Ko darīt topošam arhitektam?

Gandrīz katram arhitektūras studentam nesen bija pieņemts dzīvot laulībā ar savu izglītības iestādi, un paralēli uzturēt kaislīgu afēru ar arhitektu biroju, kas viņam vai viņai sniedza gan zināšānas, gan nereti arī finansiālu iepriecinājumu. Savukārt šodien iestājies arhitektu post-orģiju klusuma periods, kas sev līdzi nes pieticīgu bezdarbību apvienojumā ar piespiedu pārslodzi.  Aizvien tērpušies melnā, profesionāļi smaida mazāk. Iespaidojoties no profesionāļiem, arī  studenti  šodien smaida mazāk.

Ja drosme un atklāsme paskatīties plašajā pasaulē ārpus nospraustā attīstības koridora, tad dēļ pieaugošās tehnoloģiju dominances, ir pieaugušas topošā arhitekta iespējas atrast sev citu darbības lauku. Piemēram, digitālās modelēšanas prasmes kombinācijā ar konceptuālu domāšanu un apjausmu par telpiskumu ir vērtīga formula, kas var būt atbilde ne tikai uz 3d vizualizāciju tirgu, bet arī piemēram,  datorspēļu un virtuālo pasauļu konstruēšanu (Attēls 1). Ārpus tik eksotiskām disciplīnām, pastāv labi zināmi un ne mazāk intriģējoši darbības lauki ar arhitektūras domāšanai radniecīgu specifiku – grafiskais dizains, kino, reklāma u.c.

Savukārt, ja pēc piedzīvotā universitātes pirmajos kursos aizvien nav sagruvis ideālisms par arhitektu kā labi situētu un visvarenu intelektuāli ar taisnu muguru, kura ikdienas pienākums ir pašizpausme uz citu rēķina no deviņiem līdz pieciem, tad vērts turpināt studēt. Turpināt, lai novēloti sagrautu ilūzijas, vai arī paliktu par apbružātu ideālistu, kurš ir imūns pret pastāvīgajām realitātes pļaukām.

Izskatās, ka pašreizējie apstākļi studentam piedāvā divus scenārijus, neviens nav pārāk daudzsološs, jo gan Rīgā, gan citur ir vērojama nerisināta arhitektūras studentu pārprodukcija. Pirmais scenārijs ir samierināties ar Rīgas Skolas piedāvāto programmu, kas, bez citu valstu pieredzes iestarpinājumiem, nodrošina, domājams, specifiskas, bet pietiekamas zināšanas. Pietiekamu kredibilitāti, lai pēc tam jaunais arhitekts vai arhitekte varētu operēt Latvijas teritorijā. Reizēm, iespaidojoties no arhitektūras medijiem, arī saņemtos izstrādāt kādu piedāvājumu ārvalstu konkursiem; pagaidām var noprast, ka sporta pēc. Lai arī ne rožains un viegls, šis ceļš ir zināms un pārbaudīts.

Otrais scenārijs ir pastiprināti riskēt ar savu likviditāti, veselību un sociālo dzīvi – doties neizmērāma termiņa akadēmiskā vai profesionālā ceļojumā. Sākumā tas izskatās pēc apskaužami pievilcīgas avantūras, kas  pēc pirmajiem soļiem ārpus lidmašīnas pārvēršas par nopietnu, bet vērtīgu pārbaudījumu. Šis ceļojums negarantē ne panākumus, ne labu darba vietu. Top skaidrs, ka neviens tevi  nekur negaida, kā arī veidojas cits – distancēts – skats uz procesiem Rīgā, Latvijā. Pēc trijiem vai pieciem gadiem svešumā, fundamentāls ieguvums šādam ceļojumam ir paplašināts iespēju klāsts – iespējas darīt savu darbu daudzveidīgākos apstākļos un atrašanās vietās, tajā skaitā Latvijā.

Tālumā sastaptie pašmāju studenti varētu tikt iedalīti divās subjektīvās kategorijās – pirmajā iekļaujas tie, kuri ātri adaptējās vietējās kultūrās etiķetei, prasībām un ideoloģijai, un ir gatavi tajā palikt, pieņemt jaunu identitāti. Otriem šāda uzstādījuma nav, viņi atrodas tur, kur var sevi realizēt, bet nesaista sevi ar citu nāciju. Ja ne regulāri, tad vismaz brīvlaikos un atvaļinājumos viņi gadu no gada sazīmējami Rīgas ielās. Bez atsevišķiem izņēmumiem, tendece atgriezties mājās un palikt šobrīd vēl nav redzama. Varbūt nav tādēļ, ka nedz Rīga, nedz jaunie un varošie tam vēl nav gatavi.

Postscript:

Tiem arhitektiem un iesaistītajiem, kuri acīmredzot pārkvalificejušies par rūdītiem sabiedrisko attiecību konsultantiem, un kuriem liekas, ka viedokļa paušana A4D ir izmisuma reklāmas akcija, vērts vēlreiz aiziet uz LAS rīkoto semināru “Kā arhitektam reklamēt sevi?“, kas notiks 2009.gada 17. decembrī.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Alex

Datorspēļu pasaulē ir savi Kolhasi un Bjarke. Un tur pat profesionālajam vizualizatoram grūti pārkvalificēties

Roliss

Bet ne nereāli!

Toms

Tāda sajūta, ka Matīss gadiem mani izspiegojis un radījis perfektu psiholoģisko portretu. Piederu pie tās kategorijas, kas 3 gadus pabijis ārzemēs, apguvis vietējās tradīcijas tieši tik lielā mērā, lai nepazaudētu savējās un konstanti esmu centies turēt vienu kāju iespiestu LV durvīs. Šobrīd esmu atgriezies un mazliet naiva optimisma pārpilns gatavs dot savu artavu graujošām revolūcijām 🙂 Tas, ko gribēju teikt, ka Matīsam ir pilnīga taisnība par arhitektūras (un pilsētplānošanas!) zināšanu nenovērtētajām iespējām. Ārvalstīs ne mazums sastapti tādi studenti, kas jau no sākta gala apzinās Eiropas arhitektu pārprodukciju un to, ka šajā sfērā nemaz nestrādās. Viņi mācās, jo, iespējams, būs spējīgi… Lasīt vairāk »

arh.stud

Kā radošā izpausme un treniņš GTA vizualizēšana, protams, ir super, taču nesalīdzināmi bezvērtīgāks (pat kaitīgs!) ir gala produkts par to, ko piedāvā pati arhitektūras un dizaina disciplīna.

A4D

Domāju tas ir pārdrošs apgalvojums. Vai tiešām arhitektūras / dizaina gala produkti ir nekaitīgi?

arh.stud

Pēc pirmuzstādījuma nav. Bet, ja rada kazino, dzertuves, prieka mājas u.tml., tad, protams, ir. Tas taču atkarīgs no mērķa.

janis

kazino, dzertuves, prieka mājas u.tml. – kas vinjaam vainas, ja nevari atljauties, tad seedi kojaas. uzprojekteet labu prieka maaju buutu iists izaicinaajums arhitektam, nevis shtrunta stikla un plastmasas kastiites, kas ne1 neinteresee

spot

Tieši tā, pilnībā piekrītu!

Viens mans paziņa, pirms dažiem gadiem, Jūrmalā projektēja prieku māju. Nav tas nekāds saldais darbs un arī klients specifisks, daudz nepačivināsi.

dubultTprofils

Labs pārspriedums Matīss! Principā es domāju ka realitāti tev ir izdevies ieskicēt baigi trāpīgi. Vienīgais, var jau ari iet uz bāru strādāt, nav jau jāaprobežojās tikai ar vizuālo mēdiju alternatīvām. Jo mazāk ambīciju jo lielāka iespēja uztvert laimes sajūtu savā orgnismā.

nils

feins raksts!

nils

tomēr labprāt izteiktu arī savu viedokli par visu šo jautājumu. Šī problēma, kad pārrodies mājās ar jaunām zināšanām, bet mājiniekiem zināšanas ir tādas pašas kā iepriekš (vai vēljoprojām nav), var radīt ilūziju, ka šeit neesi nevienam vajadzīgs. Domāju, ka tā nav ilūzija un laiki, kad Latvijā gandrīz katrs arhitekts pārdevās dumam pasūtītājam ir prom uz neatgriešanos. Sekas ir tādas, ka tevi te neviens vairs negaida. Ir gan arhitekti, gan dizaineri, kuriem nav kur likties, jo sistēma neņem tos pretī (sistēma=cilvēki+tradīcija). Tajā pat laikā, lai nu kur tie ir vajadzīgi tad tā ir Latvija, jo mums ir tik daudz nesakārtotu lietu,… Lasīt vairāk »

jtd

Pārfrāzējot šo bībeles patiesību, atļaušos izteikt viedokli, ka meklējošam garam – jaunajam arhitektam, pēc augstskolas absolvēšanas būtu vērtīgi kādus 10 (desmit) gadus pastrādāt dažādas valstīs/vidēs, kur sagrābties visa veida pieredzi un zināšanas un tad ir cerības, ka Jēzus vecumā nāks arī kāda apskaidrība, ko ar šo visu tālāk darīt (ir gan tāda sena un vēl neapgāzta patiesība, ka par Arhitektu izveidojas ap 50 gadu vecumu, par spīti daudziem gados jauniem stārhitektiem pasaulē). Augstāk minētais par to, ka "sabiedrība neņem pretī" ir tieši par to, ka pašam nav skaidrības par ejamo ceļu, citus vainot vienmēr ir visērtāk. Visai klasisks piemērs ir… Lasīt vairāk »

spot

Forši, Matīss lēnām sāk saprast savas profesionālas esības nianses un nekavējas par to informēt citus.

Nebūtu slikti izveidot forumu, kur jebkurš +/- arhitekts varetu publiski paraudāt un dalīties savos pārdzīvojumos par nevienu nežēlojošo un "negodīgo" realitāti.

jtd komentārs patīkami paties…

Romans Siņicins

heh, a ko tu gribēji? ka tev viss gatavs būs, atliek tikai pamocīties 3,5+2 gadus un viss būs pats pēc sevis? visiem tagad ir grūti un tas, kurš kaut ko dara, tas ari vinnēs. krīze- iespēju laiks (:

"vērts vēlreiz aiziet uz LAS rīkoto semināru "Kā arhitektam reklamēt sevi?", kas notiks 2009.gada 17. decembrī"

laika mašīnu izdomāji? ((((:

A4D

Šis raksts iespēju robežās ir distancēts no personīgās situācijas. Ja arī tas daļai klātesošo nolasījies kā individuālas anti-pieredzes izvirdums, noteikti vainīgs neizkoptais rakstīšanas stils.

Raksta mērķis nav sagandēt atsevišķu, noteikti aizņemtu, arhitektu un studentu dienu, bet gan aktualizēt vairākus būtiskus jautājumus.

Bet varbūt tomēr tā ir kāda biroja slēpta pašreklāma!

Miķelis

Šis laiks protams liek kritiskām acīm paskatīties uz sevi, tomēr pašizglītošanās iespējas Latvijā ir pietiekoši plašas. Arhitekts nav tikai šaurā nozīmē praktiķis, kurš deldē būvvalžu solus, bet daudz lielākā mērā vides veidotājs. Un šajā jomā Latvijā darba ir kā jūra, gan praktiskā, gan arī teorētiskā plāksnē. Mēs šobrīd Latvijā, beidzoties "orģijām" tikai sākam dialogu par kopējās vides veidošanu. Varbūt mazāk jākoncentrējas uz sevi, karjeru, misionārismu , pareizajiem galiem u.t.t., bet vairāk uz to ko arhitekts reāli var dot sabiedrībai. Latvija ir viena nabadzīga valsts, bet bagāta ar savu cilvēkpotenciālu. Pietiek sevi noniecināt, mums ir laba arhitektūras skola. talantīgie jauno arhitektu… Lasīt vairāk »

MiksK

Negribu būt pārlieku sentimentāls, bet ņemot vērā, ka šodien aprit 50 gadi kopš JFK prezidenta zvērasta, vietā varētu būt sekojošais teksts:

"And so, my fellow Americans: ask not what your country can do for you – ask what you can do for your country. "

Vārdus aizstāt pēc vajadzības…my fellow architects…

Galvenais, nesēsties peļķē! Kategorijas, vai nekategorijas…kas tev, Matīss pašam tuvāks? (retorisks jautājums) Dari ko vari, un pārējais…tas akal citu kolēģu ziņā.

lauraKaula

paradigmu maiņa nekad nenotiek vienkārši&viegli – bet, šķiet, tieši tas skāris Sv.Arhitektūru – tā no pašpietiekama procesa ir pārtapusi par instrumentu – vienu no n-tajām iespējām, ar ko iniciēt sociālas kustības/dinamiku.

un tomēr – arhitektūra (arhitekta izglītība) ir un paliek viena no lieliskākajām izvēlnēm komandrīku joslā.

god bless the Queen!

p.s. paldies Matīsam par ierakstu. Labs

Kārlis

es domāju Matīsam gta veidotāji samaksāja par šo rakstu, lai labi izglītoti jaunie profesionāļi mestos iekšā virtuālo butaforiju lipināšanā.

bet ja nopietni tad es domāju ka arhitekta izglītība varētu kādā brīdī pat traucēt fantazējot pasaku mājas kurām nav jāfunkcionē. es domāju ka šis lauciņš ir gana piesātināts ar tam specifiski sagatavotiem cilvēkiem un ielauzties tajā varētu izrādīties nemaz ne tik vienkārši.

http://www.the…ronment-Design

Jevgenijs Busiņš

Ko darīt topošam arhitektam? Manuprāt, jānodarbojās ar pašizglītošanos, nevis gausties. Internets ir taču! Un jāpiedalās studentu konkursos – starptautisku konkursu pieredze dod gan rudījumu, gan naudu! Ja nesanāk uzvarēt lielajā rietumu konkursā, piedalies Maskavas konkursos – tur konkurence maza, un nauda liela 🙂

0
Lūdzu, komentējietx