Interneta žurnālā SATORI publicēts Ilzes Martinsones pārdomu raksts par koncertzāles un Kongresu nama tēmu, vēlreiz skaļi paužot daudzu bažas par to, kas gan no šī 80. gadu modernisma mantojuma paliks pāri, ja tieši šeit tiks virzīts nelaimīgais koncertzāles projekts.
“Kultūras ministrijas apetīte ar koncertzāli iebūvēties izcilā vietā – vienā no skaistākajiem Rīgas vēsturiskā centra parkiem – patiesībā neatpaliek no padomju nomenklatūras piegājiena. Atšķirība tā, ka modernisma un postmodernisma periodā nihilistiska attieksme gan pret vēsturisko vidi, gan zaļajām zonām bija globāla parādība, kamēr 21. gadsimtā pasaules uzskats kļuvis daudz jutīgāks. Tik nozīmīgam projektam kā valsts galvaspilsētas koncertzāle nāktos ap sevi radīt turbulenci, lai ar iztērētajiem līdzekļiem kā papildu ieguvumu celtu pilsētas apritē kādu līdz šim novārtā atstātu vietu. Tajā pašā laikā komunistiskā režīma pilsēttelpā atstātie artefakti piespēlē izdevīgu ieganstu darīt pa vecam.”
Jautāts par attieksmi pret iespējamo Kongresu nama pārbūvi, ēkas arhitekts Juris Gertmanis atzīst, ka “viņaprāt, pilnvērtīgas akustiskas koncertzāles realizācija šeit nav iespējama bez pilnīgas Kongresu nama nojaukšanas. Politiskās izglītības nams, kaut arī akustiskās iespējas tajā ir rēķinātas, ir būvēts kā konferenču centrs ar lielo zāli bez skatuves, tikai ar vietu prezidijam. Visi uzlabojumi, kas bijuši iespējami bez fundamentālas iejaukšanās ēkas būvķermenī, jau ir īstenoti.”
Vairāk: https://satori.lv/article/dom-politprosvescenija-versus-rigas-akustiska-koncertzale
