Ievadblogs

Pirmo reizi ar arhitektūru sastapos aptuveni 2.5 gadu vecumā, ietērpts padomju dizaineru ražotās zeķubiksēs ar U burtu uz pēcpuses un padomju dizaineru izstrādātās “Prada” zandalēs stāvot uz nezināmas izcelsmes virtuves beņķīša un caur aizsvīdušu logu apskatot baznīcas jumtu un skursteņus. Tas bija interesanti un aizraujoši. Otru reizi tas jau bīstami – Latviešu Sarkano strēlnieku muzejā tiku uzņemts pionieros un zālē ik pa brīdim atskanēja dobji būkšķi – mazie pionieri ģība un tika aizvākti bez īpaša trokšņa. Modernisms darbībā. Trešā sastapšanās bija ne mazāk satraucoša – Salaspils memoriāla muzeja apmeklējums rudenī – tā kā esmu bijis arī holakausta muzejā Jeruzālemē  “Yad Vashem” – varu apgalvot, ka, emocionālais pārdzīvojums mūsu Salaspils memoriālā ir daudz iespaidīgāks. Ceturtā tikšanās ar arhitektūru ietvēra 17.gadsimta koka arhitektūras piemineklī pavadītas vasaras pie vecmammas, veicot dažas nesankcionētas pārbūves, lai uzlabotu padomju laikos pilnīgi nolaistās ēkas eksterjeru un interjeru. Tas bija radoši. Piektā tikšanās bija pirmais skūpsts Rundāles pils parkā agrā pavasarī. Šis – bez komentāriem.

     Šīs piecas tikšanās un kāds vakars ar draugiem zīmēšanas kursos noteica manu tālako izvēli, kuru nenožēloju. Esmu arhitekts un tāpat kā visus Jūs mani satrauc noteikošais mūsu arhitektūras tīrumos. Par to arī runāšu savos blogos. Bet galvenokārt vēlos, lai mēs diskusiju rezultātā ne tikai izrunātu, bet arī veicinātu to izpratni par  arhitektūru, ko japāņi dēvē par “vabi”.

   Labi draugi nāk ciemos ar labu vīnu. Tā kā mūsu komunikācija būs verbāla, šodien nākšu ar labu grāmatas ieteikumu, kurā lielā mērā ietverta arī mana attieksme pret arhitektūru:

  Angliski: Alain de Botton. The Architecture of Happiness: The Secret Art of Furnishing Your Life. Izdevniecība: Hamish Hamilton 2006

  Krieviski: Ален де Боттон  Архитектура счастья: как обустроить жизненное пространство. Izdevniecība: Классика – XXI, Москва 2013

  Grāmata krieviskajā tulkojumā pasūtāma grāmatveikalos “Polaris”, maksā, ja nemaldos 15 eiro.

  Intrigai Aleksandra Rappaporta recenzija: “Autors ir izdarījis svarīgu soli mūsu laikam – viņs runā par mīlestību pret arhitektūru, kas mūsu sabiedrībā nav pieņemts, tāpat, kā nav pieņemts runāt par mīlestību pret naudu. Bet runāt par mīlestību pret arhitektūru ir tikpat svarīgi kā  runāt par mīlestību pret gudrību un laipnību. Bez tādas sarunas arhitektūra, gudrība un laipnība mirst.”

Miķelis

P.S. Ir aptuveni 12 tēmas par kurām gribu blogot šogad un cerams šo plānu arī izdosies izpildīt. Nākamā bloga tēma būs “Kāpēc Čārlzam Dženksam nav taisnība?”.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx