Kultūras ministrija, sadarbojoties ar arhitektūras nozares speciālistiem, izstrādājusi Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008.—2015. gadam, kas ietver galvenos principus, mērķus, prioritātes, sasniedzamos politikas rezultātus un vēlamos rīcības virzienus to sasniegšanai. Dokumenta mērķis ir precizēt arhitektūras lomu un nozīmi ilgtspējīgas valsts attīstībā.
Nozari, kuras administrēšana iepriekšējos gados stumdīta starp kultūras jomu un būvniecību kā tautsaimniecības nozari, dokuments tiecas definēt kā radošu industriju.
«Arhitektūra ir vides veidošanas māksla nolūkā radīt telpu cilvēku fizisko, garīgo, materiālo un citu vajadzību apmierināšanai. Arhitektūra ir ietilpīgākais un plašākais vizuālo mākslu veids. […] Arhitektūra iekļaujas radošo industriju lokā. Tā ir nozare, kas īsteno radošas, estētiskas un tehniskas idejas, izmantojot augsti izglītotu, spējīgu un talantīgu darbaspēku, kā arī jaunās tehnoloģijas. Tā sniedz pakalpojumus, kam ir gan praktiska, gan estētiska, gan komerciāla vērtība. Gan dzīvojamo, gan sabiedrisko un biznesa būvju projektēšana un celšana ir cieši saistīta ar vispārējo ekonomisko izaugsmi jebkurā jomā.»
Tā kā iecerēts, ka dokuments noteiks valsts arhitektūras politiku turpmākajiem septiņiem gadiem, tā nozīmi nozares attīstībā nevar novērtēt par zemu. Ministrija sagaida komentārus un ierosinājumus no ieinteresētajām pusēm. Šis pamatnostādņu projekta variants jūnija vidū tiks prezentēts Eiropas Arhitektūras politiku forumā Ļjubļjanā. Taču tieši no pašu arhitektu intereses un aktivitātes atkarīgs, vai dokumenta projektam tiks rīkota kāda publiska apspriešana. Ja nebūs būtiski un pamatoti iebildumi par šo pamatnostādņu tekstu, tad jūlija vidū to plānots nodot Valsts Sekretāru Sanāksmei.
kur paliek godīga sacensiba starp arhitektiem un korupcijas un sakaru iznīdēšana? tas laikam nav aktuāli?
Tāda interesanta vīriešu autoru padarīšana. Tās 2 meitenes laikam tikai pierakstīja? Vai tad Latvijā nav sievietes arhitektes, kas varēja piedalīties dokumenta izstrādē? Apspriede un ieteikumu sūtīšana butu apsveicama. Kam lai tos sūta?
ka tad, ka ir, un ka pirmo ir jaatceras ar sievieshu medalu apbalvota Ruta, iz senakas un lielakas arhitektu dinastijas. Vi’nai ari jasuta visus ieteikumus
Paldies par interesanto publikāciju. Koncepcija radīja daudz pārdomas, kuras, diemžēl, bez detalizētākas informācijas ir pagrūti atdalīt no spekulatīviem spriedumuem. Šī iemesla dēļ, būtu vērtīgi izpētīt koncepcijas bāzi, kura, cik saprotu, izriet no konkrētiem "stratēģiskajiem, politiskajiem un cita veida plānošanas dokumentiem". Mani mēģinājumi atrast šos dokumentus internetā nespēja dot pārliecību, ka atrastā informācija ir tā uz kuras bāzes stratēģija ir būvēta. Vai būtu iespējams šo dokumentāciju nopublicēt tepat A4D ?
Tekstu pirms publicēšanas vajadzēja pārlasīt. Gramatikas kļūdu, ka mudž. Komati, garumzīmes, burti saķērušies.
latvijā arhitektūra vēl ir kā kaut kas jauns. ņemot vērā visus kara gadus uc. visi ķer un būvē pirmo projektu kas izskatās `kruts`, bet ļoti bieži tā viss nav.
un jā par informāciju. tik daudz lieku vārdu – manuprāt. vai tad nav iespējams uzrakstīt īsā kodolā?
7 gadu prognoze ir visnotaļ optimistiska, īpašī ja ņem vērā, ka arhitektūras kvalitātes likums kultūras ministrijas atvilknēs jau guļ 4 gadus.
neredzu tam jēgu, jo uzskatu, ka lielākais kritērijs arhitektūras kvalitātei ir sirdsapziņa un vēl vairāk nedomāju, ka šitāds papīrs mainīs kautko realitātē!
Par krutumu, ne jau visi ar vārdu "kruts" saprot vienu un to pašu! Un tur nu slēpjas tā "problēma"!
es tikai nesapratu tā arī, kas tiks definēts vai politizēts tajā "Latviešu" arhitektūrā? No kā tas pasargās ? Tiks ievērotas autortiesības, uzlabosies RTU tehniskais nodrošinājums, paaugstināsies celtnieku kvalitāte…uttp?
Iesaku papētīt Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2007. – 2013. gadam. Tas paredz uzsākt īstenot Latvijas izaugsmes modeļa izvirzīto mērķi – paaugstināt valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti ar uzdevumu tuvoties ES25 vidējam līmenim. Šajā stratēģiskajā dokumentā nozīmīga vieta atvēlēta arī mājokļa un vides attīstībai. Viens no cilvēkam nozīmīgākajiem dzīves kvalitātes rādītājiem ir nodrošinājums ar mājokli koptā un ērtā vidē. Vienlaikus sakoptas dzīves telpas esamība ir priekšnosacījums cilvēka veselības saglabāšanai un aktīvai dzīves darbībai. Tirgus ekonomikas apstākļos mājokļu pieejamību kopumā nosaka vispārējais dzīves līmenis valstī, tāpēc valsts dalība mājokļu attīstībā no makroekonomiskā viedokļa ir jāvērtē kā būtisks ieguldījums tautas attīstībā. Kā arī papētīt… Lasīt vairāk »
Vai jautājums par arhitekta prakses sertifikātu arī nebūtu apskatāms šī jaunā visaptverošā dokumenta ietvaros? Izglītības iegūšanai veltītus vārdus redzēju, kvalifikācijas celšanas jautājums pēc augstskolas arī nav aizmirsts, bet kā ar sertificēšanas jautājumu? Vai tas neiekļaujas arhitektūras politikas specifikā, ir aizmirsts, vai ar nolūku nav apskatīts? Sak’, kā nekā nepatīkami patreiz par to runāt, ne? Kaut kā tāda ļoti apšaubāma situācija izveidojusies (sakarā ar LAS 12.03.2008. ārkārtas kongresa lēmumu Nolikuma "Par patstāvīgas arhitekta prakses tiesībām Latvijas Republikā" darbība apturēta). Iesniegumi jaunu sertifikātu iegūšanai netiek pieņemti jau no 2008. gada janvāra. Vai tā ir tiesiski korekta situācija, ka iepriekšējā sertificēšanas kārtība vairs… Lasīt vairāk »
kur paliek godīga sacensiba starp arhitektiem un korupcijas un sakaru iznīdēšana? tas laikam nav aktuāli?
Tāda interesanta vīriešu autoru padarīšana. Tās 2 meitenes laikam tikai pierakstīja? Vai tad Latvijā nav sievietes arhitektes, kas varēja piedalīties dokumenta izstrādē? Apspriede un ieteikumu sūtīšana butu apsveicama. Kam lai tos sūta?
ka tad, ka ir, un ka pirmo ir jaatceras ar sievieshu medalu apbalvota Ruta, iz senakas un lielakas arhitektu dinastijas. Vi’nai ari jasuta visus ieteikumus
Paldies par interesanto publikāciju. Koncepcija radīja daudz pārdomas, kuras, diemžēl, bez detalizētākas informācijas ir pagrūti atdalīt no spekulatīviem spriedumuem. Šī iemesla dēļ, būtu vērtīgi izpētīt koncepcijas bāzi, kura, cik saprotu, izriet no konkrētiem "stratēģiskajiem, politiskajiem un cita veida plānošanas dokumentiem". Mani mēģinājumi atrast šos dokumentus internetā nespēja dot pārliecību, ka atrastā informācija ir tā uz kuras bāzes stratēģija ir būvēta. Vai būtu iespējams šo dokumentāciju nopublicēt tepat A4D ?
Tekstu pirms publicēšanas vajadzēja pārlasīt. Gramatikas kļūdu, ka mudž. Komati, garumzīmes, burti saķērušies.
latvijā arhitektūra vēl ir kā kaut kas jauns. ņemot vērā visus kara gadus uc. visi ķer un būvē pirmo projektu kas izskatās `kruts`, bet ļoti bieži tā viss nav.
un jā par informāciju. tik daudz lieku vārdu – manuprāt. vai tad nav iespējams uzrakstīt īsā kodolā?
7 gadu prognoze ir visnotaļ optimistiska, īpašī ja ņem vērā, ka arhitektūras kvalitātes likums kultūras ministrijas atvilknēs jau guļ 4 gadus.
neredzu tam jēgu, jo uzskatu, ka lielākais kritērijs arhitektūras kvalitātei ir sirdsapziņa un vēl vairāk nedomāju, ka šitāds papīrs mainīs kautko realitātē!
Par krutumu, ne jau visi ar vārdu "kruts" saprot vienu un to pašu! Un tur nu slēpjas tā "problēma"!
es tikai nesapratu tā arī, kas tiks definēts vai politizēts tajā "Latviešu" arhitektūrā? No kā tas pasargās ? Tiks ievērotas autortiesības, uzlabosies RTU tehniskais nodrošinājums, paaugstināsies celtnieku kvalitāte…uttp?
Iesaku papētīt Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2007. – 2013. gadam. Tas paredz uzsākt īstenot Latvijas izaugsmes modeļa izvirzīto mērķi – paaugstināt valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti ar uzdevumu tuvoties ES25 vidējam līmenim. Šajā stratēģiskajā dokumentā nozīmīga vieta atvēlēta arī mājokļa un vides attīstībai. Viens no cilvēkam nozīmīgākajiem dzīves kvalitātes rādītājiem ir nodrošinājums ar mājokli koptā un ērtā vidē. Vienlaikus sakoptas dzīves telpas esamība ir priekšnosacījums cilvēka veselības saglabāšanai un aktīvai dzīves darbībai. Tirgus ekonomikas apstākļos mājokļu pieejamību kopumā nosaka vispārējais dzīves līmenis valstī, tāpēc valsts dalība mājokļu attīstībā no makroekonomiskā viedokļa ir jāvērtē kā būtisks ieguldījums tautas attīstībā. Kā arī papētīt… Lasīt vairāk »
Vai jautājums par arhitekta prakses sertifikātu arī nebūtu apskatāms šī jaunā visaptverošā dokumenta ietvaros? Izglītības iegūšanai veltītus vārdus redzēju, kvalifikācijas celšanas jautājums pēc augstskolas arī nav aizmirsts, bet kā ar sertificēšanas jautājumu? Vai tas neiekļaujas arhitektūras politikas specifikā, ir aizmirsts, vai ar nolūku nav apskatīts? Sak’, kā nekā nepatīkami patreiz par to runāt, ne? Kaut kā tāda ļoti apšaubāma situācija izveidojusies (sakarā ar LAS 12.03.2008. ārkārtas kongresa lēmumu Nolikuma "Par patstāvīgas arhitekta prakses tiesībām Latvijas Republikā" darbība apturēta). Iesniegumi jaunu sertifikātu iegūšanai netiek pieņemti jau no 2008. gada janvāra. Vai tā ir tiesiski korekta situācija, ka iepriekšējā sertificēšanas kārtība vairs… Lasīt vairāk »