ILGTSPĒJA.

  Braucot ātrvilcienā no Romas uz Florencijutu pacilātību, jo pēc nedaudzām stundām nonākšu Renesanses dzimtenē, varēšuskatīt Mikelandželo Dāvidu, Florences arhitektūru un gleznotāju meistardarbus.

   Tomēr vienā brīdī sajutos kaut kā neērti, – neilgtspējīgi – pustukšā vilciena vagonā, kasražots no nepārstrādāmajiem apdares materiāliem un rada veselu kaudzi CO2 izmešu. Domāspatinu filmu atpakaļ un atcerējos bērnības braucienu vecajos RVRelektrovilcienos – koka, pārstrādājami beņķi, koka logi ar rokām taisītāmpusapaļām loga noseglīstēm, riteņiem, kuri varētu kalpot 100 gadus, veselīgu60-grādu uzkāpienu pa kāpnēm. Tas taču bija ilgtspējīgāks produkts nekāitāliešu ātrvilciens. Bet vai ir vēl kas ilgtspējīgāks par veco labo RVRelektrovilcienu? Protams…tvaika lokomotīve. CO2 izmeši – 0, ja kurina armalku. Bet kāpēc Rietumeiropā neredzam modernu elektrovilcienu vietā tvaikalokomotīves? Progress vs. Ilgtspēja?

    Kas tad īsti ir ilgtspēja?

Pirmkārt,mārketinga kampaņa, pavisam noteikti. Ja atskatamies uz planētas Zeme vēsturi,tajā ir bijuši laika periodi, kad Antarktīdā ganījās dinozauri, auga milzu kokiun mūsu zīdītāju sugai klājās diezgan plāni.

Otrkārt, tā irpeļņa ar garantētu konkurences priekšrocību. Kurš gan apzināti gribētu apbērētmāti Zemi? Skaidrs, ka neviens. Par to ir jāmaksā un parasti daudz. Eko navsinonīms vārdam lēts.

Treškārt, produktuizmantošana, kuru atmaksāšanās laiks pārsniedz to dzīves ciklu. Pavisamnoteikti – saules fotoelektriskie paneļi, arī pasīvie siltuma atguvēji, saules kolektori, siltumsūkņi, vates un līmlentes – visas labās importa lietas. Protams, protams ir aprēķini, tomēr viss tas nemaksā lēti un alternatīva nav tālu jāmeklē – Brīvdabas muzejs – ilgtspējības kulminācija. Krāsas uz ūdens vai linsēklu eļļas bāzes, kuras īsti neno kā neaizsargā un nākas veikt atkārtotu apstrādi pēc 2 gadiem ( ir izmēģinātslauku poligona – lauku mājas apstākļos – Latvijas metereoloģiskajos apstākļos –  2 gadi un viss jāpārkrāso ) u.t.t.

Šo sarakstuvarētu turpināt un turpināt un tomēr? Kas ir ilgtspēja arhitektūrā Latvijā? Latvijasģeopolitiskajos apstākļos tās noteikti nav ēkas. Esam bišķi zem 2 miljoniem, jakāds iedomātos iznīcināt Latviju, vajadzētu pavisam maz – okupēt Daugavpili artās  100  tūkstošiem iedzīvotāju un mēs ar  1.89Mio iedzīvotāju vairs nespētu nodrošināt savas valsts funkcionēšanu – ne pensijas,ne bezmaksas zāles, ne veselības aprūpe un izglītība. Atnāktu Lielā Rasma.

Kas tad irilgtspēja Latvijas arhitektūrā? Tās ir darbavietas. Viena objekta radītāsdarbavietas gan materiālu apstrādes rūpniecībā, gan amatniecībā, gan arhitektubirojos un būvniecībā. Tā ir procentuālā attiecībā starp objekta vērtību un Latvijāpaliekošo naudas daudzumu. Man tā liekas. Un balvu ilgtspējīgākam arhitektamvajadzētu dot tieši par šo procentuālo attiecību viņa darbā.

Tas ir ne vairāk ne mazāk kā Latvijas izdzīvošanas jautājums, ja vien kanādieši Latvijas zemes dzīlēs neatradīs retos metālus un nenonāksim Norvēģijas situācijā.

Un kā liekasJums?

Miķelis

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x