LAS — par Rīgas attīstības plānu

«Latvijas Arhitektu savienība uzskata, ka būtu lietderīgi uzlabot visu plānošanas darbību Rīgā. Rīgas teritorijas plānojuma 2006.—2018. gadam trūkumu novēršana nav iespējama vienīgi ar atsevišķu tā sastāvdaļu koriģēšanu. Nepieciešama visa šī pilsētbūvnieciskā dokumenta dziļāka un plašāka pārstrādāšana,» teikts LAS atklātajā vēstulē Rīgas domei, RD Pilsētas attīstības departamentam un RD Pilsētas būvvaldei.

Rīgas attīstība un Attīstības plāns

Plašas sabiedrības reakcija pret daudzām jaunceltnēm Rīgā visbiežāk ir kritiska. Gandrīz vai ikviena jauna būvlaukuma parādīšanās lielākoties tiek uztverta ar aizdomām. Dažas jaunceltnes ir neiederīgas esošajā vidē — gan apbūves mēroga, gan pilsētbūvnieciskā novietojuma dēļ. Hroniski kļūst satiksmes sastrēgumi. Reizēm šķiet, ka Rīgas attīstību diktē kādi nekontrolējami procesi. Tomēr oficiāls Attīstības plāns jeb teritorijas plānojums Rīgai ir. Tāpēc neizbēgams ir jautājums — vai šis plāns tiešām pozitīvi iespaido pilsētas attīstību un kā šis plāns atbilst visu rīdzinieku interesēm un vajadzībām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga pirmo Attīstības plānu ieguva 1995. gadā. To Kanādas un Latvijas pilsētbūvniecības speciālista Andra Rozes vadībā izstrādāja kompetentu arhitektu un plānotāju grupa. Šis plāns bija skaidri strukturēta Rīgas Attīstības programma ar precīzi noteiktu pilsētbūvniecisko stratēģiju laika posmā līdz 2005.gadam. Arī šī plāna darbības laikā pilsētas apbūvē pieļautas kļūdas. Stockmann centrs, Triangula bastions, Brīvostas pārvalde Kronvalda parkā, biroju ēka Saules akmens (Swedbank) tika uzceltas, ignorējot Attīstības plāna nosacījumus.

Pašreizējo Attīstības plānu, kas stājās spēkā 2006.gadā, izstrādāja cita autoru grupa, un tajā nav pietiekami ievērots pēctecības princips.

Civilizētā pasaulē plānošanas mērķis ir veidot savas pilsētas (vai pagasta, novada, rajona utt.) telpisko formu un infrastruktūru, kas visiem iedzīvotājiem nodrošina to tiesības — piemērotu un ērtu mājokli, darba vietas, komerciālo un sabiedrisko aprūpi, iespējas pārvietoties bez grūtībām un izvēli, kā patīkami pavadīt atpūtas laiku. Inteliģenta, iztēles bagāta, mērķtiecīga un lietderīga plānošana ir ne tikai katras pašvaldības iespēja, bet arī pienākums. Vispārējās attīstības un ikdienas labklājības pamatā ir mākslinieciski un funkcionāli kvalitatīva vide, labi izveidota un uzturēta infrastruktūra un apkalpes sistēma.

Daudzi pilsētvidi veidojošie elementi kalpo simtiem gadu, bet citi jāpārveido ik gadu. Stabilu un ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt vienīgi uzticību rosinoši ilgtermiņa plāni un programmas, kurās parādīts arī, kā pārvaramas ikdienas problēmas un apmierināmas esošās prasības. Tādēļ plānošanas procesam ir jābūt vairāklīmeņu, nepārtrauktam, caurskatāmam un reālam — gan respektējot vajadzības, gan saprotot iespējas.

Katras pilsētas attīstību ietekmē ekonomiskie un sabiedrības dzīves faktori gan vietējā, gan globālā mērogā. Pašvaldībām jāsaprot vispārējās tendences un jārada pozitīva vide, kurā tās var izmantot.

Demokrātiskās un brīvā tirgus valstīs pilsētu veido un ēkas ceļ galvenokārt privātais sektors. Investoriem — lieliem un maziem — ir svarīgi uzticēties pašvaldības darbībai. Tam jābūt godīgam procesam nolūkā radīt stabilu vidi ar prognozējamu un drošu nākotni. Īpašniekiem un būvētājiem jādod plašas iespējas īstenot savas ieceres, ja kopumā tās ir noderīgas sabiedrībai un tautsaimniecībai. Tomēr atsevišķu indivīdu darbība nedrīkst traucēt un radīt grūtības līdzpilsoņiem un pārslogot sabiedriskās apkalpes sistēmas. Pilsētās ir vērtības, kuras ir svarīgas visiem un kuras tāpēc ir jāaizsargā. Tā ir pašvaldību atbildība, un, ja nebūs atbilstošu kontroles mehānismu, haotiskas sekas ir neizbēgamas.

Ar pašreizējo Rīgas Attīstības plānu saistītās problēmas vairākkārt apspriestas arī Latvijas Arhitektu savienībā (LAS). Tā ir valstī vienīgā organizācija, kuras biedri aktīvi piedalās pilsētu elementu veidošanā. LAS varētu raksturot kā nevalstisku organizāciju, kuras misija ir labāku un daiļāku pilsētu nodrošināšana Latvijā.

Šobrīd notiek Rīgas teritorijas plānojuma 2006.—2018. gadam grozījumu 1. redakcijas izstrāde. Tā skar gan tikai plānojuma grafiskās daļas Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi M 1:10 000, Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana M 1: 10 000 un Apbūves stāvu skaita plāns M 1:10 000, kā arī Rīgas izmantošanas un apbūves noteikumus. Tāpēc, balstoties uz savu biedru zināšanām un pieredzi par vispārējiem būvniecības procesiem un to rezultātiem, kā arī uzskatot to par savu profesionālo atbildību, LAS paziņo, ka šinī brīdī būtu lietderīgi pārdomāt un uzlabot visu plānošanas darbību Rīgā. Ņemot vērā, ka vairākas no pašreiz spēkā esošajos valsts likumos un noteikumos iekļautajām prasībām nesaskan ar LAS priekšlikumiem, reformas būtu ieteicamas vairākās instancēs un dažādos līmeņos.

Rīgas teritorijas plānojuma 2006.—2018. gadam galvenās nepilnības:

• Pašreizējais plānojums no saprotamām telpiskās un funkcionālās attīstības vadlīnijām, kādas bija ieskicētas iepriekšējā Rīgas Attīstības plānā, pārveidots par specifisku zonēšanas noteikumu grafisko izpausmi. Katrs atsevišķs īpašums ir identificējams un saistīts ar noteiktām prasībām vai atļaujām. Līdz ar to vājināta plāna konceptuālā daļa.

• Nav skaidri plānojuma pamatnolūki Apbūves stāvu skaita plāna sadaļā. Šis plāns ir haotiski raibs vārda burtiskajā izpratnē. Pat pavirši aplūkojot to, neizbēgami rodas jautājums: ja vairākos atsevišķos zemes gabalos atļautas augstceltnes, tad kāpēc arī ne visos citos īpašumos, kas novietoti tajā pat kvartālā vai gar to pašu ielu vai tajā pat maģistrālo ielu krustpunktā — t.i. identiskā situācijā attiecībā pret plānojuma loģiku.

• Daudzās vietās atļautā apbūves intensitāte un ēku augstums stipri atšķiras no esošās vides rakstura. Tādējādi atsevišķas agrāk celtas, bet nepareizi novietotas ēkas tiek «legalizētas», bet citur trūkst loģiska izskaidrojuma, kādēļ ieviesti šādi izņēmumi.

• Satiksmes intensitātes pieaugums ir lielāks nekā tas tika paredzēts, un satiksmes ceļu tīkla uzlabojumi līdz šim nespēj tikt līdzi pieprasījumam. Neatkarīgi veiktos satiksmes plūsmu pētījumos Kreisā krasta attīstības zonā ir konstatēts, ka satiksmes slodze te ir pārmērīga jau šodien, bet tuvākā nākotnē tā būs vēl smagāka, neskatoties uz dažiem pašreiz paredzētiem ielu uzlabojumiem. Tanī pašā laikā vairākos jaunos projektos (tirdzniecības centri Olimpija, Riga Plaza u.c.) ir vai paredzēts celt plašas stāvvietas un garāžas, kas piesaistīs vēl lielākas satiksmes plūsmas.

• Plānojumā trūkst programmas pilsētas labiekārtojumu attīstīšanai. Piemēram, izpaliek apzaļumotās atpūtas telpas pilnveidošanas priekšlikumi vairumā pilsētas teritoriju. Plānojumā pilnīgi atmesta arī iepriekšējā Attīstība plānā iestrādātā ideja par «zilo Rīgu», tas ir, par visu ūdensteču un tilpņu attīstīšanu vienotā sistēmā.

• Nav risinātas spilgti redzamās problēmas ar padomju laika lielmēroga dzīvojamo rajonu pārveidošanu tā, lai šīs teritorijas atbilstu šodienas prasībām un īpašumu struktūrām — tam par iemeslu bija moratorija noteikšana iekškvartālu apbūvei.

• Paredzētie kompaktie centri neattīstās, bet gar galvenajām maģistrālēm parādās lielas un aktīvas komerciālās celtnes. Sevišķi uzskatāmi tas ir Krasta un Lielirbes ielā un Ulmaņa gatvē, kurām ir sadrumstalota attīstības programma, bet jaunceltnes draud pārslogot apkārtējo vidi, infrastruktūru un labiekārtojumu.

Iesakot veikt mērķtiecīgu darbu šo trūkumu novēršanai, LAS uzsver, kas tas nav iespējams vienīgi ar Plānojuma, kā tagad nodēvēts Rīgas Attīstības plāns, atsevišķu sastāvdaļu koriģēšanu. Nepieciešama visa šī pilsētbūvnieciskā dokumenta dziļāka un plašāka pārstrādāšana, atjaunojot pārtraukto vēsturisko pēctecību un nodrošinot plānošanas pēctecību nākotnē. Katrs Attīstības plāns būtu atjaunināms un pilnveidojams apmēram ik pēc pieciem gadiem.

Pēdējos gados citās pilsētās pasaulē ir mainījušās prioritātes vides aizsardzības, enerģijas izmantošanas, automobilizācijas un izvērstas celtniecības jautājumos. Šādas jaunas pieejas būtu noderīgas arī Rīgai.

Plānošanas teorija un prakse Latvijā un citās valstīs parāda, ka labākos rezultātus dod kompleksa daudzpakāpju plānošana.

Darbu secībai vajadzētu būt šādai:

1. Pilsētas attīstības ilgtermiņa vīzija. Saturīgs un tēlains apraksts, kādai vajadzētu būt pilsētai un kādu to vēlas redzēt sabiedrība pēc piecdesmit vai simts gadiem. Plāni un grafiskie materiāli ir nepieciešami tikai tik daudz, lai paskaidrotu ideju uztveri. Mērķu nospraušanā jāpiedalās visām sabiedrības grupām, un visam procesam jābūt politiski atbalstītam (labs pamats šādam dokumentam ir Attīstības plāna ietvaros izstrādātā Rīgas attīstības stratēģija līdz 2025.gadam).

2. Rīgas aglomerācijas attīstības stratēģija. Dokuments, kas nosaka kopsakarības starp attīstības vadlīnijām pilsētā un tās apkārtnē. Rīgas iespaida sfēra sniedzas tālu. Daudzi cilvēki ik dienas brauc uz centru no vietām, kas ir pat ārpus Rīgas rajona. Vietējām pašvaldībām ir autonomas tiesības kontrolēt savu telpisko attīstību, kaut arī pilsētnieciskās darbības pārsniedz administratīvās robežas. Šī dokumenta izveidošanai, kā arī sadarbībai un koordinācijai aglomerācijā iesaistītām pašvaldībām jāizveido padome, kurā līdzdarbojas arī valsts institūcijas (piemēri — lidostas Rīga attīstība Mārupē, loģistikas un tirdzniecības centrs Garkalnē).

3. Pilsētas Attīstības plāns. Šis ir galvenais un centrālais plānošanas dokuments, kas vērsts divdesmit vai trīsdesmit gadus tālā nākotnē. Tas ir laika periods, kas ļauj pietiekoši reāli prognozēt. Plāns nosaka pilsētas struktūru ar noteiktām teritorijām dažādiem attīstības veidiem (dažādu blīvumu un raksturu dzīvojamie rajoni, apkalpes un komerciālās teritorijas, darba vietu un rūpniecības zonu novietojumi, zaļās un aktīvās atpūtas zonas u.c.), to izvietošanu cieši saistot un pamatojot ar transporta tīklu un integrētu, sazarotu, efektīvu un jaudīgu daudzpakāpju sabiedriskā transporta infrastruktūru. Atsevišķu zonu robežām jābūt fleksiblām. Kritērijs nedrīkstētu būt atsevišķu īpašumu robeža. Plānā jāatrisina jautājumi par 20.gs. veidoto plānošanas koncepciju iedarbīgumu 21.gs. (piemēram, precīzi definēti daudzfunkciju apkalpes centri, ekskluzīvas darbu vietu teritorijas, vēsturiskā centra attīstība u.c.). Pilsētas attīstību jāsaista ar adekvātu inženierapgādes infrastruktūras attīstības risinājumu un sociālās infrastruktūras tīkla risinājumiem.
Vispārējā Attīstības plāna uzdevums nav specifiski izvietot visas parastās vietējās apkalpes iestādes, tomēr tam principā ir jāsniedz pietiekoši skaidra atbilde par šādu iestāžu tīkla izveidošanas principiem. Plāna veidošana ir profesionāls uzdevums, kura risināšanā cieši jāsadarbojas pašvaldības un valsts institūcijām, attiecīgo nozaru profesionāļiem, iedzīvotājiem un biznesa struktūrām.

4. Būvnoteikumi un zonēšanas plāns. Tie ir normatīvi, kas reglamentē apbūvi attiecīgā rajonā. Pamatā ir Attīstības plāns, bet šie noteikumi attiecas uz šodienu un tuvāko nākotni. Noteikumu punkti nedrīkst būt kaprīzi un individuāli diskriminējoši. Tos precizē, izstrādājot atsevišķu teritoriju attīstības priekšlikumus un šo teritoriju detālplānus.

5. Detālplāni. Šie dokumenti, sekojot Attīstības plāna vadlīnijām, nosaka specifiskos apbūves rādītājus atsevišķām pilsētas teritorijām vai kvartālu grupām, tie tiek izstrādāti uz šo teritoriju attīstības priekšlikumu pamata un būtībā ir pamatdokuments, kas fiksē precīzus attiecīgo teritoriju apbūves nosacījumus. Tajā tiek parādīts, kam būtu jānotiek un kas ir vēlams noteiktā apkaimē tuvākajā laika periodā. Teorētiski visai Rīgas teritorijai vajadzētu būt pārklātai ar atsevišķiem detālplāniem.

6. Projektu ietekmju analīze. Tā ir sabiedrības aizsardzība no traucējošiem rezultātiem. Pieredze pasaules pilsētās rāda, ka, pat ievērojot visrūpīgāko plānošanu, lielāki, visumā vēlami projekti var radīt nepieņemamas slodzes un grūtības. Tādēļ, ja rodas aizdomas, ka šāda situācija varētu rasties, pirms tiek dota būvatļauja, ir jāpieprasa pilnīga ietekmju analīze (no satiksmes slodzes līdz spēļu laukumu pieejamībai). Ja paredzamas nenovēršamas negatīvas ietekmes, projekts ir jānoraida jeb attiecīgi jāpārveido, vienalga kādi būtu vispārējie nosacījumi.

Atsevišķas šādas plānošanas pakāpes formāli ir spēkā arī Latvijā. Tomēr LAS iesaka šo darbības ķēdi pilnveidot, precīzi definējot katra posma mērķus un uzdevumus un stingri sekot, lai tiem arī atbilst katra plānošanas dokumenta reālais saturs.

LAS pauž gatavību ilgtermiņa sadarbībai ar Rīgas pilsētu plānošanas dokumentu tālākai pilnveidošanai.

LAS valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs