Par pēdējā laika konkursu praksi

15. februārī notika neliela, improvizēta sanāksme ar tādu pašu nosaukumu LASā. Tā bija diezgan labi apmeklēta – atnākuši bija apmēram 7-10 cilvēki – gandrīz puse no aicinātajiem. Sanāksmi organizēja LAS padomes un valdes priekšsēdētāji. Tajā piedalījās viens no LU Torņakalna konkursa zaudētājiem (Jānis Sauka no 1.vietas ieguvēja MARK),  divi uzvarētāja pārstāvji – Ina Kuļikovska un Vita Polkovņikova – no 2. vietas laureāta un pasūtījuma ieguvēja biroja „6. stils” -, kā arī divi no pieminētā LU konkursa žūrijas locekļiem – G.Grabovskis un I.Lazdiņš – un M.Jaunromāns no LAS konkursu komisijas. Sarunai pievienojās arī J.Dripe – Rīgas pilsētas arhitekts, LU žūrijas dalībnieks un LNNM piebūves konkursa vadītājs.

Sarunā izskanēja visai konstruktīvi un pozitīvi ieinteresēti viedokļi – teju no katra runātāja.

Īpaši vērtīgas man šķita kopīgi akceptētā atziņa par to, ka LAS pārstāvju lomai žūrijā vajadzētu būt augstākai, nekā tikai sava arhitekta profesionālā viedokļa paušana – LAS pārstāvim būtu jāraugās ne tikai, lai apbalvotā risinājuma arhitektūra ir laba un videi piederīga, bet arī, vai izvirzītais risinājums ir labi realizējams, vai atbilst svarīgākajām apbūves un būvniecības normām un noteikumiem, un arī pasūtītāju interesēm, vai apzināti ir visi galvenie tā realizācijas riski, kā arī, lai praksē īstenotos un tiktu ievērotas autortiesības un risinājuma pēctecība pa projektēšanas stadijām.  

Būtu jābūt arī iespējami pilnīgam priekšstatam, vai izvirzītais darbs vispār tiks virzīts realizācijai, kā tas notiks, un vai galvenās ieinteresētās puses to atbalsta.

Citādi pārāk bieži LV praksē ir šādi gadījumi, kad atzītais it kā uzvarējušais risinājums netiek akceptēts realizācijai un tālākai līguma slēgšanai, kā tas ir šajā LU gadījumā, kad darba negatīvu novērtējumu iepirkumu komisijai ir snieguši vēlāk pieaicinātie eksperti – jau pēc žūrijas darba beigām un pieņemtā lēmuma Tas pats par sevi arī nebūtu nekas ārkārtējs, taču tad būtu bijis jārunā par atpirkuma naudu – tai būtu jābūt paredzētai LAS akceptēta konkursa nolikumā (ne šoreiz – pati t.s. pirmās pakāpes prēmija sasniedza knapus LVL3000 par divu stadiju konkursa darbu 22 mio.objektam).

(Taisnības labad jāsaka – nav gan līdz galam skaidrs, vai nav bijuši arī kādi procedūras pārkāpumi 1.vietas laureātu MARK iesniegumā… bet tas maz ko maina pašā apskatāmajā principā.)

Pozitīvi vērtējams ir LAS sanāksmes lēmums izveidot un noformulēt tādu kā vadlīniju apkopojumu tēžu formā – kā ieteikumu LAS pārstāvju turpmākai darbībai žūrijās. Tas varētu būt vērtīgs solis ceļā uz konkursu prakses sakārtošanu. Par tradīciju varētu kļūt tāda ikgadēja LAS semināra organizēšana – domu apmaiņai un pieredzei visiem tiem arhitektiem, kas LAS sastāvā izteikuši gatavību un vēlēšanos darboties arhitektūras konkursu žūrēšanā. Tā būtu laba iespēja apspriesties par vēlamajiem pilnveidojumiem konkursu praksē, par jaunākajām tendencēm, pārrunāt precedentus, kā arī pieslīpēt mums katram savus priekšstatus, prasmes un pieredzes žūriju darbā. Tas varētu pat kļūt par obligātu (obligāti vēlamu) pasākumu visiem LAS pārstāvjiem žūriju darbam.

Taču personīgi mani uzmanīgu darīja cits jautājums, pareizāk sakot, replika, kas cita starpā izskanēja no kāda klātesošā mutes: esot taču normāli un to ir jāsaprot, ka ir arhitektūras risinājumu konkursi, bet esot arī tādi, kuru galvenais mērķis ir vēlamā arhitekta atrašana pasūtītājam. Tieši tā – vēlamā! Mana iebilde, ka tādi konkursu veidi un, vēl jo vairāk, nolikumi neesot redzēti, tā arī palika bez pienācīgas atbildes vai skaidrojuma.

Jā, varētu būt tāda iepirkuma procedūras forma, kad tiešām pēc pretendentu pieredzes, kvalifikācijas un komerciālā piedāvājuma rezultātiem tiktu izvirzīts labākais kandidāts, un uzreiz virzīts uz projektēšanas līguma slēgšanu. Tā varētu būt. Tas būtu pat ļoti efektīvi.

Bet – cik un vai tādus skaidri un atklāti noformulētus nolikumus esam piedzīvojuši praksē?! Var jau būt, ka kādu esmu palaidis garām vai neatceros, bet – vai tā ir? Zinām taču, kā noslēdzās Hansabankas ēkas konkurss – cik ļoti un pat dramatiski atšķīrās konkursa risinājums, kas, izrādās, neapmierināja pat pasūtītāju, no vēlāk realizētās apjoma formas. Zinām, kā netika realizēts neviens no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas atkārtoto arhitektūras konkursu risinājumiem (tas gan bija senāk), un tādus piemērus varētu minēt vēl.

Tiem visiem zīmīga ir viena īpašība – LV arhitektūras konkursu praksē to parasti apzīmē ar ietilpīgo nopūtu – „konkursā jau ir kā konkursā, bet vēlāk jau būvēs kā vajag”… Tāda nostādne ir kaut kur pamatīgi iesakņojusies, un tā pavisam noteikti neveicina ne arhitektūras attīstību valstī, ne arī ceļ profesijas prestižu.

Kāda ir LAS pozīcija? Kaut kur it kā jau dzirdu iebildes – nu nav jau, nav jau tik traki – jāļauj jau cilvēkiem arī paprojektēt… …

Šajā „nerealizēšanas” ieradumā saskatu vienu no pastāvošās konkursu prakses posta saknēm. Un skumji ir tas, ka šādu kārtību atbalsta un klusējot pieņem zināmās aprindās kā ierastu un dabisku.

Tāpēc jautājums – kurš būs tas arhitektūras konkurss LV , kurā ne tikai būs pirmā vieta ar kuru arī tiek noslēgts līgums par realizāciju, bet arī – TIKS REALIZĒTS UZVARĒJUŠAIS ARHITEKTŪRAS KONKURSA RISINĀJUMS ?!  – atbildīgi un maksimāli tuvu iecerētajam un attēlotajam,

bez šaubu ēnas, ka slēptā veidā ir izvēlēts kādam vēlamākais projektētājs.  Lai veicas!

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
andris

Cik pareizi atceros, tad U.Bratuškins bija pirmās kārtas žūrijas sastāvā. Tagad šis darbs tiek izbīdīts (izsists) realizēšanai, kaut arī netiek atzīts par labāko. Konkurss ir bijis tīri proceduāla sastāvdaļa. Diez’ šim darbam ir ekspertu kritiskais/pozitīvais vērtējums?

LU

Visu darbu vērtējums LU 2010/15_ES

LU

http://www.lu….unu-proceduras/

Romans Siņicins

"…kurš būs tas arhitektūras konkurss LV , kurā ne tikai būs pirmā vieta ar kuru arī tiek noslēgts līgums par realizāciju, bet arī – TIKS REALIZĒTS UZVARĒJUŠAIS ARHITEKTŪRAS KONKURSA RISINĀJUMS ?! – atbildīgi un maksimāli tuvu iecerētajam un attēlotajam…"

Valkas- Valgas ledus halle- kāds darbs vinnēja, tādu arī uzprojektēja, līdz pēdējam sīkumam (kādu viņu uzbūvēs, tas jau atkarīgs no būvniekiem) ,

tā kā nevajag īpaši dramatizēt (:

Zina

nu piemēru jau netrūkst. Liepājas policija, piemēram. Arhis vestibilā redzams (vismaz nesen vēl bija) konkursa makets. Uzbūvēts ir tuvu 1:1.

AB

Kādu viņu uzbūvēs – tas atkarīgs, Roman, pirmkārt, no Arhitekta atbildības un prasmes būt "koncerta (buvprocesa) diriģentam" līdz atklāšanas aplausiem.

Ja/kad būvēs Ledushalli, iespējamās korekcijas izmaiņas būs saskaņā ar mūsu rasējumiem – kā Saieta namā, kura autoruzraudzības procesu Tu, droši vien,

pērnvasar un rudenī manīji.

Nav nozīmes objekta lielumam: vai nu vari vai nevari …

Dza

Pajautā Armandam Biseniekam par metodēm ar kādām AB architekti uzvarēja Valkas-Valgas ledushalles konkursu, Romān!

Romans Siņicins

vinnēja labākais un visinteresantākais risinājums, un to es zinu ļoti labi, jo pats mazliet pie tā strādāju.

labi

Nu laikam jau pasūtītājam patika uzvarējušais projekts, ja bija ar mieru tieši tādu būvēt. Gan jau arī celtnieki būs spiesti rēķinties ar pasūtītāju

jtd

Laikam jau tas būtu vien normāli, ka privāta investora viedoklim privātos konkursos arī būtu gana liela svars, bet konkursu paraugnolikumā ierakstīts, ja žūrijas un investora viedokļi nesakrīt, konkurss uzskatāms par nenotikušu. Bet var un vajag cerēt uz izglītotiem un kulturāliem investoriem. Valstij/pašvaldībai tādam būtu jābūt pēc definīcijas, attiecīgi šāds šībrīža LU variants nebūtu iespējams principā, vinnē viens, līgumu slēdz ar citu.

d

Saskaitāmi ir tiešām daži realizēti konkursā uzvarējušie projekti. Piekrītu, ka kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu un kārtību kā viss norit. Sajūta tāda, ka pēc konkursa viss arī beidzās.

jk

Nu ne! Pec konkursa sākas 2raunds, taču pirms konkursa jau ir nosledzies 0 tais…..

BINGO!

Trapīts- pirms konkursa noslēdzās 0-tais rounds- ar saviem neadekvātajiem nosacījumiem :

1) daudzu miljonu objekts pret nelielo prēmiju fondu, kas nesasniedz pat 0,02% no projektējamā apjoma atbildības (visplašākajā šī vārda nozīmē) ;

2) trīs apbalvoto darbu cīņa uz vienādiem noteikumiem jau pēc arhitektūras konkursa, tātad- iepriekš skaidrs, ka slēptais vai atklātais mērķis ir nenoslēgt līgumu ar žūrijasprāt labako darbu, bet gan citu projektētaju;

ar to panāca, ka konkursā vispār piedalījās tikai 9 pretendenti no kuriem 7 izvirzīti talāk utt. Nožēlojama predestinācija!

l

Kāpēc ar likumdošanu, varbūt ar vērtēšanu, jo laikam jau pasūtītājs nav gribējis būvēt to, kas konkursā uzvarējis, jeb , kas ticamāk, atkal uzvarējušais darbs neatbilde kādiem normatīviem un noteikumiem.

Miķelis

Latvija ir un paliek Latvija. Ar savām dīvainībām arhitektūras konkursos, nostājās un līguma slēgšanas peripētijām. Lai spriestu par šo konkursu, acīmredzot vajadzētu anonsēt visu virtuvi. Acīmredzot pasūtītājam SS piedāvājums likās pārliecinošāks, arhitektu komanda pieredzējusi, vieglāk izprotama savās darbībās. Jaunībai varbūt ir priekšrocība idejas formulēšanā, bet realizācijā salīdzināt MARK ar SS laikam jau nevar. Tā kā galarezultātā uzvar pieredzējušākais. VIENMĒR. Un tur nevajadzētu brīnīties. Iegūsim kvalitatīvu rezultātu un visas peripētijas beigsies, bet MARK vajadzētu patrenēties diplomātijā, aizkulišu sarunās un citās arhitektūras sfērai tuvās lietās. To diemžēl skolā nemāca, bet dzīvē tā mēdz notikt…

ups

Kurš svaigāks

http://news.ar…os-and-big.php

http://a4d.lv/…akais-projekts/

Paps

Līdzību meklēšana ir bērnišķīga! Toties daudz vēl ir kur augt!

jānis

lai piedaliitos šajā konkursā gadaa bija javar apgrozīt vismaz 1 mijonu.. ( aarprāts). tas tā normāls nosacījums??? un es diezgan pārsteikts ka lv atradās tik daudz biroju kas varēja piedalīties šajā konkursaa.. es arī gribēju piedalīties, bet man nebija miljona:(

tikpat labi varēja būt nosacījums ka lai piedalītos konkursā nedrīks būt studējis RTU vai kkaa taa…

šo konkursu var droši stādīt kā sliktas prakses piemēru.

...

500 000LVL un tas viss kopā 3 gados

janis

konkursos piedalos regulāri, man tas ir kā hobijs un izaicinājums reizē, šogad pat 2 reizes esmu bijis 3-niekā, no 3 konkursiem.

pie musdienu premijaam arhitekturas konkursos, pienjemot ja vinnee visus konkursus peec kārtas, cik gadi ir vajadziigi lai sakraatu pus miljonu?? iespējams visa dzīve.

+ -

toeši tāds jau bija nolikums – un tas bija zināms pat pirms datora atvēršanas- tā kā piedalīties vai ne- katra paša izvēle,Izvēlies piedalīties-ievēro noteikumus. un nav ko gausties, un meklēt netaisnību visapkārt, ja paši nevaram panākt sev pieņemamus sākotnējos spēles nosacījumus.

E_maija

… ir jāatrod pieeja, kā LAS ietekmēt konkursu organizēšanu Latvijā. Ja vēl pirms zināma laika šķita, ka ir divu veidu konkursi, un katra paša ziņā izvēlēties – piedalīties vai ne – tad nu jau laikam viss "iet vienos vārtos". Čaklie nolikumu rakstītāji nepamana atšķirības, kāds ir konkursa mērķis. Tā kopumā zaudē valsts – notiek vides (ēku, tautas, ja gribat) degradācija. Un LAS, piedaloties normatīvo dokumentu izstrādē, būtu jāspēj ietekmēt šis šobrīd vienvirziena process. Vismaz deklaratīvā līmenī. Klusēšana – piekrišana. LU konkursā, man – šai gadījumā – skatītājam no malas, šķiet pilnīgi pašsaprotami, ka jārealizē konkursā uzvarējušais risinājums. To varētu darīt… Lasīt vairāk »

+ -

Laiam nevajadzētu sākt ar pārmetumiem apkārtējiem. Droši vien vērtējums atbilst visie nosacījumie, piedalījās taču arī LAS pārstāvji. Cik liela iespēja, ka pasūtītājs pārkāpis nolikumā noteiktos vērtēšanas kritērijus? Varbūt vnk Mark darbā bijušas pietiekoši lielas problēmas, ja jau arī Ingurds Lazdiņš tagad par tām runā. Diez vai kāds speciāli negrib labāko darbu realizēt, apzināti kaitējot valstij un sabiedrībai,

jk

Ingurds Lazdiņš tur saskatija problemas tikai no savu zinasanu bazes.

aka

Ko tad Toerņkalnā būvēs-vai SS izstrādās projektu Mark konkursa priekšlikumam, vai savam, vai LU tikai izvēlējās projektētāju un būs kaut kas vēl cits?

MARK

”Apbūves meta un skiču projekta izstrāde Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai projekta „Latvijas Universitātes infrastruktūras modernizācija prioritāro virzienu studiju programmu attīstībai ietvaros”

SŪDZĪBAS IESNIEDZĒJS: Kandidātu apvienība: SIA „MARK ARHITEKTI”, SIA „INŽENIERU BIROJS „BŪVE UN FORMA”” un SIA „Mailītis A.I.I.M.”

Statuss: Lēmums ir pieņemts

Lēmums: Aizliegt slēgt līgumu

http://www.iub…/lem172015.pdf

Miķelis

140 tk. šodienas Latvijas apstākļos ir diezgan cienījams cipars pat 14 Mio objektam. Bizness elementārs – pieņemam uz vajadzīgo laiku visus nepieciešamos speciālistus darbā – nu teiksim 12 gab. inženierus. 12X500 LVL X 2 (nodokļi)=12 000 mēnesī. 10 mēneši darba un 120 tk kā nebijuši +- ofiss, degviela un papīrs – ierakstamies pa nullēm. Darbs bijis 10 mēnešus. Visi dzīvi un nodarbojas ar arhitektūru. Pēc tam noslēdzam līgumu par autoruzraudzību ( nu teiksim 1% ) – 140 tk un jau sanāk darbs atkal turpmākos 12 mēnešus. Kaut ko dabūjam no interjera %, kaut ko no sadārdzinājuma būvniecības laikā, kaut ko… Lasīt vairāk »

per aspera ad ... fiasco

Ļoti virspusējs un pilnībā ačgārns priekštats par tieši iesaistīto personu skaitu projekta izstrādē. Tik lielu ēku nekādi nevar uzzīmēt un izdomāt nepieciešamos risinājumus 12 inženieri pat 2 gadu laikā :))) Tādēļ Ingurdam taisnība- duras acīs! Un kā vēl!

...

ja pareizi atceros- summa ir par skiču projektu?

futbols

http://www.iub…vs/show/180196

keda

futbols!?

ss futbolistes sagājušas pilnīgā di#@ā! sirsnīgs sveiciens no Diesel!

http://www.you…p;feature=fvsr

?

nu beidzot ir ko palasīt- iinteliģenti tie mūsu profesijas brāļi un māsas

Romans Siņicins

ļoti nepatīk rakstīt par konkursiem, konkursa uzvarētājiem un neuzvarētajiem, bet nu šī konkursa rezultāti, manuprāt, galīgi garām…

ļoti interesanti paskatīties uz pārējiem 9 darbiem no 13, kurus pat neizlika pie rezultātu atklāšanas.

0
Lūdzu, komentējietx