas pārītis pasniedzēju, kas aiz skapja malko konjaku, ražo pa 30 deguniem pēc vienas šnites gadā. Mazliet atšķirīgi pa durvīm iziet tik tie, kas savu degunu pabāzuši ārpus RTU sienām. Šai ziņā pieci cepumi RISEBAi, kur ikkatrā skatē ir cita – starptautiska žūrija. Jo vairāk viedokļi, jo lielākas iespējas vairāk dzirdēt, ieklausīties un izlobīt pašam savu patiesību. Pēdējais diplomandu metiens RTU varen skumjš padevies, lai gan par RISEBAs bakalauriem arī neesmu stāvā sajūsmā (tiesa, nedzirdēju visus)… Likās tāds ļoti cerīgs starts, bet uz beigām, šķiet, elpa aptrūkās. Baumo gan, ka nākamie RISEBAs gadi… Lasīt vairāk »
Pēteri, mans iespaids bija, ka šogad RTU APF darbu vizuālais iespaids (t.sk. noformējums, bet ne tikai) bija skumjākais ever! Tāda vienmuļība grafiskajā pasniegumā, tāda bezgaršība rasējumu pasniegšanā, vēl aizvien (97% gadījumu!) – planšetes bez vārda (arhitektu darbi BEZ VĀRDA!! ja vien par vārdu nesauc to burtiņu ar punktiņu 5mm izmērā 60cm no grīdas labajā apakšējā stūrī…) Necieņa arī pret sevīm?! pret skatītājiem un ieinteresētiem praktizējošajiem arhitektiem (ākamajiem kolēģiem un darba devējiem) jau nu konkrēti …un tie šrifti, tie šrifti…. kādreiz burtus mācīja! – bija uz ko paskatīties, kam līdzināties. Taisnības labad gan jāsaka, ka izstādes katalogs atstāja kopumā labāku iespaidu.… Lasīt vairāk »
Nu Zvirgzdina k-gs ari še pat publicrētajā gada arhitektūras aprakstā trešdaļāi darbu visār autorus nav norādījis, kādi tie piemēri, tādi ar tie sekotāji.
Taisnības labad, pirms tik ļoti vispārini par RISEBAS bakalaura darbiem, varbūt vari precizēt – cik tieši darbu aizstāvēšanas Tu dzirdēji? Manuprāt, bija arī ļoti spēcīgi darbi. Cerams, ka tie tiks publicēti un tad varēs vairāk apspriest.
problēmai ir vēl arī otra puse – atnākot uz tām "dažām stundām nedēļā" neviens pasniedzxējs no malas nevar nodrošināt un, līdz ar to, studējošais nesaņem kaut cik secīgu, aptverošu ziņāšanu-prasmju kopumu. Tās ir tikai atziņu druskas! turklāt, gandrīz bez jebkādas atbildības no pieaicināto mācībspēku puses – tā teikt, "kas tajā dienā prātā", par to arī stāstu. Nav jau ko zaudet! (algu, piemēram, nevar zaudēt, jo tās jau vairumā gadījumu, vismaz salīdzināmu ciparu izpratnē, nemaz nav). Uzskatu, ka vislielķie zaudētāji šādā situācijā ir tie arh.profesijas apguves entuziasti, kas nu fakultātē ir iestājušies – viņi neaņem nobeigtu, pašpietiekamu, pārdomātu zināānu kopumu ("no… Lasīt vairāk »
Piekrītu Tev Ingurd, bet ja tuvākajā laikā nebūs, tad atpalicība jau vairs nebūs deldējama un Maskavas emisāri varēs priecāties – nacionālā arhitektūras skola būs likvidēta, tā vietā diplomdarbus aizstāvēs angļu un pēc neilga laiciņa ķīniešu valodā.
kam-tas-rūp?
un tas nav kkāds retorisks izsauciens no manas puses, Miķeli,
KAM TAS KONKRĒTI RŪP??! Vai tu vari nosaukt kādas personas, vai amatus, vai organizācijas.
Es domāju, ka katram ir SAVA rūpe. To nevar neredzēt.
Var tikai negribēt saskatīt. Vai nepateikt skaļi.
Nu redz, mums diviem rūp, domāju Andim problēma nav sveša, Lielais Andris ar manīts diezgan neapmierināts dažās diplomdarbu aizstāvēšanās, Pēteris tepat augšā, Uldis ir izteicies, Visvaldis būs izbaudījis doktorantūru no iekšpuses + vēl daudzi šeit neafišētie. Nemaz tik traki domāju nav, – virtuvē sen briest dumpis…
labi, ka ne guļamistabā
PS. ja godīgi – nedomāju gan, ka angļu val.lietojums viennozīmīgi būtu nāves spriedums vai pilnīgs noliegums nacionālas arhitektūras, skolas pastāvēšanai. Ne jau valoda pati par sevi! Drīzāk saturs, secība un konteksts – kas, ko un kāpēc māca.
Angļu valoda šajā gadījumā ir vairāk tā kā "piekļuves instruments" svaigākajai pasaules pieredzei, es domāju. Jā, protams, arī drošākā atslēga ceļā uz praksi ārzemēs… diemžēl. Tāds nu reiz ir šā brīža blakus efekts…
…
Sazvanamies kkad?! ir par ko parunāt…
Par praksi ārzemēs jaunie var aizmirst uzreiz ar visām labām angļu valodas zināšanām, labākajā gadījumā būs lielgabalu gaļa konkursiem ar nakšņošanu birojā un gastrītu izejā. Bet jaunībai piemīt zināms naivums un nevēlēšanāsieraudzīt tēvu tēvu grābekļus. Eksistē tāds jēdziens kā sociālā vide – burkāns nekad neizaugs par rozi, lai kā negribētu.
Tu zini, es inkognito, lai jau tā paliek…
Grūti uztvert par kādu absolūto zināšanu kopumu Tu runā. Ja, runa ir par meistardarbnīcu VISA studiju posma garumā, vai tas tomēr neradītu pārlieku vienveidību? Pēc studijām, liela daļa tāpat nonāk kādā no meistaru birojiem, manuprāt, risks "iemarinēties" un tā arī nenoformulēt savu skatījumu, ko izdarīt, protams, nav viegls uzdevums. Vai šī "meistardarbnīca" nav drusku aizvēsturisks pasākums, ir kādi piemēri, kur tādas eksistē?
Eksistē visā pasaulē, spilgtākais piemērs Zaha Hadid un PŠ meistardarbnīca Vīnē. Jau 14 gadus, un nekas, diplomdarbi ir izcilā līmenī.
Vai atkal drusku par daudz nevispārinam? Ko Tu saproti ar visu pasauli? Zahas Hadidas programa Vīnē ir maģistrantūras programa, arī citur Eiropas skaļākajās skolās AA, TUDelft, Stoholmā maģistra līmenī ir dažādas meisterklases. Vasarasskolās ir iespēja satikt visādus dižgarus, bet, manuprāt, tas tomēr ir cits stāsts. Tam nav sakara ar pamatprasmju un pamatzināšanu ieguvi.
Otrkārt neesmu pārliecināts vai tāda Dižmeistera pieaicināšanu, domāja Ingurds, bet nu, cerams, viņš pats precizēs.
Tas bija piemērs, Latvijas situācijā droši varam aicināt savus Meistarus un sasniegt atzīstamu līmeni un paaudžu zināšanu pārmantojamību. Ar kaut ko jāsāk, lai no bedres rāptos ārā. Piekrīti?
Taisnība, ka mērķis būtu izrakt aku ar ūdeni, nevis kārtējo bedri. Lai to izdarītu parasti veic izpēti, kur un kā vislabāk to būtu darīt, ar viekāršu rakšanu, iespējams, ir pa maz. Tas ir labs jautājums kā piesaistīt vietējos Meistarus, domāju, ka Zahas piemērs kā reizi ir gadījums ar astrālu honorāru, lai piesaistītu skaļu vārdu. Atdevi, lai iekomentē kāds, kas tam ir izgājis cauri. Kuri būtu tie vietējie Meistari, kas būtu gatavi veltīt tam savu laiku? Cik liela ir vietējo kapacitāte? Pēteris jau iepriekš minēja, ka tas prasa gana daudz laika un enerģijas, vērts domāt kāds modelis būtu visizdevīgākais, lai tas… Lasīt vairāk »
Lai vietējie meistari būtu ar mieru to darīt ir jārada vide – darba apstākļi, jāapzinās izglītības mērķis – 3.5 gadu, 2 gadu, 1.5 gadu. Jānodrošina pilns mācību līdzekļu klāsts, jāsaskaņo mācību programma u.t.t. Slinkojot un tabulās bīdot vērtējumus, rakstot augstus pašvērtējumus to nevar panākt. RISEBA protams kabatā ir avansa cepumi, tomēr ar nepacietību gaidīšu RISEBA darbus un esmu gatavs tajos iedziļināties, meklēt patiesības graudus un pakomentēt.
Jebkurš nopietni un kārtīgi darīts darbs prasa laiku un resursus, tur gan varu piekrist.
Un tas ir pareizi, būsu rupjš, bet nav ko cūkām pērles kaisīt, t.i. starhitektam mācīt galīgus iesācējus. Atdeve būs maksimālā tad, ja šajā meistardarbnīcā varēs jau runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, kad saņēmējam būs vismaz apjausma, kam ir nozīme, kad devējam pārliecība, ka sēkla krīt apstrādātā augsnē.
Mūsu pirmkursniekiem vislabākā skola bija buma laikā, kad jebkurā darbnīcā bija akūts darbaroku trūkums un attiecīgi jebkuram bija iespēja gūt pieredzi, ko citādāk dabūtu labi ja 5 gadu laikā pēc diplomdarba aizstāvēšanas. Ekstremāli, bet vērtīgi.
Vispār jau aktieri mācās pie viena pedagoga, kas katru to kursu māca un vada. Ar saviem iemīlotajiem un ne tik iemīļotajiem skolēniem. un aktieri cīnās par vietu tuvāk mācībspekam, jo malējie pie lomām netiek. Arhitektiem , diemžēl, ir citādi.Un vislaik sūdzēšanās , ka neviens jau neko tajā skolā nemāca, diez vai ceļ profesijas prestižu. un diez vai ar meistardarbnīcām vien kāds kļuvis par labu profesionāli. Laikam jau, lai mācītu lielāko daļu priekšmetu, nav nepieciešams būt izcilam projektētājam, visdrīzāk labs pedagogs vajadzīgs. Lasot mūžīgās diskusijas par to, laba vai slikta tā mūsu skola, līdz šim nav gadījies neviens jēdzīgs priekšlikums- ko… Lasīt vairāk »
vai nu tā būs, ka pie viena… vai tik nav tā, ka viņiem tur arī ritmika kkāda, plastika, vairāk literārie priekšmeti un tad aktiermākslas nodarbības….? jeb vai cien.respondents tur pats bijis vai kāds tuvinieks (draugs, draudzene) absolvējis?? otrkārt – kā jāsaprot būtun izteiciens – "ar meistardarbnīcām VIEN"?? uzsvēru jau iepriekš – arī tādā gadījumā paliek visi līdzšinējie priekšmeti, atsevišķie pasniedzēji, ieskaites u.ml. – vnk būtu kāds – MD vadītājs – kurš PALĪDZĒTU studējošajiem izdarīt secinājumus kopsakarībās (starp priekšmetiem), kā arī – iedotu kādu metodisko pamatu arh.profesionālajam radošajam darbam… tikai kā pamatu, kā koncepciju, ne dogmu. Par "lai mācītu lielāko daļu… Lasīt vairāk »
a kam tad tās lekcijas galu galā būs domātas. strādājošim arhetektiem vai stjudentiem?
Man, savukārt, patīk, ka nav vairs greizsirdības no RTU APF, bet ģeogrāfi un arhitekti konstruktīvi sadarbojas. Tajā pašā LU plānošanas programmā ir daudz tādu, kas beiguši arhitektus, bet plānošanas upgrade veic caur LU ĢZZF. Tāpat Jelgavas ainavarhitekti, starp kuriem ir patiesi spēcīgi profesionāļi (kaut vai I.Rukšāne). Skaidrs, ka kombinācija arhitekts + masters plānošanā iekš ĢZZF ir baigi spēcīgi un varētu būt pamats tam "pilsētbūvnieka" terminam, ko A.Feļtins pieminēja komentārā. No otras puses, es gribētu oponēt Aleksandram par tikai humanitāro un sociālo dimeniju… jā plānošanas maģistrā, tā ir, bet, ja paņem ģeogrāfiju, kā disciplīnu, tad tā ir eksakta zinātne. Un te… Lasīt vairāk »
Piekrītu par 95%
Ļoti laba & saturīga diskusija Jums, kungi, sanākusi. + vēl visā šajā kontekstā piederētos paskatīt, vai un kā jaunatnei, jau skolas solā sēžot, prāti un rokas tiek atraisītas radošām/telpiskām izpausmēm – piem., SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS / http://www.sko…pilsetnieks.lv/
Lai nav tā, ka bakalauru/maģistru diplomdarbi gala beigās ir vienkārši skumji, skumji.
gribu piezīmēt, ka vissakarīgākās prezentācijas bija 6.februārī mūsu kolēģiem arhitektiem Egonam Bērziņam un Mārai Kalvānei, kas kārtējo reizi izcēlās ar augstu profesionalitāti uz pārējo abstrakto pētījumu un tukšu teoretizējumu (ar retiem izņēmumiem) fona.