Viens no nozīmīgākajiem tuvāko gadu
Rīgas pilsēttelpas projektiem ir labiekārtojums Spīķeru kvartālam un krastmalai
no dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam, kura uzdevums ir atdzīvināt šīs vietas kā aktīvu
pilsētas sastāvdaļu. Koncepcijas autori — birojs ARPLAN, kas uzvarēja iepirkuma
konkursā.
Iepirkuma konkursā par kvartāla starp
Maskavas ielu, Krasta ielu un Turgeņeva ielu un Daugavas krastmalas posmā no
dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam 10 m platumā gar upi revitalizāciju, veidojot
jaunu pilsētvides dizainu un teritorijas labiekārtojumu, nodrošinot kā
rekreācijas iespējas, tā arī gājēju un velosipēdistu plūsmas, uzvarēja
arhitektu birojs ARPLAN.
Esošās
situācijas īss raksturojums
SPĪĶERU kvartāls
Spīķeru kvartāla apbūve ir realizēta
19. gadsimta beigās.
20. gadsimta otrajā pusē, izbūvējot
Krasta ielu, tika nojaukti trīs spīķeri.
Spīķeru kvartāls atrodas UNESCO
pasaules kultūras mantojuma vietā – Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā.
Spīķeru kvartāla ģeogrāfiskais novietojums pilsētā ir ļoti izdevīgs, tuvu
Vecrīgai, tomēr tas ir nogriezts no pilsētas infrastruktūras un piekļūšana šai
teritorijai ir ierobežota un sarežģīta. Funkcionāli attīstot Spīķeru teritoriju
par kultūras un radošās industrijas kvartālu, pakāpeniski tiek izveidoti arvien
jauni publikas «piesaistes» objekti. Lai kvartāls optimāli darbotos, ir
nepieciešams sakārtot transporta un gājēju plūsmas, labiekārtot Spīķeru
kvartāla teritoriju, izveidojot atraktīvu un kvalitatīvu publisko telpu.
SPĪĶERU KRASTMALA posmā no dzelzceļa
tilta līdz Salu tiltam (~1280m garumā).
Daugavas krastmala posmā no dzelzceļa
tilta līdz Salu tiltam, kas daļēji atrodas vēsturiskā centra teritorijā, ir
degradēta un praktiski neizmantota teritorija. Spīķeru krastmalu no aktīvās pilsētas dzīves nodala noslogota
automaģistrāle , te nav pietiekami attīstīta ne gājēju, ne velobraucēju
plūsma, ne arī ūdenstransporta kustība. Krasta iela ir 1. kategorijas pilsētas
maģistrāle, kur ik gadu ir vērojama tendence transporta intensitātei pieaugt.
Krasta iela tiek lietota kā saikne starp Salu tiltu un Akmens tiltu.
Spīķeru
kvartāla un Daugavas krastmalas labiekārtojuma priekšlikums
Attīstot Spīķeru kvartālu radošās
industrijas un kultūras funkcijām, ARPLAN piedāvā atbrīvot teritoriju no
autotransporta. Spīķeru kvartāla ielu labiekārtojums veidots tā, lai apkalpes
un piegādes transports varētu iebraukt teritorijā agrās rīta un vakara stundās.
Maģistrālās gājēju plūsmas
izvietojas:
- no
Tirgus uz Krastmalu, - no
Maskavas ielu Krastmalas virzienā, - pa
Maskavas ielu gar Spīķeru kvartālu, - gar
Krasta ielu un Spīķeru kvartālu, - gar
Krastmalu.
Lokālās gājēju plūsmas koncentrējas
Spīķeru laukumā un ielās pie kultūras un rekreācijas objektiem.
Krasta ielas šķērsošanai ir
paredzēts:
- izveidot
gājēju joslu gar Pilsētas kanālu zem Krasta ielas, - labiekārtot
tuneli, kas savieno Spīķeru kvartālu un krastmalu, - izveidot
gājēju pāreju pie Turgeņeva ielas.
Gājēju plūsma, kas stiepjas gar
Krasta ielu, savieno promenādi gar 11. novembra ielu un Salu tiltu. Pilsētas
kanāla šķērsošanai ir paredzēts tilts, uz kuru ved kāpnes un pandusi cilvēkiem
ar kustību traucējumiem. Arī Spīķeru kvartāla pusē papildus kāpnēm ir izveidoti
pandusi, kas dod iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūt Spīķeru
teritorijā.
Daugavas krastmalas revitalizācijas projektā ir paredzēts izveidot veloceliņu
posmā no dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam. Veidojot jaunu veloceliņu ir
paredzēts atdalīt velobraucēju kustību no motorizētā transporta posmā no
dzelzceļa tilta līdz krastmalas teritorijai iepretim Turgeņeva ielai, kur
veloceliņš tiktu atdalīts no Krasta ielas un ainaviski turpinātos gar upes
krastu. Daugavas krastmalas funkcionālais un ainaviskais labiekārtojums ir
risināts tā, ka velosipēdisti var izmantot arī krastmalas promenādi, kur
velosipēdistu kustība būtu savietota ar gājēju plūsmu.
Krasta ielas trīs braukšanas joslas
Daugavas pusē, kas padomju laikā ir izveidotas ievērojami platākas nekā
nepieciešams, ir paredzēts sašaurināt katru uz 3,50 m, lai paralēli
autotransporta plūsmai gar Krasta ielu varētu izvietot ietvi ar veloceliņu 3m
platumā. Spīķeru kvartālā velosipēdisti var
pārvietoties gar un pa kvartālu, respektējot gājēju plūsmu un kvartālā
notiekošās aktivitātes. Daugavas
krastmalas revitalizācijas un labiekārtojuma iecerē ir paredzēta iespēja apkalpes
un pakalpojumu transportam nobraukt krastmalā.
Pie Spīķeru kvartāla ir piedāvāts izveidot tūrisma
autobusu piestātnes gar Krasta ielu,
privātā autotransporta stāvvietas paredzēts koncentrēt Europark stāvvietā
starp Maskavas ielu un Krasta ielu, kā arī gar Maskavas ielas ietvi Spīķeru
kvartāla un Tirgus robežās.
Pieaugot
publiskā un privātā ūdenstransporta intensitātei, Daugavas krastmala
būtu piemērojama kuģu un laivu piestātnēm — pēdējā gada laikā ir aktīvi
attīstījusies kuģīšu plūsma pa pilsētas kanālu, kas piedāvā interesentiem
brīnišķīgu ceļojumu gan ar ieskatu pilsētas vēsturē, gan iespēju paraudzīties
uz labi zināmām vietām un ēkām pilsētas centrā no cita skatu punkta.
Daugavas
krastmala
Konkursa piedāvājumā Daugavas krastmala tiek saglabāta
kā neapbūvēta teritorija, t.i., netiek plānota kapitālu ēku celtniecība, bet ir
paredzētas hidrobūves, kas nepieciešamas akvatorija ekspluatācijai un
īslaicīgas (demontējamas) ēkas, tādas kā, kuģu un laivu piestātnes, kafejnīcas
un citi objekti, kas veicina publiskās telpas attīstību un aktīvu izmantošanu.
Daugavas krastmalas joslā ir paredzēts izvietot
rekreācijas zonas – soliņus un koku stādījumus gruntī, kā arī atpūtas objektus,
kas ir izvietojami tieši uz ūdens – platformas, laipas un pontoni ar īslaicīgas
lietošanas funkciju.
Daugavas krastmalas labiekārtojums
veidots atšķirīgos posmos:
- no Pilsētas kanāla līdz tunelim uz
Spīķeru kvartālu ir veidots kā aktīvās rekreācijas zona. Šajā Daugavas
krastmalas posmā ir koncentrētas upju kuģu un laivu piestātnes, izmantojot
esošās krasta konstrukcijas. Papildus krasta līnijai ir paredzēts izveidot
zemākas laipas mazāka mēroga upes transportam, piemēram, restaurētiem zviedru
kuģiem, kurus varētu piemērot gan kafejnīcas (restorāna), gan muzeja funkcijai.
Krasta ielas atbalsta sienu ir paredzēts arhitektoniski nedaudz uzbiezināt,
apšujot ar granīta plāksnēm, nišās izvietojot soliņus (ar uzjumteņiem) un
teleskopiskās tribīnes iepretim rekonstruētajām kuģu piestātnēm, kuras
izmantojamas kultūras un sporta pasākumiem krastmalā un ūdens akvatorijā. Spīķeru
gājēju tuneli zem Krasta ielas ir paredzēts rekonstruēt un modernizēt, izbūvējot
sabiedriskās tualetes. Tā kā no Spīķeru kvartāla ir attīstīta nobrauktuve pa
pandusu uz gājēju tuneli, tad labierīcības var izmantot arī cilvēki ar kustību
traucējumiem.
- no Spīķeru tuneļa līdz Turgeņeva
ielai izvietotas piestātnes mortorlaivām un kuteriem, ar piemērota augstuma
platformām un laipām. Daugavas krastmalā, starp kuģu piestātnēm un skatu
platformām, izveidots labiekārtojums ar koku stādījumiem gruntī un sēdgrupām.
- no Turgeņeva ielas līdz Salu tiltam papildus gājēju promenādei un veloceliņam,
ir paredzēts izveidot aktīvo skrituļotāju atpūtas zonu un peldvietu (tālākā
perspektīvā). Skrituļotāju teritorijā var nokļūt pa jaunizveidoto veloceliņu
gar Krasta ielu, kā arī ar autotransportu, kuru var novietot jaunajā stāvvietā
zem Salu tilta pievedceļiem.
- aiz aktīvās sporta zonas ir paredzēts ainaviski izveidot makšķernieku
vietas. Šī ir salīdzinoši klusa upesmala, salīdzinājumā ar aktīvo zonu, kas 10
m platumā stiepjas gar Krasta ielu.
Spīķeru
kvartāls
Izstrādājot Spīķeru kvartāla
labiekārtojuma koncepciju ARPLAN vadījās
no sekojošiem aspektiem:
- ievērtēt
kultūrvēsturisko vidi un apbūvi, kā arī ģeogrāfisko
novietojumu pilsētas
centrā, - optimizēt
transporta, velosipēdistu un gājēju plūsmas Spīķeru kvartāla teritorijā un ap
to, - izveidot
kvalitatīvu publisko telpu pilsētas centrā, - piemērot
augstus pilsētvides kvalitātes
standartu teritorijai, kas organiski iekļaujas
pilsētas sabiedriskajā, darījumu,
kultūras un izklaides infrastruktūrā, - piemērot
kvartāla labiekārtojumu kultūras industrijas, pakalpojumu un izklaides
objektiem.
Spīķeru kvartāla labiekārtojumu
varētu dalīt trijās zonās:
- Spīķeru
kvartāla iekšējās ielas, - Spīķeru
iela un gājēju iela gar Geto muzeju, - Spīķeru
kvartāla laukums.
Spīķeru ielu iesegums veidots
sintezējot tradicionālos ielu ieseguma materiālus. Spīķeru kvartāla ietves
iesegtas ar klinkeri, kur var izvietoties gan kafejnīcu galdiņi, gan ārtelpu
atpūtas mēbeļu grupas. Gar ietvi ir paredzēts veidot kalta bruģīša joslu, kas
ieskauj ielas vidusdaļu. Šī dekoratīvā josla grafiski nodala ietvi no ielas un
ir domāta kā zona, kur var izvietoties koku stādījumi dekoratīvajās kastēs.
Ielas vidusdaļa ir iesegta ar kalto granīta bruģi (sānielās kalto bruģi nomaina
apaļais granīta bruģis).
Spīķeru kvartāla ēkas ir iznomātas
dažādiem uzņēmumiem. Papildus dekoratīvajai fasādes izkārtnei, pie ieejām
apredzēts izvietot augu stādījumus dekoratīvos podos. Atkarībā no sezonas var
mainīt augu stādījumus un/vai veidot dekoratīvas kombinācijas.
Spīķeru kvartāla vizuālajām norādēm
paredzēts izvietot dizaina elementus uz ielām un galvenajās gājēju plūsmas
zonās. Pilsētas svētku reizēs Spīķeru kvartāla ielas ir iespēja dekorēt ar
karodziņiem. Spīķeru kvartāla apgaismojuma
koncepcija risināta, lai akcentētu kultūrvēsturisko vidi, izgaismojot fasāžu
dekoratīvos elementus — pilastrus, ieejas ēkās, zelmiņus, u.c.
Spīķeru laukums veidots, lai tajā
varētu norisināties dažādas publiskās aktivitātes un masu pasākumi. Lai zonētu
laukumu no Krasta ielas, ir plānots izveidot ainaviskus uzkalniņus (uzkalniņu nospiedums
ir bijušo spīķeru ēku vietā), apmēram 1.60 m augstumā, ar zaļo nogāzi pret
Krasta ielu, bet pakāpienveidā izvietotām skatītāju sēdvietām pret laukumu. Masu
pasākumiem nepieciešamais apgaismojums nodrošināts ar gaismas torņiem un
pakāpienveida soli ar lentveida apgaismojumu. Vienā laukuma daļā paredzēts
izvietot skulpturālo grupu runājošie
akmeņi.
Gar Krasta ielu Spīķeru kvartāla
teritorijā stiepjas gājēju zona (to var izmantot arī velosipēdisti), kas
savieno Vecpilsētu ar Spīķeru kvartālu un Daugavas krastmalu. Gājēju plūsmas
virzienā izvietotas brīvstāvošas lampas, koku stādījumi gruntī un soliņi. Zaļās
salas ar koku stādījumiem, kas
izvietojas gar Krasta ielu, optiski norobežo transporta plūsmu no Spīķeru
kvartāla rekreācijas zonas. Pie šīm zaļajām salām
izvietojas tūristu autobusu pieturas vietas. Spīķeru ielu noslēdz noeja tunelī,
kas savieno Spīķeru kvartālu ar krastmalu.
loti personisks viedoklis, bet manuprat ir neprats uzticet sadu nozimigu pilsetvides projektu izstradi arhitektu birojam ar tik minimalu pieredzi sada veida realizetos projektos. papildus – grafiskais izpildijums ir bezjebkada konteksta un pilnigi nesaprotams un nesaistoss, pilnigi nesimpatizejoss visos aspektos.
"…birojs ARPLAN, kas uzvarēja iepirkuma konkursā."
laikam citi darbi bija vel sliktāki…
pieredzeejis vai nepieredzeejis, ja weerteetu tikai peec pieredzes, tad jauniem vienkaarshi nebuutu izredzhu… tas nebuutu korekti… turklaat weciem ne1 neliedza uztaisiit ko labaaku, redzamaas vizualziaacijas ir taadas kaa ir, vislabaak man patika taa jahta, kas peec sava augstuma zem ne1 tilta apakshaa nelien, piejemsim ka vinja peld tikai starp salu un dzels tiltu. bet nu jaaljauj jav arii jaunajiem kluudiities, kaa tad vinji pie taas pieredzes lai tiek.
turklaat peedeejaa laikaa konkursos naudas preemijas tik varenas, kas daudzus vispaar atbaida tajos piedaliities, kkaa kriizes laikaa shii (arhitektu) cunfte sevi ir saakusi ljoti zemu noveerteet.
piekritu argumentam par labu jaunajiem arhitektiem – ka ja vertetu pec pieredzes, tad jaunajiem nebutu nekadu izredzu piedalities… tomer, ja piesaista jaunos arhitektus sadiem projektiem, tad tam ir acimredzams iemesls (vinu dizains, ideja, pienesums un speja to prezentet), ko saja gadijuma es neredzu tiri vizuali. tadel ari aizdomajos par pieredzi…
Vizualizacija nepasniedz ideju. Sajuta ka atelaa redzamais domats citplanetiesiem nevis cilvekiem. Kapec lai kads jusmotu par so projektu?
Tas izskaistināto VIZUALIZĀCIJU laiks beidzas! Mēs tikai to vēl neesam pamanījuši! Ir citi būtiskāki kritēriji.
Naivums nevis skaistums izglābs pasauli:)
Grafiskais materiāls ir vienkārši šausmas. Ceru, ka kādreiz parādīsies kaut kas jēdzīgs, lai varētu spriest par projekta kvalitātēm.
Lai spriestu par projekta kvalitātēm ir jāaprunājas ar projektētājiem un jānovērtē risinājumu pamatotību vietas kontekstā. Pat vislabākās vizualizācijas negarantē projekta kvalitāti. Taču tās, bez šaubām, ietekmē "laju" sajūsmu vai otrādi par projektu. Bērnu dārzā dod skatīties bilžu grāmatas, universitātē liek lasīt simtiem" garlaicīgu" traktātu. Profesionāls arhitekts nav ne "lajs", ne bērns. Nav tā kā attīstīta multeņu industrija negatīvi ietekmē arhitekta imagination? Kā Barbijas – bērna radošās spējas.
Par arhitektūru pirmkārt runā grafika, tikai tad seko teksti un tabulas. Bet lūdzu nesāksim apsaukāties – kurš te "lajs", kurš "aristokrāts", kurš "profesionālis" vai "politiķis". Savādāk nonāksim tajā pašā peļķē kur ar Prezidenta pils laukumu, kad beigās viss izrādīsies viens liels čiks, ja uzdotos darbus izstrādā tik pavirši un uz jautājumiem atbildes vietā tiek pasniegta verbāla filozofija. Profesionālismam ir jāizpaužas visos rakursos, t.sk. vizualizācijā un pasniegšanas prasmē jau nu pirmā kārtā,
man gan likās, ka par arhitektu runā nevis grafika, bet doma, sapratne un māksla runāt ar cilvēkiem – sarunāties gan ar klientu, izprast vinja vajadzības, gan iedzīvotājiem – tās visplašākajās izpausmēs un māksla implenmetēt cilvēka vajadzības estētiski, ekonomiski un ekoloģiski… Grafika? – uj sorry kuda mir katjitsa… protams jāmāk zīmēt, bet teikt, ka tā ir PIRMKĀRT…
Pirmkārt par arhitektūru runā pati arhitektūra, kad tā ir iemiesota materiālā, "iekomponētā" telpā, "ierakstīta" pilsētas audumā un sociuma mentālā ainavā. Otrkārt – nevienā brīdī nevēlējos nevienu ne aizvainot, ne "apsaukāt", ne pat dalīt. Mēs visi kādā jomā esam "laji", kādā – "bērni", kādā – "profesionāļi". Arhitekti, arī Jūs, esat "profesionāļi" arhitektūrā. Tieši tāpēc man nav simpātiska Jūsu pietiekami augstprātīgā (sorry) "šausmināšanas" par vnk ketčupa renderi ( kādas kvalitātes tas arī nebūtu). Jo tur diezgan normāli ( pat šajā mazajā bildītē) "nolasāma" ( starp rindām 🙂 ) ideja. Protams, daudz jautājumu – uz tiem Jūs kolēģi ( lai viņiem veicās!), cerams,… Lasīt vairāk »
Tikai neiedomājieties, ka arhitekts ir dievs zemes virsū.
kā tad klientam pārdot savu ideju, ja ne ar smuko vizualizāciju, respektīvi labu grafiku?
ja sākam runāt pragmātiski
protams, jautājums diskutabls, bet, mani pareizi iemācīja viena laba birojā, ka jāpievērš uzmanību katram sīkumam, jo no šiem sīkumiem rodas kopējais iespaids par visu ideju. Jebkuru ģeniālo projektu var iznīcināt ar izpildi un otrādi (:
Manuprāt jau nu vajadzētu atšķirt starpību, kad runa iet par arhitekta atbildību projektējot klientam guļamistabu vai lielpilsētas piekrastes promenādi. Otrajā gadījumā klients ir visi pilsētas iedzīvotāji nevis viens pasūtītājs, kuram ir vai nav nepieciešama grafika vai kāda telepātiskā saite ar arhitektu. Kā lai pārējie saprot ko arhitekts ir vēlējies, ja grafikas nebūs vai būs tik nožēlojama kā šajā brīdī? Vai tādā gadījumā idejas autoru ieceres būtu iespējams vēl kā savādāk nodot vērtēšanai ar pwerpointa prezentācas vai literāru noveļu palīdzību? Ja nav Martini, tad nav party – ja nav grafikas, tad nav pilnvērtīgi iespējams spriest par projekta kvalitāti. Protams, mūsu draugu… Lasīt vairāk »
Nu bet loģiski, iepakojums vispirms!!! ko pakot iekšā ,tas jau sekundāri…
Photoshop generation….
Kopš kura laika projekta grafisko daļu sauc par iepakojumu? Ja nav ko pakot iekšā, tad iepakojums arī nav vajadzīgs.
Publikācijā Tu redzi trīs "kečupa" bildes un vienu photošopizētu( es kaut kā neredzu GP , plānus, šķēlumus,notinumus utt., kas parasti tā kā skaitās pamatinformācija-grafiskā daļa, un domājams bija projektā,kā tad savādāk tika pie pirmās vietas Attīstības departamenta organizētā konkursā), principā projekta "smiņķis" ,ja tā varētu izteikties-kosmētika, un to Tu sauc par grafisko daļu?
Vai Tev liekas :" that’s all folk’s"?
Tādejādi domāju , autoru pašu dotā ,info a4d ir radījusi šo "sašutuma vētru", teiksim varēja iedot konkrētāku info, bet no otras puses spriest pēc kosmētikas maciņa satura par seju ko tā segs ir augstākā mērā aplami.
piekrītu, ka smuko vizualizāciju laiks beidzies. ir nācies redzēt dažādas " smukās" bildītes, kas dzīvē realizētas ir īstas šausmas. svarīgāks ir izprotams MAKETS.
p.s. un Saules akmenim nav ne vainas….
Vai Tad MAKETS nav vizualizācija? Un Saules akmens komplektā ar preses namu ir šodienas Rīgas vizītkarte. Lai dzīvo Šlesers!
jo NEKO nevaru ieraudzīt šeit publicētajās bildītēs. Iespējams, augstāk komentējošajiem ir pieeja plašākai projekta grafiskajai informācija … vai arī profesionālā sagatavotība tādā līmenī, ka ideju uztver jau no vienas novilktas līnijas.
Offtop: 1) šis nebija arhitektūras konkurss, bet iepirkums, atšķirība ir būtiska; 2) smuka vizualizācija naudu maksā, krīzes laikā par savu naudu bez garantijām (konkurss tomēr) to ne visi var atļauties.
Tiešām vizuāli nebaudāms, neuztverošs priekštats no pieejamajām vizualizācijām.
Tiešām vizuāli nebaudāms, neuztverošs priekštats no pieejamajām vizualizācijām.
loti personisks viedoklis, bet manuprat ir neprats uzticet sadu nozimigu pilsetvides projektu izstradi arhitektu birojam ar tik minimalu pieredzi sada veida realizetos projektos. papildus – grafiskais izpildijums ir bezjebkada konteksta un pilnigi nesaprotams un nesaistoss, pilnigi nesimpatizejoss visos aspektos.
"…birojs ARPLAN, kas uzvarēja iepirkuma konkursā."
laikam citi darbi bija vel sliktāki…
pieredzeejis vai nepieredzeejis, ja weerteetu tikai peec pieredzes, tad jauniem vienkaarshi nebuutu izredzhu… tas nebuutu korekti… turklaat weciem ne1 neliedza uztaisiit ko labaaku, redzamaas vizualziaacijas ir taadas kaa ir, vislabaak man patika taa jahta, kas peec sava augstuma zem ne1 tilta apakshaa nelien, piejemsim ka vinja peld tikai starp salu un dzels tiltu. bet nu jaaljauj jav arii jaunajiem kluudiities, kaa tad vinji pie taas pieredzes lai tiek.
turklaat peedeejaa laikaa konkursos naudas preemijas tik varenas, kas daudzus vispaar atbaida tajos piedaliities, kkaa kriizes laikaa shii (arhitektu) cunfte sevi ir saakusi ljoti zemu noveerteet.
piekritu argumentam par labu jaunajiem arhitektiem – ka ja vertetu pec pieredzes, tad jaunajiem nebutu nekadu izredzu piedalities… tomer, ja piesaista jaunos arhitektus sadiem projektiem, tad tam ir acimredzams iemesls (vinu dizains, ideja, pienesums un speja to prezentet), ko saja gadijuma es neredzu tiri vizuali. tadel ari aizdomajos par pieredzi…
Vizualizacija nepasniedz ideju. Sajuta ka atelaa redzamais domats citplanetiesiem nevis cilvekiem. Kapec lai kads jusmotu par so projektu?
Tas izskaistināto VIZUALIZĀCIJU laiks beidzas! Mēs tikai to vēl neesam pamanījuši! Ir citi būtiskāki kritēriji.
Naivums nevis skaistums izglābs pasauli:)
Grafiskais materiāls ir vienkārši šausmas. Ceru, ka kādreiz parādīsies kaut kas jēdzīgs, lai varētu spriest par projekta kvalitātēm.
Lai spriestu par projekta kvalitātēm ir jāaprunājas ar projektētājiem un jānovērtē risinājumu pamatotību vietas kontekstā. Pat vislabākās vizualizācijas negarantē projekta kvalitāti. Taču tās, bez šaubām, ietekmē "laju" sajūsmu vai otrādi par projektu. Bērnu dārzā dod skatīties bilžu grāmatas, universitātē liek lasīt simtiem" garlaicīgu" traktātu. Profesionāls arhitekts nav ne "lajs", ne bērns. Nav tā kā attīstīta multeņu industrija negatīvi ietekmē arhitekta imagination? Kā Barbijas – bērna radošās spējas.
Par arhitektūru pirmkārt runā grafika, tikai tad seko teksti un tabulas. Bet lūdzu nesāksim apsaukāties – kurš te "lajs", kurš "aristokrāts", kurš "profesionālis" vai "politiķis". Savādāk nonāksim tajā pašā peļķē kur ar Prezidenta pils laukumu, kad beigās viss izrādīsies viens liels čiks, ja uzdotos darbus izstrādā tik pavirši un uz jautājumiem atbildes vietā tiek pasniegta verbāla filozofija. Profesionālismam ir jāizpaužas visos rakursos, t.sk. vizualizācijā un pasniegšanas prasmē jau nu pirmā kārtā,
man gan likās, ka par arhitektu runā nevis grafika, bet doma, sapratne un māksla runāt ar cilvēkiem – sarunāties gan ar klientu, izprast vinja vajadzības, gan iedzīvotājiem – tās visplašākajās izpausmēs un māksla implenmetēt cilvēka vajadzības estētiski, ekonomiski un ekoloģiski… Grafika? – uj sorry kuda mir katjitsa… protams jāmāk zīmēt, bet teikt, ka tā ir PIRMKĀRT…
Tikai neiedomājieties, ka arhitekts ir dievs zemes virsū.
kā tad klientam pārdot savu ideju, ja ne ar smuko vizualizāciju, respektīvi labu grafiku?
ja sākam runāt pragmātiski
protams, jautājums diskutabls, bet, mani pareizi iemācīja viena laba birojā, ka jāpievērš uzmanību katram sīkumam, jo no šiem sīkumiem rodas kopējais iespaids par visu ideju. Jebkuru ģeniālo projektu var iznīcināt ar izpildi un otrādi (:
Pirmkārt par arhitektūru runā pati arhitektūra, kad tā ir iemiesota materiālā, "iekomponētā" telpā, "ierakstīta" pilsētas audumā un sociuma mentālā ainavā. Otrkārt – nevienā brīdī nevēlējos nevienu ne aizvainot, ne "apsaukāt", ne pat dalīt. Mēs visi kādā jomā esam "laji", kādā – "bērni", kādā – "profesionāļi". Arhitekti, arī Jūs, esat "profesionāļi" arhitektūrā. Tieši tāpēc man nav simpātiska Jūsu pietiekami augstprātīgā (sorry) "šausmināšanas" par vnk ketčupa renderi ( kādas kvalitātes tas arī nebūtu). Jo tur diezgan normāli ( pat šajā mazajā bildītē) "nolasāma" ( starp rindām 🙂 ) ideja. Protams, daudz jautājumu – uz tiem Jūs kolēģi ( lai viņiem veicās!), cerams,… Lasīt vairāk »
Manuprāt jau nu vajadzētu atšķirt starpību, kad runa iet par arhitekta atbildību projektējot klientam guļamistabu vai lielpilsētas piekrastes promenādi. Otrajā gadījumā klients ir visi pilsētas iedzīvotāji nevis viens pasūtītājs, kuram ir vai nav nepieciešama grafika vai kāda telepātiskā saite ar arhitektu. Kā lai pārējie saprot ko arhitekts ir vēlējies, ja grafikas nebūs vai būs tik nožēlojama kā šajā brīdī? Vai tādā gadījumā idejas autoru ieceres būtu iespējams vēl kā savādāk nodot vērtēšanai ar pwerpointa prezentācas vai literāru noveļu palīdzību? Ja nav Martini, tad nav party – ja nav grafikas, tad nav pilnvērtīgi iespējams spriest par projekta kvalitāti. Protams, mūsu draugu… Lasīt vairāk »
Nu bet loģiski, iepakojums vispirms!!! ko pakot iekšā ,tas jau sekundāri…
Photoshop generation….
Kopš kura laika projekta grafisko daļu sauc par iepakojumu? Ja nav ko pakot iekšā, tad iepakojums arī nav vajadzīgs.
Publikācijā Tu redzi trīs "kečupa" bildes un vienu photošopizētu( es kaut kā neredzu GP , plānus, šķēlumus,notinumus utt., kas parasti tā kā skaitās pamatinformācija-grafiskā daļa, un domājams bija projektā,kā tad savādāk tika pie pirmās vietas Attīstības departamenta organizētā konkursā), principā projekta "smiņķis" ,ja tā varētu izteikties-kosmētika, un to Tu sauc par grafisko daļu?
Vai Tev liekas :" that’s all folk’s"?
Tādejādi domāju , autoru pašu dotā ,info a4d ir radījusi šo "sašutuma vētru", teiksim varēja iedot konkrētāku info, bet no otras puses spriest pēc kosmētikas maciņa satura par seju ko tā segs ir augstākā mērā aplami.
piekrītu, ka smuko vizualizāciju laiks beidzies. ir nācies redzēt dažādas " smukās" bildītes, kas dzīvē realizētas ir īstas šausmas. svarīgāks ir izprotams MAKETS.
p.s. un Saules akmenim nav ne vainas….
Vai Tad MAKETS nav vizualizācija? Un Saules akmens komplektā ar preses namu ir šodienas Rīgas vizītkarte. Lai dzīvo Šlesers!
jo NEKO nevaru ieraudzīt šeit publicētajās bildītēs. Iespējams, augstāk komentējošajiem ir pieeja plašākai projekta grafiskajai informācija … vai arī profesionālā sagatavotība tādā līmenī, ka ideju uztver jau no vienas novilktas līnijas.
Offtop: 1) šis nebija arhitektūras konkurss, bet iepirkums, atšķirība ir būtiska; 2) smuka vizualizācija naudu maksā, krīzes laikā par savu naudu bez garantijām (konkurss tomēr) to ne visi var atļauties.