Diskusija par Rīgas vēsturiskā centra plānu

Nupat sākusies Rīgas vēsturiskā centra plānojuma grozījumu
sabiedriskā apspriešana, tāpēc ir būtiski izvērtēt, kas esošo dokumentu — kas tajā
var tikt uzskatīts par kultūrvēsturisku vērtību saudzējošu vai iznīcinošu,
attīstību sekmējošu vai pārspīlēti ierobežojošu. LAS sadarbībā ar Futuris aicina uz diskusiju 28. jūnijā plkst.
16.00, Rīgas Biržā.

Kas notiks ar augstbūvju koncentrācijas ieceri Ķīpsalā,
Andrejsalas jaunās apbūves ideju, akustiskās koncertzāles ieceri un Daugavas
ūdens telpas attīstības idejām? Kopš Rīgas vēsturiskā centra (RVC) plānojuma
atvēršanas, publiskajā telpā notiek sarunas par tajā paredzētajiem grozījumiem.
Jūnija beigās sākusies šo grozījumu sabiedriskā apspriešana, tāpēc ir īpaši
būtiski izvērtēt, kas esošajā RVC plānojumā var tikt uzskatīts par
kultūrvēsturisku vērtību saudzējošu vai iznīcinošu, attīstību sekmējošu vai
pārspīlēti ierobežojošu? Vai plānojuma izmaiņās meklējami zemūdens akmeņi? Vai
paredzētie grozījumi apdraud rīdzinieku tiesības un pilsētvides kvalitāti
ilgtermiņā? Uz šiem un vēl citiem svarīgiem jautājumiem atbildes — jau otrajā diskusijā
no cikla Nākotnes Rīga jau top! —
skaidros Latvijā vadošie arhitekti un nozares profesionāļi.

Tēmas aktualitāte

Sākot ar 2000. gadu, Latvijas arhitektu, plānotāju un citu
profesionāļu vidē, kā arī plašsaziņas līdzekļos izvērsās plašas diskusijas par
Rīgas vēsturiskā centra attīstības kvalitāti. Konferences, semināri,
diskusijas, preses konferences un plaša viedokļu apmaiņa tika piepildīta ar
kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras problēmu specifiku. Rīgas centrs kā
unikāla kultūrvēsturiska vērtība pasaulē atzinību ieguva 1997. gada
6. decembrī līdz ar iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma
sarakstā.

Viduslaiku un vēlākā pilsētbūvnieciskā struktūra,
jūgendstila piesātinājums un 19. gadsimta koka arhitektūra ir tās
vērtības, ar kurām Latvija var lepoties. Pilsēta nav sastingusi, tā ir dzīvs
organisms, kas nemitīgi attīstās. 2003. gadā, konstatējot, ka Rīgas vēsturiskā
centra vērtības ir apdraudētas, tika pieņemts Rīgas vēsturiskā centra
saglabāšanas un aizsardzības likums, kas noteica prasības kultūrvēsturisko
vērtību saglabāšanai, visu atbildīgo interešu grupu sadarbības modeli un
atbildību.

Rīgas domei tika uzdots nekavējoties izstrādāt Rīgas
vēsturiskā centra detalizētu teritorijas plānojumu. Rīgas vēsturiskā centra un
tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums Rīgas Domē tika pieņemts 2006. gada
7. februārī ar paziņojumu laikrakstā Latvijas
Vēstnesis 2006. gada 18. februārī plānojums stājās spēkā. Plānojuma
izstrādes laikā izvērsās profesionāļu diskusijas par tā konceptuāliem
risinājumiem un tiesiskā regulējuma nostādnēm. Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcija un Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības
padome savā atzinumā norādīja, ka darbs pie plānojuma izstrādes turpināms, ne
vēlāk kā gada laikā izdarot nepieciešamos precizējumus un papildinājumus. Sešu
gadu laikā samērā pasīvā izstrādē ir sagatavoti priekšlikumi izmaiņām, kuri
nodoti publiskai diskusijai.

Ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un
attīstība nav tikai Rīgas domes politiķu un ierēdņu kompetences jautājums, ir
ļoti svarīgi panākt pēc iespējas plašāku konsultāciju ar sabiedrību. No visu
interešu grupu atklāta, ieinteresēta un konstruktīva dialoga ir atkarīga UNESCO
Pasaules mantojuma vietas, Latvijas galvaspilsētas nozīmīgākās daļas — Rīgas
vēsturiskā centra kvalitatīva saglabāšana un attīstība ilgtermiņā.
Vissliktākais scenārijs kādas vietas arhitektoniski telpiskās vides attīstībā
ir vienaldzības rezultātā šauru interešu grupu ambīciju virzīta vispārēja vides
degradācija, kas, cerams, mūsu gadījumā ir jau pārvarēts.

Jautājumi
diskusijai:

• Kas spēkā esošajā RVC plānojumā ir uzskatāms par veiksmīgu?
• Kas mūs neapmierina esošajā RVC plānojumā?
• Ko kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanai RVC plānojumā jāievieš
  kā jaunu?
• Kā panākt plašākas konstruktīvas konsultācijas un diskusijas
  plānojuma izstrādē, ko sabiedrība var ietekmēt?

Diskusija sadalīta
trīs blokos:

1. Dalībnieku vērtējums par esošo Rīgas
   vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu.
2. Dalībnieku nostāja attiecībā par
   paredzētajām jaunajām RVC teritorijas plānojuma izmaiņām, priekšlikumiem.
3. Dalībnieku vērtējums par sabiedrības
   iesaisti RVC teritorijas plānojuma izvērtēšana.

1. bloks — papildu
jautājumi

• Vai spēkā esošo
  Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu
  varam uzskatīt par kultūrvēsturisku vērtību saudzējošu vai iznīcinošu,
  attīstību sekmējošu vai pārspīlēti ierobežojošu?
• Kas, neskatoties
  uz plānojuma darbību, Rīgas centrā ir palicis vēl apdraudēts?
• Vai esošais Rīgas
  vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums ir
  ieviesis skaidrību pilsētas centra attīstības jautājumu risināšanā, vai
  izvirzītās prasības ir pietiekoši pamatotas no sabiedrības interešu
  viedokļa?

2. bloks — papildu
jautājumi

• Vai plānojumā
  paredzētās jaunās būvniecības iespējas neapdraud rīdzinieku tiesības un
  pilsētvides kvalitāti ilgtermiņā?

• Vai plānojuma
  izmaiņās saskatāmas kādas slēptas, šauru interešu grupu ieceres?
• Kāda ir šā brīža
  attieksme pret paredzētajām augstbūvju koncentrācijas vietām Daugavas
  kreisajā krastā?
• Vai apbūvēsim
  Daugavu? Kādi jauni attīstības plāni ir paredzēti Ķīpsalā, Klīversalā,
  Andrejsalā, ko darīt ar iesāktām un nepabeigtām būvēm, ko darīt ar ēkām –
  graustiem? 
• Kā panākt, lai
  kādreiz nojauktu ēku vietās rīdziniekam nepaveras pilsētvidi degradējošs
  skats, kā pilsētas centrā radīt ērtāku transporta sistēmu, vairāk
  respektētu kājāmgājējus, riteņbraucējus, vairāk domātu par labvēlīgu
  apstākļu radīšanu ekoloģiski draudzīgiem transporta līdzekļiem u.c.?

3. bloks — papildu
jautājumi

• Kā lai katrs
  ieinteresēts sabiedrības loceklis (indivīds) varētu iepazīties ar
  plānojumā paredzētajiem risinājumiem? Nav nekāds noslēpums, ka izstrādātā
  plānojuma dokumentācija ir saprotama vairāk profesionāļiem, bet ne
  vienkāršam cilvēkam, kas ar šādiem jautājumiem ikdienā nenodarbojas.
• Vai sabiedrības
  locekļi var ietekmēt paredzētās izmaiņas (kas neatbilst sabiedrības
  interesēm un kvalitatīvai videi), un kādā veidā?

Rīgas vēsturiskā centra
teritorijas plānojums un dzīves kvalitāte

Otrā diskusija ciklā Nākotnes
Rīga jau top!
28. jūnijā plkst. 16.00, mākslas muzeja Rīgas Birža trešā stāva konferenču zālē, Doma laukumā 6.

Diskusiju vada žurnāla IR komentētājs Pauls Raudseps

Dalībnieki:

• Neils Balgalis, SIA grupa93 vadītājs
• Egons Bērziņš, RTU APF praktiskais docents
• Pēteris Blūms, biroja Konvents arhitekts
• Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu
  aizsardzības inspekcijas vadītājs
• Jānis Krastiņš, APF RTU profesors
• Andris Kronbergs, biroja ARHIS arhitekts
• Aigars Kušķis, RD pilsētas attīstības departamenta
  Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas
  galvenais teritorijas plānotājs