Tallina kā šī gada Eiropas kultūras galvaspilsēta
aizvadījusi notikumiem bagātu vasaru. Viens no pasākumiem, kas robežojas ar
arhitektūru, dizainu un mākslu pilsētvidē ir instalāciju festivāls LIFT11, kas turpinās vēl līdz septembra
beigām. Iepazīties ar visām festivāla vietām būs iespējams arī Tallinas
arhitektūras biennālē, 10. septembrī.
No konkursā pieteiktajiem 129 projektiem, īstenošanai
festivāla tika atlasīti 12. Tie viens pēc otra tika izveidoti un atklāti
vasaras gaitā. Ne viss vedās tik gludi kā iecerēts. Vairāku instalāciju
atklāšana ievilkās tāpēc, jo kavējās saskaņošana ar pilsētas instancēm, lai arī
pilsētas galvenais arhitekts pirms tam solīja īpašu pretimnākšanu. Bez tam
domstarpību dēļ sašķēlās arī pasākuma kuratoru komanda.
Tomēr šobrīd gandrīz visi iecerētie festivāla projekti ir
īstenoti. Pāris vēl plānots atklāt līdz Tallinas biennālei. Taču lielās kāpnes, kas ļaus «ieskatīties acīs» nāriņas
piemineklim (Russalka) tā arī nav
atļautas. Lielākā daļa no
projektiem ir instalāciju tādā nozīmē kā «objekti» vai «vietas», taču ir arī,
piemēram, audiotūre pa vienu no Tallinas centra ielām. (Roosikrantsi tänav — tā, kuras abos galos ir vācbaltu arhitekta Roberta Natus
projektēti izteiksmīgi tumšo klinkera ķieģeļu nami, ko pavisam noteikti iedvesmojis vācu
ekspresionisms un Friča Hēgera ēkas Hamburgā.) Vai arī — lielā melnā bumba,
kurai nav noteiktas vietas un tiek viļāta dažādās vietās Tallinā un arī citur,
raisot izbrīnu, jautājumus un dažādas citas reakcijas. Piemēram, iepriekšējā
nedēļas nogalē tā bija vērojama arī Igaunijas-Latvijas urbānistu dienās
Kabli, kur piepūšoties un paceļot gaisā ēdnīcas telts galu, tā radīja ne tikai
sajūsmu un prieku, bet kādam arī pavisam pretējas sajūtas.
Vairāki festivāla projekti koncentrējas vietā, kuras nozīme Tallinas
kartē arvien pieaug — blakus Linnahallei un topošajam kultūras centram Kultuurikatel, blakus vietai, kur paredzēta BIG
projektētā pilsētas jaunā administrācijas ēka. Tīkls ar zvaniņiem ejā
zem un Tomomi Hajaši projektētā koka platforma virs Linnahalles kāpnēm apspēlē milzonīgo
ēku. Savukārt divi citi vēl tiešāk aplūko pilsētas un jūras attiecības —
iekārto nelegālo Kalarandas pludmali (Toomas Paaver, Teele Pehk and Triin Talk) un ar dēļu klāju padara mājīgāku
pamesto kuģu piestātni (Siiri Vallner , Indrek
Peil). Katrs no darbiem, bet jo īpaši visi kopā tie rosina savādāk
palūkoties uz pilsētu, provocē to lietot citādāk.
Pilsētas instalāciju festivāls LIFT 11
O
Audiotūre
Soodevahe
Festivāla kartē iezīmētas arī citi Tallinas publiskās telpas
projekti, ko rekomendē organizatori. Vēl līdz oktobrim izrādes notiek Salto projektētajā Salmu teātrī, kas
atrodas sabiedrībai tikai šogad atvērtajā Skones bastionā. Kultūras
galvaspilsētas ietvaros šovasar notika arī Tallinas 3. puķu festivāls, kura
laikā visu vasaru tā sauktajā Torņu laukumā (Tornide väljak) — parkā vecpilsētas mūra varēja skatīt tādus mazus
dārziņus, kas bija it kā naivi un uzjautrinoši, taču vienlaikus intriģējoši un
iedvesmojoši, atklājot pilsētu tik daudzveidīgu.
