Vilnius. Naujosis Architektūros Gidas. A Guide To Modern Architecture. 1900—2005
Izdevējs: Architektūros Fondas, 2005
Iesaka: Artis Zvirgzdiņš
Šī, pavisam svaigā grāmata (pārdošanā ir tikai kādu nedēļu) aptver 228 Viļņas būves, kas tapušas 105 gadu laikā. Izdevums acīmredzami veidots pēc veiksmīgā Barselonas modernās arhitektūras ceļveža parauga, ko klajā laidis Actar. Ne tikai grāmatas iekārtojums, bet arī formāts un ārējais izskats ir ļoti līdzīgs. Vienīgi Barselonas dzeltenās krāsas vietā, šī ir oranži sarkanā tonī.
Atšķirībā no Rīgas vai Tallinas arhitektūras ceļveža, objekti tajā sakārtoti nevis ģeogrāfiskā, bet hronoloģiskā secībā, piešķirot tiem indeksu un numuru, kas ļauj tos viegli atrast grāmatas beigās pievienotajās kartēs. Bet galvenais, hronoloģisks izvietojums ļauj apjaust laikmeta kopainu un attīstību, ko izprast palīdz ievadraksti katras daļas un nodaļas sākumā.
Grāmatu veido 4 daļas, katra no tām atbilst noteiktam vēstures periodam, kas noteicis arhitektūras attīstību.
1. Modernisms — ar šo jēdzienu izdevumā apzīmēts laika posms (1900—1918), kas ietver jūgendstilu un tam paralēlus un sekojošus arhitektūras strāvojumus.
2. Starpkaru periods aptver laiku (1918—1940), kad Viļņa nebija Lietuvas galvaspilsēta, bet tikai pilsēta Polijas austrumu nomalē. Arhitektūrā tas bija funkcionālisma un neoklasicisma periods.
3. Krietni interesantāka ir padomju laikiem (1945—1990) veltītā daļa, jo tieši 70.—80. gadi bija tie, kas ļāvuši runāt par īpašu lietuviešu arhitektūras identitāti, par savdabību un reģionālām tendencēm. Salīdzinot ar latviešu tā laika arhitektūru, Lietuvā jūtama spēcīgāka urbānisma ievirze, kas nav izzudusi arī šodien.
4. Jaunie laiki (1990—2005) saprotamu iemeslu dēļ vairāk atspoguļo pēdējos desmit gados tapušās ēkas — daudzdzīvokļu mājas un pilsētas jaunos centrus, kas apliecina straujo saimniecisko attīstību un ļauj skatīties cerīgi nākotnē.
